30 tūkstoši cilvēku joprojām gaida elektrību: ESO atver valsts rezervi, bet dažiem gaisma būs jāgaida vēl ilgāk

Vētra pārgāja pirms nedēļas, koki daudzviet jau ir sazāģēti, ceļi atbrīvoti, pilsētās dzīve atgriezusies ierastajā ritmā. Taču daļai Lietuvas iedzīvotāju šī vētra vēl nav beigusies. Viņi joprojām dzīvo tumsā, bez normāli funkcionējoša ledusskapja, bez ierastās ūdensapgādes, bez interneta, bez iespējas vienkārši uzlādēt tālruni vai mierīgi pagatavot vakariņas.

Tās vairs nav dažas stundas ilgas neērtības. Tā ir nedēļa, kas dažiem pārvērtusies par ikdienas izdzīvošanas plānu.

ESO paziņo, ka pēc 22. augustā Lietuvu skārušās vētras elektroapgāde jau ir atjaunota gandrīz 90 procentiem klientu, tomēr joprojām ir aptuveni 30 tūkstoši ietekmēto klientu, kuriem elektroapgāde nav atjaunota ārkārtīgi sarežģītu tīkla bojājumu dēļ. Vislielākajā apjomā bez elektrības bija palikuši vairāk nekā 268 tūkstoši ESO klientu.

Dažiem cilvēkiem tas nav statistikas skaitlis, bet dzīve sveču gaismā

Skaitlis „30 tūkstoši“ izklausās pēc rindas preses paziņojumā. Taču aiz tā slēpjas pavisam vienkārši cilvēki: ģimenes ar bērniem, seniori, nomaļas viensētas, lauksaimnieki, cilvēki, kuriem elektrība nozīmē ne tikai gaismu istabā, bet arī ūdeni, saldētavu, apkures sistēmu un saikni ar pasauli.

Vieni uzlādē tālruņus automašīnā. Citi meklē, kur pārvietot pārtiku no saldētavas. Vēl citi katru dienu zvana un pārbauda, vai viņu apdzīvotā vieta jau ir iekļauta plānos. Ciematos un viensētās šāda situācija ir īpaši sāpīga, jo tur elektrības pazušana bieži uzreiz nozīmē arī citu ērtību sabrukumu.

ESO atzīst, ka bojājumu apmērs ir bezprecedenta. Sākotnēji bija plānots visus atjaunošanas darbus pabeigt nedēļas laikā, taču vēlāk atklājās patiesais kaitējuma apmērs, īpaši attālās, mežainās teritorijās. Dažviet tīklu vairs nepietiek salabot – tas jāizbūvē no jauna.

Tas nozīmē vienu nepatīkamu patiesību: dažiem iedzīvotājiem būs jāgaida ilgāk, nekā tika solīts pirmajās dienās.

Valsts atver ģeneratoru rezervi

Lai cilvēki vismaz īslaicīgi varētu apmierināt pamatvajadzības, pēc ESO lūguma tiek atvērta valsts ģeneratoru rezerve. Lēmums pieņemts Ekstrēmās situācijas operāciju vadītāja lēmuma ietvaros, bet ESO kopā ar pašvaldībām precizē, kur papildu ģeneratori ir visvairāk nepieciešami.

Līdz šim dažādās valsts vietās jau tika izmantoti vairāk nekā 300 ģeneratori. Tie paredzēti vietām, kur tīkla remonta darbi vēl turpinās, bet cilvēkiem nepieciešama vismaz īslaicīga elektroapgāde.

Tomēr ģenerators nav īsta atgriešanās normālā dzīvē. Tas ir pagaidu plāksteris uz ļoti dziļas brūces. Tas var palīdzēt uzlādēt tālruni, nodrošināt svarīgāko sadzīves tehniku, dažviet saglabāt pārtiku vai ūdensapgādi. Taču tas neaizstāj stabilu elektrotīklu un nenovērš cilvēku nogurumu.

Īpaši tad, kad vairs nav skaidrs, vai šodiena būs pēdējā diena bez elektrības, vai arī būs jāgaida rītdiena, parītdiena vai varbūt pat septembris.

Sliktākā situācija – mežainās teritorijās

Vētra vēlreiz parādīja, kur Lietuvas elektrotīkls ir visvājākais. Saskaņā ar ESO datiem aptuveni 86 procenti elektroapgādes traucējumu reģistrēti mežainās teritorijās, kur gāzti koki un lūstoši zari bojā gaisvadu līnijas un balstus.

Pēc vētras kopumā tika reģistrēti vairāk nekā 9 tūkstoši tīkla bojājumu. Dažviet līnijas nebija vienkārši pārrautas – tās bija pilnībā izpostītas, tāpēc veseli tīkla posmi jāizbūvē no jauna.

Sarežģītākie traucējumi joprojām saglabājas Anīkšču, Molētu, Utenas, Zarasu un Ukmerģes pašvaldībās. ESO norāda, ka visus tos plānots novērst līdz 3. septembrim.

Tā ir ļoti svarīga diena cilvēkiem, kuri dzīvo gaidās. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka daļai iedzīvotāju elektroapgādes atjaunošana var ilgt gandrīz divas nedēļas kopš vētras sākuma.

Kompensācijas: kas pienāksies iedzīvotājiem

ESO paziņo, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem elektroapgāde pēc vētras tika atjaunota vēlāk nekā 72 stundu laikā, kompensācija tiks aprēķināta un piemērota automātiski – papildus vērsties nekur nevajadzēs.

Iedzīvotāji varēs arī iesniegt pieteikumus par tiešo zaudējumu atlīdzināšanu. Vienkāršotajā kārtībā var tikt kompensēti izdevumi par pārtiku, izmitināšanu, ģeneratoru vai degvielu, bet maksimālā summa ir līdz 220 eiro. Pieteikumi par šiem zaudējumiem tiks pieņemti no 1. septembra.

Par citiem zaudējumiem, piemēram, sabojātām ierīcēm vai medikamentiem, būs jāvēršas ESO saskaņā ar standarta zaudējumu atlīdzināšanas kārtību – pašapkalpošanās vietnē, pa e-pastu vai parasto pastu.

Tāpēc cilvēkiem tagad vissvarīgākais ir saglabāt čekus, fotogrāfijas, ierīču bojājumu pierādījumus un citus dokumentus. Kad elektrība pazūd nevis uz stundu, bet uz vairākām dienām vai nedēļu, zaudējumi ātri kļūst nevis teorētiski, bet ļoti reāli.

Ja saņēmāt SMS, bet elektrības nav – ziņojiet atkārtoti

Vēl viena svarīga detaļa: daļa cilvēku var saņemt ziņu, ka elektroapgāde ir atjaunota, lai gan viņu mājās elektrības joprojām nav. ESO skaidro, ka vienā vietā vētra varēja bojāt nevis vienu, bet vairākus tīkla elementus, tāpēc šādos gadījumos par problēmu obligāti jāziņo atkārtoti.

Svarīgi arī tas, ka šāda SMS, pēc ESO teiktā, neietekmēs kompensāciju, ja konkrētajā objektā elektrības faktiski nebija ilgāk nekā 72 stundas.

Citiem vārdiem sakot, ja rozetēs valda klusums, nevajag domāt, ka „viņi droši vien zina“. Traucējums ir jāreģistrē, jo tikai tā tas var tikt sasaistīts ar konkrēto objektu.

Vētra aizgāja, bet cilvēki joprojām palikuši tās sekās

ESO runā par pēdējo atjaunošanas posmu, par tūkstošiem darbinieku, par valsts rezervi, ģeneratoriem un kompensācijām. Taču cilvēkiem, kuri joprojām sēž tumsā, svarīgākais nav formulējumi. Viņiem vajadzīga elektrība.

Šī vētra parādīja, ka viens vakars var izjaukt ne tikai kokus, bet arī visu ikdienas dzīvi. Un, kamēr vieni jau aizmirst, ka vētra vispār bija, citi joprojām dzīvo tās vidū.

Jo, kad mājās nedēļu nav elektrības, tas nav „traucējums“.

Tā ir dzīve, kurā katra diena sākas ar vienu un to pašu jautājumu: vai šodien beidzot iedegsies gaisma?