Kāpēc drošinātāja ieliktņa remonts var beigties bīstami: risks slēpjas ne tur, kur jūs domājat

Virtuvē pēkšņi nodziest gaisma, pārstāj darboties elektriskā tējkanna, bet elektrosadales skapī tiek atrasts izdedzis drošinātāja ieliktnis. Rokā jau grozās plānas stieplītes gabals, atvilktnē mētājas veca metāla stīga, un rodas vilinoša doma: “Taču vajag tikai uz īsu brīdi savienot, kamēr nopirkšu jaunu.” Šāds risinājums bieži šķiet kā vienkāršs sadzīves triks, īpaši tad, kad mājās ir tumšs, auksts vai steidzami jāgatavo vakariņas.

Tomēr drošinātāja ieliktnis nav detaļa, kuru var “salabot” tāpat kā salūzušu skapīša rokturi. Tā uzdevums ir apzināti sadegt, kad elektriskajā ķēdē rodas bīstama strāva. Briesmas sākas ne tikai no paša pieskaršanās vadiem: sliktākais var notikt vēlāk, kad šķiet, ka problēma jau sen ir atrisināta un visi mājās par to ir aizmirsuši.

Izdedzis drošinātājs nav nejauša neērtība

Kad drošinātāja ieliktnis izdeg, tas parasti signalizē, ka ķēdē ir noticis tas, kam nevajadzēja notikt. Dažkārt vienai kontaktligzdai vai tai pašai līnijai vienlaikus tiek pievienotas pārāk jaudīgas ierīces: sildītājs, elektriskā tējkanna, cepeškrāsns, veļas mazgājamā mašīna. Citos gadījumos vainīgs var būt bojāts vads, ierīces darbības traucējums vai savienojuma problēma.

Cilvēkam bieži šķiet, ka drošinātājs “traucē dzīvot”: elektrība pazuda tieši tad, kad tā visvairāk nepieciešama. Taču ieliktnis nostrādāja nevis spītības dēļ. Tas pārtrauca strāvu agrāk, nekā vadi, kontakti vai pievienotā ierīce varēja sākt bīstami sakarst.

Ieliktņa labošana ar stieplīti vai nejaušu metāla gabaliņu būtībā likvidē šo aizsardzību. Šāds paštaisīts savienojums var izturēt daudz lielāku strāvu, nekā vajadzētu, vai arī sakarst pilnīgi neparedzami. Elektrība it kā atgriežas, bet ķēde vairs nav aizsargāta tā, kā bija paredzēts.

Lielākais risks slēpjas nevis sadalnē

Ievietojis nepareizi “salabotu” drošinātāju, cilvēks bieži atkāpjas no sadales skapja un atviegloti uzelpo: lampas deg, ierīces darbojas, tātad viss ir kārtībā. Tieši šāda miera sajūta ir nodevīga. Problēma var pārcelties uz sienā esošajiem vadiem, kontaktligzdām, pagarinātājiem vai pašu ierīci.

Ja strāva kļūst pārāk liela, vadītāji var sakarst ilgāk, nekā vajadzētu. Vecos mājokļos, kur elektroinstalācija ne vienmēr ir pielāgota mūsdienu sadzīves tehnikai, tas ir īpaši bīstami. Sakarsis kontakts var izkausēt izolāciju, sabojāt kontaktligzdu vai izraisīt gruzdēšanu vietā, ko neviens neredz aiz mēbelēm, zem grīdas vai sienā.

Bīstama nav tikai liesma. Pārkaršana var sabojāt ledusskapi, datoru, televizoru, lādētāju vai citu ierīci, bet bojāta izolācija vēlāk var radīt elektriskās strāvas trieciena risku. Citiem vārdiem, izglābts vakars var pārvērsties dārgā remontā vai situācijā, kurā svarīgākais vairs nav nauda.

Kāpēc drošinātāja ieliktņa remonts var beigties bīstami: risks slēpjas ne tur, kur jūs domājatAttēls: Unsplash / Valentin Zickner

Vienam tas ir “pagaidu risinājums”, citam – ikdienas risks

Ģimene ar maziem bērniem bieži pat nepamana, cik daudz ierīču vienlaikus darbojas mājās: veļas mazgājamā mašīna pabeidz ciklu, virtuvē vārās ūdens, bet otrā istabā ir ieslēgts sildītājs. Senioram var būt grūti ne tikai saprast, kāpēc ieliktnis izdega, bet arī droši piekļūt sadales skapim. Īrētā mājoklī iedzīvotājs dažkārt mēģina problēmu novērst pats, jo nevēlas traucēt īpašniekam vai gaidīt palīdzību.

Tomēr elektrobojājumi nav tā vieta, kur būtu jākaunas lūgt palīdzību. Īpaši tad, ja drošinātājs izdeg atkārtoti, jūtama deguma smaka, dzirdama sprakšķēšana, kontaktligzda sakarst vai ir pamanāmi nomelnējuši kontakti. Šādas pazīmes nozīmē, ka ar ieliktņa nomaiņu vien var nepietikt – ir jāatrod cēlonis.

Ir arī otra puse: ne katra mājsaimniecība tajā pašā minūtē var izsaukt elektriķi, bet veikals var būt slēgts. Tomēr īslaicīgas neērtības bez elektrības ir drošākas par improvizāciju, kuras sekas nav iespējams paredzēt. Pat labi zinošam cilvēkam nevajadzētu apiet aizsargierīci tikai tādēļ, lai elektrība atkal parādītos.

Ko darīt, lai īslaicīgs bojājums nepārvērstos lielā nelaimē

Pirmkārt, nevajadzētu labot izdegušu ieliktni un tā vietā ievietot vadu, foliju vai citas nejaušas metāla detaļas. Drošinātāja ieliktnis jāmaina tikai pret piemērotu izstrādājumu, kas paredzēts tam pašam turētājam un elektriskās ķēdes parametriem. Ja neesat pārliecināti, kāds ieliktnis ir nepieciešams, drošāk ir to neizvēlēties pēc minējuma.

Pirms jebkuras sadales skapja detaļas nomaiņas obligāti jāatslēdz strāvas padeve tā, kā paredzēts konkrētajā elektroinstalācijā, un nedrīkst pieskarties bojātiem vai neskaidriem vadiem. Ja pēc piemērota ieliktņa nomaiņas tas atkal izdeg, nemēģiniet uzstādīt “jaudīgāku”, lai tas kalpotu ilgāk. Tas nav risinājums, bet gan veids, kā piespiest vadus un kontaktus izturēt slodzi, kurai tie var būt pilnīgi nepiemēroti.

Praktiskākais ceļš – atslēgt daļu ierīču, izvērtēt, kas darbojās bojājuma laikā, un vērsties pie kvalificēta elektriķa, ja cēlonis nav skaidrs vai bojājums atkārtojas. Speciālistam ir svarīgi pateikt, vai tika izmantotas jaudīgas ierīces, vai kontaktligzdas iepriekš sakarsa, vai elektrības pazušanas brīdī bija dzirdams klikšķis. Šādi sīkumi palīdz atrast ne tikai izdegušo ieliktni, bet arī patieso problēmas vietu.

Drošinātājs mājās nav mazs šķērslis, kuru vajadzētu apmānīt. Tas ir robežšķirtne starp parastu sadzīves neērtību un bojājumu, kas var klusi briest tur, kur to nevar redzēt. Tāpēc drošākais “remonts” šajā gadījumā nav stieplīte, bet gan piemērota jauna detaļa un atbilde uz jautājumu, kāpēc vecā vispār izdega.