Vai 2 000 eiro bankā atņem tiesības uz apkures kompensāciju: ko pašvaldība patiesībā pārbauda

Situācija ir pilnīgi ikdienišķa. Cilvēks saņem nelielu pensiju vai algu, tuvojas apkures sezona, bet kontā ir 2 000 eiro uzkrājumu. Varbūt šī nauda ir atlikta zobārstam, automašīnas remontam, bērēm vai vienkārši „nebaltai dienai“. Apkures rēķins ziemā var sasniegt gan simt, gan divus simtus eiro, tāpēc cilvēks sāk aizpildīt kompensācijas pieteikumu, taču apstājas pie jautājuma par īpašumā esošo mantu.

„Ja viņi ieraudzīs šos divus tūkstošus bankā, droši vien uzreiz noraidīs.“

Tieši šeit parādās viens no izplatītākajiem mītiem par mājokļa apkures kompensāciju. 2 000 eiro uzkrājumu bankas kontā paši par sevi neatņem tiesības uz kompensāciju. Vēl vairāk – saskaņā ar 2026. gadā spēkā esošo kārtību šāda naudas summa pat nesasniedz slieksni, no kura naudas līdzekļi vispār tiek ieskaitīti vērtējamajā mantā.

Tomēr tas nenozīmē, ka pašvaldību interesē tikai alga vai pensija. Vērtēšana ir ievērojami plašāka.

2 000 eiro kontā nav tā „sarkanā līnija“, no kuras daudzi baidās

2026. gadā valsts atbalstāmo ienākumu apmērs ir 233 eiro. Vērtējot mantu, bankās, citās kredītiestādēs vai skaidrā naudā esošie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti mantā tad, kad to kopējā summa pārsniedz 10 VRP. Pašlaik tie ir 2 330 eiro.

Tāpēc cilvēks, kura bankas kontā ir 2 000 eiro, tikai šo uzkrājumu dēļ kompensāciju nezaudē. Saskaņā ar pašreizējo kārtību šāda summa pat nesasniedz 10 VRP slieksni.

Šeit ļoti svarīgs ir vārds – kopējā summa. Ja vienā kontā ir 1 500 eiro, bet otrā vēl 1 000 eiro, netiek vērtēts katrs konts atsevišķi. Kopējā naudas summa jau būtu 2 500 eiro un pārsniegtu 2 330 eiro slieksni.

Tomēr arī tad nevajadzētu secināt: „Viss, kompensācijas vairs nebūs.“

Pārsniedzot 10 VRP slieksni, naudas līdzekļi kļūst par vērtējamās mantas daļu, taču pēc tam tiek aprēķināts viss cilvēka vai ģimenes mantas normatīvs. Vienam pieaugušajam naudas līdzekļu normatīva daļa ir 30 VRP jeb 6 990 eiro. Par katru nākamo pieaugušo ģimenē normatīvam tiek pieskaitīti 20 VRP, bet par katru bērnu – 10 VRP. Turklāt kopējais mantas normatīvs nav veidots tikai no uzkrājumiem – tajā tiek vērtētas arī citas mantas kategorijas.

Tieši tāpēc nevar teikt: „Ja kontā ir vairāk nekā 2 330 eiro, kompensācija nepienākas.“

Tā nav.

2 330 eiro ir slieksnis, no kura naudas līdzekļus sāk ieskaitīt vērtējamajā mantā, nevis automātisks kompensācijas zaudēšanas slieksnis.

Pašvaldība pārbauda ne tikai bankas kontu

Cilvēkam, aizpildot pieteikumu, var šķist, ka valsti interesē tikai viņa ikmēneša ienākumi. Patiesībā, piešķirot mājokļa apkures, karstā un dzeramā ūdens kompensācijas, no 2023. gada septembra atkal tiek vērtēta īpašumā esošā manta. Šī kārtība ir spēkā arī 2026. gadā.

Pašvaldība var vērtēt dzīvojamo un citu nekustamo īpašumu, zemi, reģistrētus transportlīdzekļus, noteiktos gadījumos vērtspapīrus, naudas līdzekļus, aizdevumus un citu likumā norādīto mantu. Daļa datu tiek saņemta no reģistriem, daļu mantas pieteicējs norāda savā pieteikumā.

To ir ļoti svarīgi saprast cilvēkam, kurš, piemēram, dzīvo nelielā dzīvoklī un kuram ir 3 000 eiro uzkrājumu, bet uzskata, ka ir „pārāk turīgs“, lai saņemtu kompensāciju. Viņa situācija būs pilnīgi citāda nekā cilvēkam, kurš saņem tādus pašus ienākumus, taču papildus viņam pieder otrs dzīvoklis, vairāki zemesgabali, dārga automašīna vai cita lielākas vērtības manta.

Pašvaldība nemeklē vienu maģisku skaitli kontā. Tā salīdzina visas faktiski īpašumā esošās mantas kopējo vērtību ar konkrētajam cilvēkam vai ģimenei aprēķināto mantas vērtības normatīvu.

Vēl lielāku neskaidrību rada tas, ka nekustamā īpašuma normatīvs ir atkarīgs arī no dzīvesvietas. Nekustamā īpašuma normatīvo vērtību aprēķina, pamatojoties uz noteikto pieļaujamo platību un Reģistru centra publicētajām attiecīgās vietas normatīvajām vērtībām. Tāpēc divu cilvēku, kuri dzīvo dažādās Lietuvas vietās, mantas normatīvs var atšķirties.

Bet kā ar ienākumiem? Šeit sākas otrs aprēķins

Pat ja cilvēka manta nepārsniedz noteikto normatīvu, tas vēl nenozīmē, ka valsts apmaksās visu viņa apkures rēķinu.

Tālāk tiek vērtēti ienākumi.

2026. gadā, aprēķinot mājokļa apkures kompensāciju, vienam cilvēkam, kurš dzīvo viens, no viņa ikmēneša ienākumiem tiek atskaitīti 3 VRP – 699 eiro. No ģimenes ienākumiem tiek atskaitīti 2 VRP par katru ģimenes locekli – tas ir, pa 466 eiro par cilvēku. Par normatīvo mājokļa platību iedzīvotājs pats maksā ne vairāk kā 10 procentus no atlikušās ienākumu starpības, bet daļa, kas pārsniedz normatīvos apkures izdevumus, tiek kompensēta.

Piemēram, cilvēks, kurš dzīvo viens, saņem 850 eiro ienākumu mēnesī.

No 850 eiro atskaitām 699 eiro. Paliek 151 eiro. Desmit procenti no šīs summas ir 15,10 eiro.

Vienkāršoti sakot, ja viņa mājokļa apkures izdevumi un platība iekļaujas kompensējamos normatīvos, tieši šāda summa jāsedz pašam cilvēkam, bet daļa, kas pārsniedz normatīvos izdevumus, var tikt kompensēta.

Tāpēc dažkārt kompensāciju saņem arī cilvēks, kura ienākumi nav īpaši mazi. Sistēma nav balstīta uz vienu stingru noteikumu „nopelni vairāk nekā X – nesaņemsi“. Tiek vērtēts, cik daudz ienākumu paliek pēc valsts noteiktās summas atskaitīšanas un kāda to daļa jānovirza mājokļa apkurei.

Un šeit parādās vēl viens pārsteigums – kompensācija tiek piešķirta ne par jebkura izmēra mājokli

Pieņemsim, ka viens cilvēks dzīvo 100 kvadrātmetru dzīvoklī. Tas nenozīmē, ka valsts kompensēs apkures izdevumus par visiem 100 kvadrātmetriem.

Aprēķinot apkures kompensāciju, tiek piemērots atsevišķs mājokļa lietderīgās platības normatīvs. Cilvēkam, kurš dzīvo viens, tas ir 50 kv. metri. Ģimenei tiek aprēķināti 38 kv. metri pirmajai personai, 12 kv. metri otrajai, kā arī pa 10 kv. metriem trešajai un katram nākamajam ģimenes loceklim.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc divi cilvēki ar vienādiem ienākumiem var saņemt pilnīgi atšķirīgu kompensācijas apmēru.

Viens dzīvo nelielā 45 kv. metru dzīvoklī, otrs – lielā mājā. Ar ienākumu salīdzināšanu vien nepietiek.

„Man ir automašīna – vai tad es vairs nesaņemšu?“ Arī ne vienmēr

Tās ir vēl vienas izplatītas bažas. Transportlīdzekļi patiešām tiek iekļauti vērtējamās mantas sarakstā. Tomēr automašīnas īpašums pats par sevi neizslēdz cilvēku no kompensāciju sistēmas.

Svarīga ir visas mantas vērtība un tai aprēķinātais normatīvs.

Līdzīgi ir arī ar mājokli, kurā cilvēks dzīvo. Pašam piederošs dzīvoklis nav iemesls, lai nesaņemtu apkures kompensāciju – pretējā gadījumā pati mājokļa apkures kompensēšanas sistēma daudziem cilvēkiem nebūtu jēgpilna.

Vienkārši mantai tiek piemēroti noteikti normatīvie sliekšņi.

Tāpēc, pirms secināt „man tāpat nepienākas“, daudz saprātīgāk ir iesniegt pieteikumu un ļaut sistēmai veikt aprēķinu.

Ko labāk nedarīt pirms pieteikuma iesniegšanas

Sliktākais risinājums būtu, uzzinot par mantas vērtēšanu, steigšus izņemt naudu no konta, pārrakstīt mantu uz radiniekiem vai mēģināt to nenorādīt.

Likumā paredzēts, ka noteiktos gadījumos tiek vērtēta arī manta, kas atbalsta sniegšanas periodā nodota citai personai. Citiem vārdiem sakot, tikai formāla mantas „pazušana“ pirms vēršanās pēc palīdzības ne vienmēr nozīmē, ka pašvaldībai tā vairs nebūs jāvērtē.

Daudz drošāks risinājums ir pareizi deklarēt situāciju.

Ja rodas šaubas par uzkrājumiem, automašīnu, mantotu zemes gabalu vai citu mantu, var vērsties savas dzīvesvietas pašvaldības sociālās palīdzības nodaļā vai iesniegt pieteikumu elektroniski, izmantojot SPIS. Ministrija arī uzsver, ka pašvaldībām noteiktos individuālos gadījumos ir tiesības piešķirt kompensāciju arī izņēmuma kārtā, izvērtējot cilvēka faktisko situāciju.

Tātad – vai 2 000 eiro bankā ir problēma?

Nē. Tikai 2 000 eiro uzkrājumu 2026. gadā neatņem tiesības uz apkures kompensāciju.

Šī summa ir pat mazāka par 10 VRP jeb 2 330 eiro slieksni, no kura bankās un citur glabātie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti vērtējamajā mantā. Taču pašvaldība vērtē visu cilvēka vai ģimenes situāciju – ienākumus, nekustamo īpašumu, transportlīdzekļus, zemi, lielākus uzkrājumus un citu vērtējamo mantu.

Un šī, tuvojoties apkures sezonai, droši vien ir vissvarīgākā mācība.

Cilvēki dažkārt atsakās no kompensācijas vēl pirms pieteikuma iesniegšanas, jo viņiem ir atlikti daži tūkstoši eiro neparedzētiem izdevumiem un viņi ir pārliecināti, ka valsts vispirms liks šo naudu iztērēt.

Pašreizējā kārtība nav tik vienkārša.

Tāpēc, ja apkures rēķins sāk sāpīgi kost, labāk neizdarīt minējumus, balstoties uz kaimiņienes stāstīto vai pirms pieciem gadiem spēkā esošajiem noteikumiem. Iesniedziet pieteikumu un ļaujiet pašvaldībai aprēķināt tiesības, pamatojoties uz jūsu patieso situāciju.

Dažkārt lielākais šķērslis, lai saņemtu pienākošos kompensāciju, nav šie 2 000 eiro kontā.

Bet gan pārliecība, ka to dēļ pat nav vērts vērsties pēc palīdzības.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!