Zinātnieki brīdina, ka līdz gadsimta beigām ugunsgrēku skartās platības var gandrīz trīskāršoties

2026. gada vasara Eiropā vēlreiz parādīja, ka lieli mežu ugunsgrēki vairs nav tikai Dienvideiropas problēma. Liesmas šogad plosīja ne tikai Grieķiju, Spāniju vai Franciju, bet sasniedza arī krietni vairāk uz ziemeļiem esošus reģionus. Jauns pētījums, ko vadīja Potsdamas Klimata ietekmes pētniecības institūts, liecina, ka šī tendence var pastiprināties gadu desmitiem. Saskaņā ar sliktāko scenāriju līdz šā gadsimta beigām ik gadu Eiropā izdegtā platība varētu būt gandrīz trīs reizes lielāka nekā pašlaik.

Zinātnieki salīdzināja 2070.–2100. gada prognozes ar 2000.–2030. gada perioda vidējo rādītāju un novērtēja vairākus klimata pārmaiņu scenārijus. Pat tad, ja pasaulei izdotos būtiski ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas un vidējā temperatūra paaugstinātos aptuveni par 1,8 grādiem, ugunsgrēku izpostītā platība Eiropā tik un tā palielinātos par aptuveni 39 procentiem. Ja pasaule virzītos sliktākā virzienā un temperatūra paaugstinātos aptuveni par 3,6 grādiem, izdegusī platība pieaugtu par aptuveni 192 procentiem. Citiem vārdiem sakot, runa vairs nav par dažu procentu svārstībām, bet gan par gandrīz trīskāršu ugunsgrēku apmēru.

Uguns virzīsies tur, kur iepriekš lieli ugunsgrēki gandrīz nenotika

Līdz šim vislielākā uzmanība tika pievērsta Vidusjūras reģionam, kur vasaras ir karstas, sausas un garas. Tomēr pētījuma autori prognozē, ka ugunsgrēku risks būtiski pieaugs arī Rietumeiropā un Centrāleiropā. Reģioni, kuros lieli mežu ugunsgrēki bija reti, arvien biežāk saskarsies ar ilgākiem sausuma periodiem, augstu temperatūru un spēcīgu vēju. Šāda kombinācija ugunij ir īpaši labvēlīga.

2026. gads jau sniedza satraucošus piemērus. Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas datiem līdz augusta vidum Eiropas Savienībā bija izdeguši aptuveni 550 tūkstoši hektāru zemes. Tas ir aptuveni divarpus reizes vairāk nekā parastais pēdējo divu desmitgažu vidējais rādītājs šajā gadalaikā. Vienīgi Beļģijā 14. augustā sācies ugunsgrēks Augsto Fēņu dabas rezervātā iznīcināja aptuveni 3 tūkstošus hektāru purvu un kūdrāju, kā arī piespieda evakuēt apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājus.

Šāds ugunsgrēks Beļģijā vēl pirms pārdesmit gadiem būtu izskatījies gandrīz kā izņēmums. Problēma ir tā, ka ilgstošs karstums izžāvē pat tās vietas, kuras parasti uzskata par mitrām un mazāk degošām. Izžuvuši kūdrāji var degt ne tikai virspusē, bet arī dziļāk, tāpēc šādus ugunsgrēkus ir grūti nodzēst. Tie var ilgi gruzdēt un, vējam mainoties, atkal uzliesmot.

Ar lielāku ugunsdzēsēju skaitu vien problēmu neatrisinās

Zinātnieki brīdina, ka dažās dienās laikapstākļi var kļūt tik nelabvēlīgi, ka pat labi aprīkoti ugunsdzēsības spēki saskarsies ar fiziskām dzēšanas iespējām. Ļoti sausā laikā, augstā temperatūrā un spēcīgā vējā uguns var izplatīties ātrāk, nekā tai iespējams pietuvoties. Pēdējo gadu ugunsgrēki Francijā, Spānijā un Grieķijā parādīja, cik ātri vienlaikus var būt nepieciešami simtiem ugunsdzēsēju, lidaparātu un papildu palīdzība no citām valstīm. Šādās situācijās vairāki vienlaikus izcēlušies lieli ugunsgrēki izkliedē spēkus.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka nopietnas investīcijas prevencijā, agrīnā ugunsgrēku atklāšanā, tehnikā un valstu sadarbībā varētu būtiski samazināt zaudējumus. Maigāka klimata pārmaiņu scenārija gadījumā atbilstoši pasākumi teorētiski varētu samazināt izdegošo platību līdz 92 procentiem, bet spēcīgākas sasilšanas gadījumā — līdz 72 procentiem. Tomēr ar tehniku vien problēmu nevarēs atrisināt, ja karstuma viļņi kļūs ilgāki, bet sausums — biežāks. Prevencija kļūst ne mazāk svarīga par pašu dzēšanu.

Lietuvai tā nav tāla Dienvideiropas problēma

Lietuvā milzīgi mežu ugunsgrēki, kas aptver tūkstošiem hektāru, notiek daudz retāk nekā ES dienvidu valstīs, tomēr ilgāki sausuma periodi risku palielina arī šeit. Visbīstamākie ir periodi, kad vairākas nedēļas gandrīz nelīst, izžūst meža zemsedze, bet temperatūra paaugstinās krietni virs 25 grādiem. Šādā laikā pat neliela neuzmanība — nomests izsmēķis, ugunskurs vai no tehnikas radusies dzirkstele — var beigties ar lielu ugunsgrēku. Priežu mežos uguns īpaši ātri izplatās pa zemi, bet vējš to var pārnest uz jaunām platībām.

Lietuvai svarīga ir arī otra šī stāsta puse. Lieli ugunsgrēki citās ES valstīs nozīmē arvien biežākas starptautiskās palīdzības misijas, papildu izdevumus un nepieciešamību pēc kopīgām Eiropas glābšanas spējām. Lietuvas ugunsdzēsēji jau dodas palīgā citām valstīm, kad vietējiem dienestiem vairs nepietiek spēku. Ja zinātnieku prognozes piepildīsies, šādas misijas nākotnē var kļūt nevis par izņēmumu, bet gan par ierastu vasaras daļu.

Vislielākās pārmaiņas, visticamāk, nebūs tikai lielāks ugunsgrēku skaits. Mainīsies pati Eiropas ugunsgrēku ģeogrāfija — liesmas arvien biežāk izcelsies vietās, kuras agrāk tika uzskatītas par diezgan drošām. Tieši tas zinātniekiem rada vislielākās bažas, jo jaunajam riskam būs jāpielāgojas valstīm, kurām vēsturiski nebija ne šādas pieredzes, ne tik plašu dzēšanas spēju.