Pēc mazgāšanas aizkari zaudēja formu: žāvēšanas kļūdu viegli izlabot mājās

Izmazgā aizkarus, māja smaržo pēc tīrības, bet, tos piekarinot pie loga, pēkšņi pārņem vilšanās: apakšmala viļņojas, malas ir saritinājušās, viena puse izskatās īsāka par otru. Šķiet, ka vieglais audums vienas mazgāšanas laikā pārvērties par pavisam citu lietu. Visbiežāk šādu izskatu rada nevis pati mazgāšana, bet gan daži nepārdomāti soļi pēc tās.

Aizkari ir viens no tiem mājas tekstilizstrādājumiem, ko gribas ātri sakārtot. Izgriezi, pārliki pāri veļas žāvētājam vai uzkāri uz radiatora – un šķiet, ka darbs ir pabeigts. Tomēr tieši steiga var izstiept mitru audumu, radīt krokas vai “nofiksēt” tā nepareizu kritumu.

Labā ziņa ir tā, ka vairumā gadījumu jaunus aizkarus pirkt nevajag. Ja audums karstuma ietekmē nav stipri sarāvies vai mehāniski bojāts, tā formu var labot mājās – dažkārt pietiek to pareizi samitrināt, iztaisnot un ļaut izžūt savā vietā.

Kāpēc pēc mazgāšanas audums pēkšņi sāk dzīvot pats savu dzīvi

Mitra drāna ir smagāka un daudz jutīgāka pret izstiepšanu nekā sausa. Kad aizkars tiek pārlocīts un uzkārts uz veļas žāvētāja auklas, uz pārāk šaura pakaramā vai radiatora, viss tā svars koncentrējas vienā vietā. Tur izveidojas izteikta kroka, bet malas var izstiepties nevienmērīgi.

Vēl viena bieži pieļauta kļūda ir ļaut aizkariem ilgi gulēt saspiestiem veļas mazgājamās mašīnas tvertnē vai veļas grozā. Pat saudzīgi izmazgāts audums šajā laikā saburzās, bet pēc apžūšanas krokas kļūst daudz grūtāk izgludināmas. Īpaši labi tas redzams uz plāniem, viegliem aizkariem, kuriem pie loga vajadzētu krist mierīgi un vienmērīgi.

Formu var sabojāt arī pārāk spēcīga centrifūga un augsta temperatūra. Karstums dažas sintētiskās šķiedras deformē, bet blīvākiem materiāliem var atstāt stingrākas, grūti izgludināmas krokas. Tāpēc aizkariem parasti drošāka ir saudzīga mazgāšana un neliels centrifūgas ātrums, pat ja pēc tam tie žūst nedaudz ilgāk.

Viens logs, divas nevienādas puses

Bieža situācija mājās izskatās šādi: viena aizkaru pāra daļa tiek izmazgāta un izžāvēta ātri, bet otra paliek gaidīt, līdz atbrīvosies vieta. Vēlāk abus aizkarus piekarina pie viena loga, taču viens krīt taisni, bet otrs izskatās sagriezies un īsāks. Cilvēks sāk staipīt apakšmalu, gludināt tikai problemātisko vietu, taču audums tādēļ dažkārt tikai vēl vairāk zaudē formu.

Atšķirība rodas nevis tāpēc, ka viens aizkars būtu “sliktāks”. Viens no tiem varēja ilgāk palikt mitrs, tikt izžāvēts salocīts vai saņemt vairāk siltuma. Pat neliela žāvēšanas apstākļu atšķirība plānā audumā kļūst skaidri redzama, kad abi aizkari karājas blakus.

Šādā situācijā labāk necensties ar spēku izstiept sausu aizkaru. Vispirms to ieteicams vienmērīgi samitrināt ar pulverizatoru vai īsi izskalot vēsā vai remdenā ūdenī, ievērojot kopšanas etiķetes norādījumus. Pēc tam audums jāpakarina visā tā platumā, ar rokām jāiztaisno sāni un apakšmala, nevis jāatstāj žūt saspiests vai salocīts.

Pēc mazgāšanas aizkari zaudēja formu: žāvēšanas kļūdu viegli izlabot mājāsAttēls: Unsplash / Kirke Kiki

Vienkāršs veids, kā atgūt aizkara glītu kritumu

Uzticamākais veids lielākajai daļai vieglo aizkaru ir tos vēl nedaudz mitrus uzreiz uzkārt uz karnīzes. Pirms uzkāršanas ieteicams pārbaudīt, vai āķīši, cilpiņas vai lente ir izvietoti vienādos attālumos, jo nekārtīga aizkaru piestiprināšana var radīt iespaidu, ka pats audums ir izstaipījies. Pēc aizkara uzkāršanas to vajadzētu maigi noglaudīt ar rokām no augšas uz leju, iztaisnot malas un pielabot apakšmalas līniju.

Ja pēc mazgāšanas radušās spītīgas krokas, var palīdzēt tvaiks. Izmantojot tvaika gludekli vai apģērbu tvaicētāju, audumu labāk apstrādāt no neliela attāluma, iepriekš pārliecinoties, ka šāda metode ir piemērota konkrētajam materiālam. Plānu tilla aizkaru vai sintētiku tieši piespiest ar gludekli ir riskanti: pārāk liels karstums var atstāt spīdīgu nospiedumu vai pat sabojāt šķiedras.

Smagiem dienas vai nakts aizkariem dažkārt vajadzīga nedaudz lielāka pacietība. Tos var atstāt karāties mitrus, taču telpa noteikti ir labi jāvēdina, lai pie loga neuzkrātos mitrums. Ja audums ir ļoti smags, pirms uzkāršanas ieteicams ļaut ūdenim notecēt vannā, bet ne pārlocīt to pāri vienai šaurai malai.

Steidzīgs cilvēks un noguris audums – abas puses ir saprotamas

Aizkaru kopšana reti ir vienīgais dienas darbs. Ģimene tos mazgā starp vakariņām, bērnu rūpēm un ierastajiem mājas darbiem, strādājošs cilvēks vēlas visu paveikt vienā brīvā vakarā, bet senioram ir grūti manevrēt ar lielu, slapju audumu. Tāpēc vēlme pēc iespējas ātrāk tos izžāvēt ir pilnībā saprotama.

Taču audums “neredz” mūsu steigu. Tam ir svarīgi, vai tas žūst izstiepts vai saspiests, vai saņem karstumu, vai var lēnām atgūt savu formu. Veļas žāvētājs var būt ērts, taču tikai tad, ja aizkaru kopšanas etiķete to atļauj un tiek izvēlēta zema temperatūra un saudzīga programma.

Pirms nākamās mazgāšanas ieteicams jau iepriekš sagatavot vietu žāvēšanai un nepārpildīt veļas mazgājamās mašīnas tvertni. Aizkarus labāk izņemt uzreiz pēc programmas beigām, viegli izpurināt un uzkārt pēc iespējas plašāk. Tas aizņem dažas minūtes, taču tieši tās bieži nosaka, vai nākamajā rītā pie loga karāsies tīrs, kārtīgs audums vai jauna mājas mīkla.

Aizkari pēc mazgāšanas ne vienmēr zaudē formu uz visiem laikiem. Biežāk tie vienkārši izžūst ne tajā stāvoklī, kādā tiem vajadzētu krist pie loga. Nedaudz mitruma, tvaika un pacietības var atgriezt tiem glītu izskatu – un mājām to miera sajūtu, kuras dēļ mēs tos arī mazgājām.