„Saņemu 608 eiro, un man pilnīgi pietiek“: ko lasītāji atbildēja uz mammas 620 eiro pensijas aprēķinu

Šorīt publicējām aprēķinu, ko dēls veica kopā ar mammu: no 620 eiro pensijas pēc rēķinu apmaksāšanas, pārtikas iegādes un neliela uzkrājuma atlikšanas viņai visam pārējam paliek 92 eiro. Gaidījām dažus komentārus. Saņēmām vairākus desmitus, bet rakstu novērtēja 258 lasītāji.

Vērtējumi sadalījās gandrīz uz pusēm. Gandrīz puse balsotāju nospieda dusmīgu vai vīlušos sejiņu, bet vairāk nekā četri no desmit – smaidiņu vai sirsniņas. Tik skaidru šķelšanos reti piedzīvojam pat par politiskām tēmām. Apkopojām, ko lasītāji rakstīja visbiežāk.

Visbiežākais jautājums: kāpēc mamma nepiesakās kompensācijai

Pirmais komentārs bija tieši par to. „Tad kāpēc viņa nepiesakās kompensācijai par dzīvokļa apkuri?“ – jautāja Vitas. Viņam piekrita arī citi: vieni brīnījās, ka kompensācijas nav iekļautas mammas ienākumos, citi atgādināja, ka daļa medikamentu un komunālo pakalpojumu tiek kompensēta, tikai pensionāri to nevēlas uzskatīt par ienākumiem.

Tomēr parādījās arī cits viedoklis. Mona atbildēja, ka tad, ja cilvēkam bankā ir grūti sakrāta nauda nebaltai dienai, kompensāciju viņš, visticamāk, nesaņems. Tadas īsi piebilda: „Tāpēc, ka sakrāts ir bērēm. Neviens nedos, ja tev ir nauda.“

Patiesībā kompensācija par apkures izdevumiem ir atkarīga nevis no vecuma, bet no ienākumiem un īpašumā esošajiem līdzekļiem, tostarp naudas bankā. Pašvaldība izvērtē, vai ienākumi un īpašums nepārsniedz noteiktās robežas. Iesniegumu var iesniegt pašvaldības sociālās palīdzības nodaļā vai internetā, izmantojot vietni spis.lt. Ja tuvinieks dzīvo viens no nelielas pensijas, ir vērts vismaz pārbaudīt: pat daļēja kompensācija ziemas mēnešos samazinātu lielāko rēķinu.

„Saņemu 608 eiro, un man pilnīgi pietiek“

Ne visi piekrita, ka 620 eiro ir maza pensija. Lasītāja, kas parakstījās kā „Pensionāre“, rakstīja, ka dzīvo viena vienistabas dzīvoklī, saņem 608 eiro, ar to viņai pilnīgi pietiek un vēl paliek ekskursijām. „Raudātāju vienmēr būs“, – viņa piebilda.

Citi atbildēja ar saviem skaitļiem. Regina no Viļņas saņem 531 eiro un ierosināja Seima priekšsēdētājam pamēģināt mēnesi par tādu summu samaksāt par dzīvokli, nopirkt zāles un braukt ar autobusu pie ārstiem. Martīns rakstīja, ka viņa mamma saņem 350 eiro, jo daļa darba stāža kaut kur pazudusi, lai gan apkure viņai tiek kompensēta. Viņš pats Viļņā par vienistabas dzīvokļa īri maksā 550 eiro, nopelna 1150 un vēl palīdz mammai.

Vēl kāda balss atgādināja, ka grūti klājas ne tikai pensionāriem. 60 gadus veca sieviete rakstīja, ka, strādājot, saņem 800 eiro. Cits lasītājs piekrita: pēc viņa teiktā, tie, kas strādā par minimālo algu, dažkārt dzīvo sliktāk nekā pensionāri, bet sešdesmitgadnieks veselības vai veco vecāku aprūpes dēļ ne vienmēr var izvēlēties darbu.

Jautājums dēlam: bet cik jūs pats palīdzat?

Diezgan daudz komentāru bija veltīti nevis mammai, bet stāstītājam. „Bet vai pats dēls badojas? Vai tiešām viņš nevar palīdzēt ar pāris simtiem?“ – jautāja Vidas un piebilda, ka viņu ģimene lielu daļu pārtikas mammai nopērk paši. Vile bija maigāka, bet runāja par to pašu: bērniem būtu vērts palīdzēt vecākiem orientēties mājokļa, interneta un televīzijas maksājumos, bet apavus var nopirkt arī pašiem, kaut vai Jaunā gada dāvanā.

Tas ir godīgs jautājums. Stāsta beigās dēls ar mammu vienojās nākamajā nedēļā kopā doties apskatīt apavus. Lasītāju komentāri liecina, ka daudzās ģimenēs palīdzība vecākiem nav izņēmums, bet ierasti ikmēneša izdevumi.

Darba stāžs, bērni un sistēma

Karstākā diskusija izcēlās pēc priekšlikuma pensijas apmēru sasaistīt ar to, cik bērnu cilvēks ir izaudzinājis. Komentāra autors ir pārliecināts, ka bērni vecumdienās uztur vecākus, tāpēc daudzbērnu ģimenēm būtu jāsaņem lielākās pensijas.

Atbildes bija ātras. Ira jautāja, kā tad rēķināt, ja bērni ir emigrējuši. Sieviete, kas parakstījās kā „Strādājoša pensionāre“, atgādināja, ka ne visi varēja radīt bērnus: „Cilvēks savu pensiju ir nopelnījis.“ Viņa rakstīja, ka viņai ir 43 gadu darba stāžs, bet pensija tik un tā bija „smieklīga“. Vaļa atbildēja no otras puses: viņa izaudzinājusi septiņus bērnus, visi strādā, un viņa vēlētos, lai viņu nodokļi atspoguļotos viņas pensijā.

Vairāki lasītāji uzdeva jautājumu, ko rakstā neapspriedām: kāds ir mammas darba stāžs un cik pensijas uzskaites vienību viņa ir uzkrājusi. Tas tieši ietekmē pensijas apmēru, tāpēc divu viena vecuma cilvēku skaitļi var atšķirties par simtiem eiro.

Kāpēc nauda tiek krāta bērēm

Viens no mierīgākajiem, bet visvairāk pasakošajiem komentāriem bija Astas rakstītais. Viņa rakstīja, ka daudzus kaitina tas, ka pensionāri krāj naudu bērēm, taču retais aizdomājas, ka tā ir apzināta palīdzība tuviniekiem. Cilvēka apbedīšana un pieminekļa uzstādīšana maksā daudz, bet vecāki nevēlas, lai bērniem tajā brīdī būtu jāielaižas parādos.

Tieši šeit satiekas abas komentētāju nometnes. Uzkrājumi bērēm var nozīmēt, ka cilvēks nesaņems kompensāciju, lai gan ikdienā skaita katru eiro. Un tad „man daudz nevajag“ kļūst nevis par rakstura īpašību, bet par veidu, kā nelūgt palīdzību.

Paldies visiem, kuri dalījās ar saviem skaitļiem un pieredzi. Ja vēl neesat lasījuši, viss mammas pensijas aprēķins ar tabulu ir atrodams šeit. Bet kā ir jūsu ģimenē: vai palīdzat vecākiem katru mēnesi, vai viņi tiek galā paši?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!