Zinātnieki atklāj klimata pārmaiņu ietekmi: ābols, ko ēdīs jūsu mazbērni, var būt pavisam citāds

Šodien ābols šķiet tik ierasts produkts, ka grūti iedomāties, ka pēc dažiem gadu desmitiem tas varētu būt pavisam citāds – audzēts citā valstī, piederēt citai šķirnei, būt ar citādu garšu vai maksāt krietni vairāk. Tomēr tieši šādu scenāriju arvien biežāk pēta klimata un lauksaimniecības pētnieki.

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai termometru rādījumus. Tās maina to, kur iespējams audzēt konkrētus augus, kad tie zied, cik daudz ūdens tiem nepieciešams un kādas slimības tiem uzbrūk. Un lielākās pārmaiņas var parādīties nevis rīt vai pēc pieciem gadiem, bet tad, kad pašreizējiem bērniem jau būs savi bērni.

Dažiem lauksaimniekiem šīs pārmaiņas vairs nav tāla teorija. Vienviet ražu iznīcina sausums, citviet – pēkšņas salnas pēc neparasti siltas ziemas, vēl citur problēmas rada karstuma viļņi. Un tas skar ne tikai graudaugus. Riska zonā nonāk āboli, kafija, vīnogas, piens un pat dažas zivju sugas.

Ābelēm ir viena problēma, par kuru pircējs veikalā pat neaizdomājas

Lai ābeles normāli ziedētu un dotu stabilu ražu, daudzām šķirnēm ziemā nepieciešams noteikts aukstuma stundu skaits. Ja ziemas kļūst pārāk siltas, šis dabiskais cikls var tikt izjaukts.

Šķiet paradoksāli – siltāks klimats taču nozīmētu garāku veģetācijas sezonu. Tomēr augļu kokiem ar siltumu vien nepietiek. Tiem svarīga ir visa gadalaiku secība.

Vēl bīstamāka var būt cita situācija. Pēc neparasti siltas ziemas koki sāk veģetēt un ziedēt agrāk, taču tad atgriežas vairāku dienu aukstums. Pietiek ar vienu spēcīgāku salnu nepiemērotā laikā, lai tiktu bojāta liela daļa gaidāmās ražas.

Ja šādas svārstības kādā reģionā atkārtosies arvien biežāk, audzētājiem var nākties atteikties no ierastajām šķirnēm un izvēlēties tādas, kas labāk pielāgojas jaunajiem apstākļiem.

Tas nozīmē, ka pēc dažiem gadu desmitiem veikalos mēs varam redzēt pavisam citas ābolu šķirnes nekā šodien.

Problēma ir tā, ka ābeļdārzu nevar pārcelt vienas sezonas laikā

Graudu lauku nākamajā gadā var apsēt ar citu šķirni. Ar augļu kokiem viss ir daudz sarežģītāk.

Ja izrādās, ka konkrētajā reģionā kādai ābolu šķirnei kļūst pārāk silts vai pārāk sauss, audzētājs nevar vienkārši nākamajā pavasarī sākt visu no jauna. Jaunam dārzam vajadzīgs laiks.

Pēc iestādīšanas ābelēm var būt nepieciešami vairāki gadi, līdz tās sāk dot nozīmīgu komerciālo ražu. Tāpēc lēmumus par to, ko stādīt šodien, lauksaimnieki būtībā pieņem, domājot par klimatu pēc pieciem, desmit vai vēl vairāk gadiem.

Tieši tāpēc klimata pārmaiņas pārtikas sistēmā bieži šķiet lēnas. Vienā dienā veikalā nekas pēkšņi nemainās. Tomēr pēc dažiem gadu desmitiem var izrādīties, ka tradicionālajā ābolu audzēšanas reģionā jau izmanto citas šķirnes vai daļa produkcijas tiek piegādāta no pavisam citas vietas.

Zaļi un sarkani āboliAttēls: Ilustratīvs attēls

Kafija un vīns var mainīties vēl vairāk

Āboli ir tikai viens piemērs.

Arabikas kafija ir īpaši jutīga pret klimatiskajiem apstākļiem. Tai nepieciešams diezgan specifisks temperatūras un mitruma režīms. Karstumam pastiprinoties un sausumam kļūstot biežākam, daļa teritoriju, kas šodien ir piemērotas kafijas audzēšanai, nākotnē var kļūt mazāk pievilcīgas.

Tas nebūt nenozīmē, ka kafija izzudīs. Drīzāk mainīsies tās ģeogrāfija un šķirnes. Dažviet lauksaimniekiem var nākties pāriet uz karstumizturīgākiem kafijas kokiem vai pārvietot plantācijas augstāk kalnos.

Līdzīgs stāsts notiek arī ar vīnogām. Temperatūra tieši ietekmē to, cik daudz cukura un skābes uzkrājas vīnogās. Siltākos apstākļos tās var nogatavoties ātrāk, saturēt vairāk cukura un mazāk skābes. Tas savukārt maina arī gatavā vīna garšu un alkohola daudzumu.

Dažos reģionos rodas vēl viena problēma – mežu un lauku ugunsgrēki. Dūmi var ietekmēt vīnogas vēl pirms ražas novākšanas, un nepatīkamas dūmu nianses vēlāk var parādīties arī vīnā.

Tātad tas pats vīna reģions pēc dažiem gadu desmitiem var ražot pavisam citāda rakstura dzērienu nekā šodien.

Pārmaiņas skars pat pienu

Karstums ietekmē ne tikai augus. To ļoti izjūt arī dzīvnieki.

Kad govis ilgstoši cieš no karstuma stresa, tās ēd mazāk, vairāk enerģijas novirza ķermeņa temperatūras regulēšanai, tāpēc var samazināties izslaukums.

Pētījumi liecina, ka karstums var ietekmēt ne tikai piena daudzumu, bet arī tā sastāvu – tauku un olbaltumvielu daudzumu. Tas ir svarīgi ne tikai tiem, kuri pērk pienu.

No piena sastāva tieši atkarīga sieru, jogurtu un citu piena produktu ražošana. Tāpēc pat nelielas pārmaiņas saimniecībās galu galā var nonākt lielveikalu plauktos.

Ja karsto dienu skaits palielināsies, saimniecībām būs jāiegulda labākā ventilācijā, noēnojumā, dzesēšanā un ūdensapgādē. Arī tas maksā.

Pat zivis var “pārcelties”

Vēl viena pārmaiņa notiek tur, kur mēs to gandrīz neredzam – jūrās un okeānos.

Ūdenim sasilstot, dažas zivju sugas pārvietojas uz vēsākiem reģioniem. Tas nozīmē, ka vietās, kur konkrēta zivs tika zvejota gadu desmitiem vai pat gadsimtiem, tās var palikt krietni mazāk.

Vienlaikus mainās arī jūras ūdens ķīmiskais sastāvs. Okeānu paskābināšanās var ietekmēt gliemjus, koraļļus un citas ekosistēmas, no kurām ir atkarīgas daudzas zivju sugas.

Piekrastes kopienām tas var nozīmēt ne tikai citādu ēdienkarti. Dažviet zvejniecība ir nozīmīga vietējās ekonomikas un kultūras daļa, tāpēc zivju migrācija var mainīt veselu reģionu dzīvi.

Mūsu mazbērnu pārtikas grozs var izskatīties citādi

Tas viss nenozīmē, ka nākotnē mums vairs nebūs ābolu, kafijas vai piena. Lauksaimniecība nepārtraukti pielāgojas – tiek radītas jaunas šķirnes, mainītas apūdeņošanas metodes, meklēti karstumam un sausumam izturīgāki augi.

Cilvēce jau ne reizi vien ir būtiski mainījusi pārtikas ražošanu. Jaunas graudaugu šķirnes, mēslojums, apūdeņošanas sistēmas un modernās tehnoloģijas XX gadsimtā ļāva ievērojami palielināt ražu.

Tomēr šoreiz lauksaimniekiem var nākties pielāgoties strauji mainīgiem apstākļiem.

Tāpēc pats vienkāršākais šodienas ābols ir labs piemērs tam, kā milzīgi klimata procesi galu galā nonāk līdz mūsu virtuves galdam.

Pēc dažiem gadu desmitiem mūsu mazbērni, visticamāk, joprojām ēdīs ābolus. Tomēr ir pilnīgi iespējams, ka viņu iecienītā šķirne būs īpaši izveidota siltākam klimatam, audzēta reģionā, kurā šodien gandrīz nav lielu ābeļdārzu, un pēc garšas atšķirsies no ābola, ko šoruden pārnesam mājās no veikala vai noplūcam savā dārzā.