Pelējums dušā atgriežas atkal un atkal? Šie vienkāršie līdzekļi var apturēt melnos plankumus

Pelējums dušā bieži parādās nemanāmi: sākumā tikai daži tumši punktiņi silikona šuvē, vēlāk pelēcīga josla starp flīzēm, bet pēc nedēļas – nepatīkama mitruma smaka, ko vairs nenomāc ne gaisa atsvaidzinātāji, ne atvērtas durvis. Vannas istaba ir viena no pelējumam vislabvēlīgākajām vietām, jo tur pastāvīgi ir silts un mitrs, turklāt bieži trūkst labas gaisa cirkulācijas.

Labā ziņa ir tā, ka nelielus pelējuma laukumus bieži var notīrīt arī mājās. Tam nav nepieciešams uzreiz iegādāties agresīvākās ķimikālijas vai berzt virsmas, līdz sāp rokas. Tomēr ir svarīgi saprast vienu lietu: ja noņemsiet tikai redzamos plankumus, bet atstāsiet mitrumu, pelējums ļoti ātri atgriezīsies. Tāpēc tīrīšana jāapvieno ar žāvēšanu, vēdināšanu un dažu paradumu maiņu.

Vispirms parūpējieties par drošību un netīriet pavirši

Pirms ķerties pie tīrīšanas, ieteicams uzvilkt gumijas cimdus, atvērt durvis vai logu, bet, ja vannas istabā ir ventilators, to ieslēgt. Pelējuma sporas un tīrīšanas līdzekļu tvaiki nav tas, ko gribas elpot, atrodoties mazā, slēgtā telpā. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem ir alerģijas, astma, jutīgāki elpceļi vai kuri dzīvo kopā ar maziem bērniem.

Nelieliem laukumiem var izmantot ūdeņraža pārskābi vai balto etiķi. Vissvarīgākais – nejaukt dažādus līdzekļus savā starpā. Īpaši bīstami ir jaukt etiķi ar balinātāju vai citiem hloru saturošiem tīrīšanas līdzekļiem, jo var veidoties kaitīgi tvaiki. Ja izmantojat vienu līdzekli, izmantojiet to līdz galam: uzsmidziniet, pagaidiet, noberziet, noskalojiet un tikai tad, ja nepieciešams, nākamajā reizē izvēlieties citu metodi.

Pirms tīrāt lielāku laukumu, izmēģiniet līdzekli mazāk redzamā vietā. Dažas virsmas var mainīt krāsu, kļūt gaišākas vai zaudēt spīdumu. Tas īpaši attiecas uz dabīgo akmeni, jutīgākām šuvju masām, krāsotām virsmām vai dekoratīviem pārklājumiem.

Ūdeņraža pārskābe var palīdzēt, ja redzami tumši plankumi

Ūdeņraža pārskābi bieži izmanto vietās, kur nepieciešams ne tikai notīrīt, bet arī padarīt gaišākus pelējuma atstātos plankumus. Izsmidzinātājā var ieliet ūdeņraža pārskābi un ūdeni vienādās daļās. Ar šķīdumu apsmidziniet pelējuma skartās vietas un atstājiet aptuveni uz 10–20 minūtēm, lai līdzeklis paspētu iedarboties uz netīrumiem.

Pēc tam noberziet virsmu ar birstīti. Flīžu šuvēm vislabāk piemērota šaurāka birstīte vai veca zobu birste, jo tā aizsniedz šuves un stūrus, kuros pelējums visbiežāk turas visstiprāk. Pēc noberšanas viss rūpīgi jānoskalo ar siltu ūdeni un jānosusina ar mikrošķiedras drānu.

Tieši nosusināšana šeit ir ļoti svarīga. Bieža kļūda ir notīrīt pelējumu, nomazgāt sienas un atstāt tās slapjas. Šādā gadījumā vannas istabā atkal paliek mitra vide, kurā pelējums jūtas lieliski. Ja vēlaties, lai rezultāts saglabātos ilgāk, pēc tīrīšanas virsmām jāpaliek pēc iespējas sausākām.

Etiķis ir piemērots vienkāršai tīrīšanai, taču tam ir ierobežojumi

Baltais etiķis sava skābuma dēļ var palīdzēt notīrīt pelējumu, kaļķakmens nogulsnes un nepatīkamu smaku. To arī var sajaukt ar ūdeni vienādās daļās un ieliet izsmidzinātājā. Uzsmidziniet uz skartajām vietām, atstājiet uz 20–30 minūtēm, pēc tam noberziet ar birstīti, noskalojiet un nosusiniet.

Etiķis ir īpaši ērts dušas kabīnes sienu tīrīšanai, ja vienlaikus redzami arī ūdens plankumi. Tomēr tas nav piemērots visam. Ar etiķi nevajadzētu tīrīt dabīgā akmens virsmas, piemēram, marmoru vai dažus citus jutīgus pārklājumus, jo skābe tos var sabojāt. Ja šaubāties, labāk izvēlēties maigāku tīrīšanas līdzekli vai pārbaudīt ražotāja ieteikumus.

Dušas galviņu var iztīrīt atsevišķi. Plastmasas maisiņā ielejiet siltu ūdeni un balto etiķi vienādās daļās, uzvelciet to uz dušas galviņas un nostipriniet ar gumijām. Atstājiet aptuveni uz stundu, pēc tam noņemiet, palaidiet siltu ūdeni un rūpīgi nosusiniet. Tā var noņemt daļu kaļķakmens, netīrumu un nogulšņu, kas uztur mitruma smaku.

Kāpēc pelējums atgriežas pat pēc labas tīrīšanas

Ja pelējums pēc dažām nedēļām atkal parādās tajā pašā vietā, problēma, visticamāk, nav tīrīšanas līdzeklī. Visbiežāk vainīgs ir pastāvīgs pārmērīgs mitrums. Dušā ūdens uzkrājas uz sienām, grīdas, silikona šuvēm, dušas aizkara vai kabīnes sliedēm. Ja pēc mazgāšanās viss tiek atstāts pašam nožūt, īpaši slikti vēdināmā vannas istabā, pelējumam apstākļi ir gandrīz ideāli.

Pēc dušas ieteicams vismaz ātri notraukt ūdeni no sienām ar gumijas skrāpi vai noslaucīt vietas, kas visvairāk samirkst. Tas aizņem mazāk nekā minūti, taču ievērojami samazina mitruma daudzumu. Tāpat atstājiet vaļā dušas kabīnes durvis vai vannas istabas durvis, lai gaiss varētu cirkulēt. Ja ir ventilators, ļaujiet tam darboties ne tikai mazgāšanās laikā, bet arī kādu laiku pēc dušas.

Īpaši vērts uzraudzīt silikona šuves. Ja tās ir dziļi nomelnējušas, mīkstas, atlīmējušās vai pelējums šķiet ieaudzis iekšpusē, ar virspusēju tīrīšanu vien var nepietikt. Šādā gadījumā silikonu var nākties noņemt un uzklāt no jauna, jo pelējums jau būs iesūcies dziļāk.

Kad ar mājas līdzekļiem vairs nepietiek

Mājas tīrīšanas metodes ir piemērotas nelieliem, virspusējiem pelējuma laukumiem. Ja pelējuma ir daudz, tas izplatās uz sienām, griestiem, aiz mēbelēm, ap ventilāciju vai pastāvīgi atgriežas, neraugoties uz tīrīšanu, ir vērts meklēt dziļāku cēloni. Tā var būt slikta ventilācija, ūdens noplūde, pārāk augsts mitrums mājoklī vai pat būvniecības problēmas.

Šādos gadījumos etiķis vai ūdeņraža pārskābe atrisinās tikai vizuālo problēmu, bet ne tās cēloni. Ja mājoklī jūtama spēcīga pelējuma smaka, parādās mitri plankumi, lobās krāsa vai kļūst tumšāki stūri, labāk neatlikt un konsultēties ar speciālistiem. Pelējums nav tikai estētiska problēma, īpaši, ja mājoklī dzīvo jutīgāki cilvēki.

Vienkāršs noteikums ir šāds: pelējums ir ne tikai jānotīra, bet arī jāatņem tam mitrums. Tīra duša, sausas virsmas, darbojošās ventilācijas sistēma un regulāra tīrīšana dod vairāk nekā vienreizēja spēcīga beršana. Vannas istabā uzvar nevis tas, kurš reizi mēnesī cīnās ar melnajiem plankumiem, bet tas, kurš neļauj tiem ērti iemitināties.