Vācijā noticis enerģētikas lūzums: saule un vējš pirmo reizi nobīdīja ogles un gāzi otrajā plānā

Tas, kas vēl pirms pārdesmit gadiem šķita drosmīgs politisks sapnis, Vācijā jau ir kļuvis par statistisku faktu. 2025. gadā saules un vēja elektrostacijas valstī pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas nekā ogles un gāze kopā. Eiropas lielākā rūpniecības ekonomika pārkāpa robežu, kas ilgu laiku tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem enerģētikas pārkārtošanas mērķiem.

Saskaņā ar analītiskās grupas „Carbon Brief“ sniegto vērtējumu, kas sagatavots, balstoties uz Enerģētikas institūta pasaules enerģētikas statistiku, 2025. gadā saules un vēja elektrostacijas Vācijā kopā saražoja 225 teravatstundas elektroenerģijas. Tas veidoja aptuveni 44 procentus no visas elektroenerģijas ražošanas. Tikmēr fosilais kurināmais – ogles un gāze – kopā saražoja 217 teravatstundas, proti, aptuveni 43 procentus.

Atšķirība nav milzīga, taču tās simboliskā nozīme ir milzīga. Vācija divas desmitgades runāja par „Energiewende“ – pāreju no fosilā kurināmā un kodolenerģijas uz atjaunīgajiem avotiem. Tagad šī pārkārtošana pirmo reizi ir devusi skaidru rezultātu: saule un vējš apsteidza veco enerģētikas bāzi, uz kuras ilgu laiku balstījās Vācijas rūpniecība.

Saules elektrostacijas strauji izrāvās uz priekšu, vējš nedaudz piebremzēja

Aiz kopējā rekorda slēpjas interesanta detaļa: pērn visvairāk pieauga nevis vēja, bet saules enerģētika. Saskaņā ar Fraunhofera ISE institūta datiem Vācijas saules elektrostacijas 2025. gadā saražoja aptuveni 87 teravatstundas elektroenerģijas, tas ir, par aptuveni 21 procentu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šo pieaugumu veicināja strauji izvērstās saules elektrostacijas uz ēkām, rūpnieciskajiem objektiem, zemes platībām un enerģētikas parkiem.

Vēja enerģētikas rezultāts bija citāds. Vēja elektrostacijas joprojām saražoja lielāko atjaunīgās elektroenerģijas daļu – aptuveni 132 teravatstundas, taču tas bija par 3,2 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Galvenais iemesls – vājāki vēji lielāko gada daļu. Tas atgādina vienu svarīgu atjaunīgās enerģētikas patiesību: pat ļoti lielas jaudas ir atkarīgas no laikapstākļiem.

Tajā pašā laikā tradicionālo elektrostaciju nozīme samazinājās. Brūnogļu elektroenerģijas ražošana saruka līdz 67,2 teravatstundām, akmeņogļu ražošana sasniedza 26,7 teravatstundas, bet gāze publiskajā tīklā piegādāja 52,4 teravatstundas. Kopumā atjaunīgie avoti veidoja 55,9 procentus no neto publiskās elektroenerģijas ražošanas, tāpēc runāt par tiem kā par „papildu“ enerģijas avotu kļūst arvien grūtāk.

Kāpēc šīs pārmaiņas ir svarīgas ne tikai Vācijai?

Vācija nav parasta valsts Eiropas enerģētikā. Tā ir rūpniecības milzis, kam nepieciešami milzīgi elektroenerģijas apjomi rūpnīcām, transportam, ķīmiskajai rūpniecībai, datu centriem, mājsaimniecībām un visai ekonomikai. Tāpēc, kad šādā valstī saule un vējš apsteidz fosilo kurināmo, tas nav skaists zaļš sauklis – tā ir zīme, ka mainās pati Eiropas elektroenerģijas sistēma.

Saules enerģētika ir īpaši svarīga dienas laikā. Tieši pusdienlaikā, kad saule saražo visvairāk, daļā Ziemeļeiropas un Centrāleiropas elektroenerģijas pieprasījums mēdz būt liels. Jo vairāk saules elektrostaciju tajā laikā darbojas, jo mazāk nepieciešamas dārgas ar gāzi vai oglēm kurināmas elektrostacijas. Tas var mazināt cenu spiedienu tajās stundās, kad iepriekš elektroenerģija bieži bija dārgāka.

Tomēr tas rada arī jaunu problēmu: elektroenerģijas ražošana kļūst vairāk atkarīga no laikapstākļiem un diennakts laika. Kad saules un vēja ir daudz, elektroenerģijas var būt pārpalikums. Kad saule riet, bet vējš pierimst, sistēmai ātri jāatrod citi avoti vai jāizmanto uzkrātā enerģija. Tāpēc tagad vairs nepietiek tikai uzbūvēt vairāk saules un vēja elektrostaciju – vajadzīgi tīkli, baterijas un elastīgāks patēriņš.

Saules elektrostaciju paneļiAttēls: Ilustratīvs attēls

Baterijas kļūst nevis par papildinājumu, bet par nepieciešamību

Viens no visstraujāk augošajiem Vācijas enerģētikas elementiem ir bateriju uzkrāšana. Fraunhofera pētnieks Leonhards Gandijs uzsvēra, ka liela mēroga bateriju attīstība būtiski maina Vācijas elektroenerģijas sistēmas darbību. Gada laikā šādu uzkrāšanas iekārtu jauda pieauga par 60 procentiem – līdz 3,7 gigavatstundām.

Tas ir ļoti svarīgi, jo baterijas ļauj daļu elektroenerģijas pārcelt no pārpalikuma stundām uz laiku, kad tā ir vairāk nepieciešama. Piemēram, saule pusdienlaikā saražo daudz elektroenerģijas, bet patērētājiem tās bieži daudz vajag arī vakarā. Bez uzkrāšanas iekārtām pārpalikušo enerģiju nākas lēti pārdot, ierobežot ražošanu vai pat saskarties ar negatīvām cenām. Ar baterijām daļu šīs enerģijas iespējams saglabāt un izmantot vēlāk.

Tomēr bateriju vēl nepietiek. Vācijas tīkli joprojām grūti tiek galā ar maksimālajām slodzēm, īpaši tad, kad atjaunīgās enerģijas ražošana pēkšņi palielinās. Tāpēc komerciālā atjaunīgās enerģijas ražošanas ierobežošana pieauga no 1216 līdz 1463 gigavatstundām, tas ir, par aptuveni 20 procentiem. Vienkārši sakot, daļu saražotās zaļās elektroenerģijas vienkārši nevar izmantot, jo sistēma vēl nav pietiekami elastīga.

Tāda pati pārmaiņa notiek visā Eiropas Savienībā

Vācijas pārmaiņas nav vientuļas. Līdzīga robeža tika pārkāpta arī visas Eiropas Savienības mērogā. Saskaņā ar analītiskās organizācijas „Ember“ datiem 2025. gadā saules un vēja enerģija veidoja aptuveni 30 procentus no ES elektroenerģijas patēriņa, bet fosilā kurināmā daļa samazinājās līdz 29 procentiem. Tas nozīmē, ka visā ES atjaunīgie avoti pirmo reizi apsteidza fosilo kurināmo.

Saules enerģija vien veidoja aptuveni 13 procentus, vējš – aptuveni 17 procentus, bet ogļu daļa pirmo reizi ES vēsturē nokritās zem 10 procentiem. Tas liecina, ka pārmaiņas notiek ne tikai Vācijā, bet arī plašākā Eiropas enerģētikas struktūrā. Vecais modelis, kurā ogles un gāze bija galvenais elektroenerģijas ražošanas balsts, atkāpjas.

Šī nobīde ir svarīga arī ģeopolitiskā ziņā. Jo mazāk Eiropa ir atkarīga no fosilā kurināmā, jo mazāka ir tās atkarība no importa, cenu lēcieniem un politiskā spiediena. Pēdējo gadu enerģētikas krīzes skaidri parādīja, ka gāze un ogles nav tikai ekonomisks jautājums. Tā ir arī drošības un neatkarības tēma.

Elektroenerģijas cenas dienas vidū var kristies vēl biežāk

Vairāk saules un vēja nozīmē ne tikai tīrāku elektroenerģijas ražošanu, bet arī lielākas cenu svārstības. Kad spīd saule, pūš vējš, bet pieprasījums nav pietiekami liels, elektroenerģijas cena biržā var kristies ļoti zemu vai pat kļūt negatīva. Vācijā 2026. gada pirmajā pusgadā jau tika reģistrētas 299 stundas ar negatīvām elektroenerģijas cenām. Tajā pašā periodā gadu iepriekš šādu stundu bija vēl vairāk – 389.

Tas izklausās absurdi: elektroenerģijas kļūst tik daudz, ka ražotājiem dažos brīžos ir izdevīgi maksāt par tās paņemšanu. Taču tas ir reāls tirgus, kad ražošanas struktūra mainās ātrāk nekā tīkli, uzkrāšanas iespējas un patēriņa elastība. Šādas stundas ir signāls, ka enerģētikas sistēmā jau ir daudz zaļās ražošanas, bet tā vēl ne vienmēr spēj to efektīvi izmantot.

Risinājums ir skaidrs, bet nebūt ne vienkāršs: vajadzīgs vairāk kabeļu, jaudīgāki pārvades tīkli, vairāk bateriju, vairāk elastīgu patērētāju un labāka elektroenerģijas uzkrāšana. Pretējā gadījumā Eiropā būs arvien vairāk situāciju, kad elektroenerģijas tiek saražots daudz, bet tā nenonāk pie tiem, kam tajā brīdī tā visvairāk nepieciešama.

Uzvara ir liela, bet problēmas nekur nav pazudušas

Būtu kļūda domāt, ka Vācija jau ir atrisinājusi enerģētikas jautājumu. Jā, saule un vējš pirmo reizi apsteidza ogles un gāzi. Tomēr valsts joprojām izmanto fosilo kurināmo, joprojām saskaras ar tīklu problēmām, joprojām ierobežo pārpalikuma ražošanu un piedzīvo cenu svārstības. Enerģētikas pārkārtošana nav viena finiša līnija, pēc kuras var atslābt.

Tomēr šis posms rāda, ka virziens ir kļuvis neatgriezenisks. Atjaunīgie avoti vairs nav neliels tradicionālās sistēmas papildinājums. Tie kļūst par pašas sistēmas centru, bet visam pārējam – tīkliem, uzkrāšanai, patēriņa vadībai, kabeļiem un rezerves jaudām – jāpielāgojas jaunajai realitātei.

2025. gads Vācijas enerģētikā var tikt atcerēts kā brīdis, kad vecā loģika galīgi zaudēja pirmo vietu. Ogles un gāze vēl nav pazudušas, taču tās vairs nav neapstrīdams pamats. Saule un vējš uzvarēja pirmo lielo cīņu. Tagad sākas grūtākā daļa – panākt, lai šī uzvara būtu ne tikai skaista statistikā, bet arī uzticama, stabila un cilvēkiem noderīga ik dienu.