Kaimiņa skurstenis piepilda pagalmu ar dūmiem: kad tas jau ir pārkāpums un kam zvanīt

Kad kaimiņš iekurina malkas krāsni un viss pagalms grimst dūmos, tas nav tikai „lauku aromāts” vai neliela sadzīviska neērtība. Ja nevarat atvērt logu, dūmi ieplūst jūsu zemesgabalā, jūtama plastmasas, gumijas, krāsotas koksnes vai atkritumu smaka, bet skurstenis acīmredzami netiek pienācīgi uzturēts, šādu gadījumu var un vajag fiksēt.

Vispirms jānošķir divas lietas. Viena lieta – cilvēks kurina ar sausām malkas pagalēm, bet noteikta vēja dēļ dūmi uz īsu brīdi aizplūst kaimiņu pusē. Cita lieta – dūmi atkārtojas pastāvīgi, ir biezi, asi, melni vai pelēki, izplatās zemu gar pagalmiem, bet kaimiņš, iespējams, dedzina tam neparedzētu kurināmo vai netīra skursteni. Tad tas jau var būt vides piesārņojuma, ugunsdrošības vai pašvaldības kārtības jautājums.

Pirmais solis – nevis strīds pie žoga, bet pierādījumi

Šādās situācijās cilvēki bieži pieļauj kļūdu: sadusmojas, aiziet pie kaimiņa, sastrīdas, bet pēc tam iestādēm vairs nav ko parādīt. Labāk dažas dienas mierīgi fiksēt, kas notiek. Pierakstiet datumu, laiku, aptuveno dūmu ilgumu, no kura skursteņa tie nāca, vai bija jūtama asa smaka, vai dūmi ieplūda jūsu logos, pagalmā, bērnu rotaļu vietā.

Noderīgi ar tālruni uzņemt īsu video. Filmējiet no sava pagalma, balkona vai loga, nekāpjiet svešā teritorijā un nefotografējiet vairāk, nekā nepieciešams paša pārkāpuma parādīšanai. Ja redzams, ka dūmi ir melni, biezi, nolaižas līdz zemei vai atkārtojas katru vakaru, šāds ieraksts būs daudz noderīgāks nekā vien emocionāls stāsts pa tālruni.

Ja smaka atgādina plastmasu, gumiju, krāsotu koksni, vecas mēbeles vai eļļu, tas jau ir ļoti nopietns signāls. Vides aizsardzības departaments atgādina, ka māju apkurei nedrīkst dedzināt atkritumus, bet šādu materiālu dedzināšana piesārņo gaisu un var kaitēt veselībai Vides aizsardzības departaments.

Kur vērsties, ja jums ir aizdomas par atkritumu dedzināšanu

Ja jums ir aizdomas, ka kaimiņš krāsnī dedzina atkritumus, krāsotu koksni, plastmasu, vecas mēbeles, tekstilizstrādājumus vai citu kurināšanai neparedzētu materiālu, vispirms vērts vērsties savā pašvaldībā – sabiedriskās kārtības nodaļā, vides aizsardzības nodaļā vai pagasta pārvaldē. Vides aizsardzības departaments norāda, ka par atkritumu dedzināšanas kontroli mājsaimniecību piesārņojuma avotos un administratīvo pārkāpumu izmeklēšanu ir atbildīgas pašvaldību amatpersonas VAD.

Ja dzīvojat Viļņā, par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem var ziņot Sabiedriskās kārtības grupas dežurantiem pa tālruni +370 5 219 7948. Citās pašvaldībās meklējiet savas pašvaldības tīmekļvietnē sadaļu „Sabiedriskā kārtība”, „Vides aizsardzība”, „Pagastu pārvaldes” vai kopējo iedzīvotāju apkalpošanas tālruni.

Vides aizsardzības departaments arī konsultē pa tālruni +370 700 02022. Par vides aizsardzības pārkāpumiem var ziņot viņu tīmekļvietnes sadaļā „Ziņojiet mums”, bet steidzamos gadījumos – pa tālruni 112 Vides aizsardzības departaments. Ja nezināt, vai jūsu gadījums ir pašvaldības vai vides aizsardzības speciālistu kompetencē, varat piezvanīt uz konsultāciju un īsi izskaidrot situāciju.

Netīrīts skurstenis – jau ugunsdrošības risks

Ja problēma nav tikai smaka, bet arī acīmredzami neuzturēts skurstenis, sodrēji, spēcīga dūmošana, dzirksteles vai dūkoņa dūmvadā, tas jau ir ugunsdrošības jautājums. Ugunsdrošības un glābšanas departaments norāda, ka dūmvadi jātīra ne tikai pirms apkures sezonas, bet arī tās laikā – ne retāk kā reizi ceturksnī; ieteicams tos tīrīt vēl biežāk, aptuveni reizi divos mēnešos UGD.

Tas ir svarīgi ne tikai kaimiņu ērtības dēļ. Netīrītā skurstenī var aizdegties sodrēji. Tad uguns var pārņemt ēkas konstrukcijas, bēniņus vai jumtu. Ja redzat dzirksteles no skursteņa, dzirdat neparastu dūkoņu, dūmi pēkšņi kļuvuši ļoti biezi un situācija šķiet bīstama, nav jāgaida rīts – zvaniet 112.

Ja jums tikai ir aizdomas, ka skurstenis gadiem ilgi netiek tīrīts un rada apdraudējumu, bet tajā brīdī nav ugunsgrēka pazīmju, var vērsties Ugunsdrošības un glābšanas departamentā vai teritoriālajā ugunsdrošības uzraudzības nodaļā. UGD kopējais kontaktpersona tālrunis ir 0 707 56 866, e-pasts – pagd [eta] vpgt.lt UGD.

Ko tieši uzrakstīt sūdzībā

Sūdzībai nav jābūt garai un dusmīgai. Jo tā ir konkrētāka, jo lielākas izredzes, ka uz to reaģēs. Norādiet adresi, no kuras, jūsuprāt, izplatās dūmi, miniet datumus un laikus, pievienojiet fotogrāfijas vai videoierakstus, aprakstiet smaku un sekas: nevarat vēdināt telpas, dūmi ieplūst pagalmā, bērni vai vecāka gadagājuma cilvēki nevar atrasties ārā, jūtama plastmasas vai citu atkritumu smaka.

Var rakstīt aptuveni šādi: „Lūdzu pārbaudīt iespējamu sadzīves atkritumu dedzināšanu un cietā kurināmā iekārtas izmantošanu adresē… Dūmi atkārtojas vakaros, 2026. gada 1., 2. un 3. oktobrī ap plkst. 19.00, izplatās uz blakus esošajiem zemesgabaliem, jūtama asa smaka. Pievienoju videoierakstu.” Šāda forma ir daudz efektīvāka nekā „kaimiņš smirdina visu rajonu”.

Ja zvanāt pa tālruni, palūdziet pateikt, vai jūsu ziņojums tiks reģistrēts vai arī informācija papildus jānosūta pa e-pastu. Ja sūtāt rakstiski, saglabājiet nosūtītās vēstules kopiju. Ja situācija atkārtojas, pēc dažām dienām sūdzību var papildināt ar jauniem laikiem un fotogrāfijām.

Kad ir vērts runāt, bet kad jau jāzvana

Ja attiecības ar kaimiņu vēl nav sabojātas, dažkārt vērts mierīgi pateikt: „Kad jūs kurināt, dūmi plūst tieši mūsu logos, varbūt skurstenim ir slikta vilkme vai malka ir pārāk mitra.” Dažkārt cilvēks pats nezina, ka dūmi nolaižas kaimiņu pagalmā. Mitra malka, pārāk maz gaisa, aizsērējis dūmvads vai nepareizi izmantota aizbīdņa svira var ievērojami palielināt dūmošanu.

Tomēr, ja reakcija ir agresīva, problēma atkārtojas, smaka atgādina atkritumus vai pastāv ugunsgrēka risks, strīdēties nav vērts. Tad labāk iegūt faktus un vērsties iestādēs. Savās mājās jums ir tiesības atvērt logu bez sveša skursteņa dūmiem, un pagalms nedrīkst pārvērsties par vietu, kur apkures sezonā nav iespējams atrasties.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!