Tomass logiem iztērēja 6000 eiro un tikai tad aprēķināja atmaksāšanos: rezultāts atvēsināja vēlmi turpināt siltināt māju

Tomass ilgu laiku domāja, ka viņa mājas apkures rēķinus apēd vecie logi. Katru ziemu stāsts atkārtojās: pie stikla bija vēsi, no rītiem stūros krājās kondensāts, bet apkures rēķini izskatījās tā, it kā māja tiktu apsildīta nevis ģimenei, bet visam pagalmam. Galu galā viņš nolēma vairs negaidīt un izdarīt to, ko daudzi lietuvieši uzskata par pirmo nopietno soli ceļā uz taupīgāku māju – nomainīt logus.

Darbs izmaksāja aptuveni 6000 eiro. Jaunie logi bija skaisti, blīvāki, mājā patiešām samazinājās caurvējš, un pie palodzēm vairs nebija jūtams tik nepatīkams aukstums. No pirmā acu uzmetiena viss izskatījās pēc pareiza lēmuma. Tomēr tikai pēc pirmās ziemas Tomass apsēdās ar rēķiniem, kalkulatoru un ļoti vienkāršu jautājumu: pēc cik gadiem šie logi patiesībā atmaksāsies?

Atbilde nebija tik patīkama, kā viņš vēlējās.

Skaitļi izskatījās skaisti tikai līdz brīdim, kad viņš tos salika vienuviet

Pirms logu nomaiņas Tomass par apkures sezonu vidēji samaksāja aptuveni 1450 eiro. Pēc logu nomaiņas rēķins samazinājās, bet ne brīnumaini – līdz aptuveni 1210 eiro sezonā. Tātad reālais ietaupījums bija aptuveni 240 eiro gadā.

No pirmā acu uzmetiena 240 eiro neizskatās slikti. Tā ir nauda vairākiem pilniem degvielas tankiem, daļai atvaļinājuma, jaunai sadzīves tehnikai vai pamatīgam mēneša pārtikas pirkumu papildinājumam. Bet tad Tomass šo summu izdalīja ar logu cenu.

6000 eiro / 240 eiro = 25 gadi.

Lūk, te arī parādījās nepatīkamākā daļa. Logi patiešām uzlaboja komfortu, bet, ja runā tikai par finansiālo atmaksāšanos, ieguldījums viņam atmaksātos tikai pēc ceturtdaļgadsimta. Un tas turklāt pieņemot, ka cenas, apkures paradumi, mājas stāvoklis un paši logi šajā laikā nemainīsies.

Vecā mājā nomainīti logiAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc cilvēki bieži pārvērtē logu nomaiņas efektu

Logi ir ļoti pamanāma problēma. Ja caur tiem pūš, stikli aizsvīst vai ir redzami veci rāmji, šķiet, ka tieši viņi ir vainīgi pie visiem rēķiniem. Un dažreiz tie patiešām ir nopietna problēma. Taču māja zaudē siltumu ne tikai caur logiem.

Siltums var aizplūst caur jumtu, sienām, grīdām, pamatiem, nesiltinātiem pārsegumiem, spraugām ap durvīm, ventilāciju un pat slikti noregulētu apkures sistēmu. Tāpēc pēc tikai logu nomaiņas rēķins ne vienmēr samazināsies tā, kā cilvēks bija iedomājies pirms tāmes parakstīšanas.

Tomaša gadījumā jaunie logi novērsa daļu problēmu, bet māja joprojām palika tā pati: vecākas sienas, neideāli siltināti bēniņi, vēsas grīdu malas un radiatori, kas ziemā darbojas gandrīz tāpat kā iepriekš. Citiem vārdiem sakot, viņš aizvēra vienu caurumu, bet ne visu siltuma zudumu sistēmu.

Tā ir bieža kļūda. Cilvēks iegulda vienā dārgā lietā, jo tā ir vispamanāmākā, un pēc tam ir vīlies, ka rēķini nav samazinājušies uz pusi.

Atmaksāšanās ir atkarīga nevis no logu skaistuma, bet no reālā ietaupījuma

Logu pārdevēji bieži runā par komfortu, blīvumu, siltumtehniskajām īpašībām un modernāku izskatu. Tas viss ir svarīgi. Bet, ja cilvēks maina logus galvenokārt taupīšanas dēļ, viņam vajag nevis skaistus solījumus, bet vienkāršu matemātiku.

Tomass aprēķināja vairākus variantus:

Un te viss kļuva skaidrs. Lai 6000 eiro ieguldījums atmaksātos 10 gadu laikā, logiem būtu jāietaupa aptuveni 600 eiro gadā. Tas ir iespējams tikai tad, ja vecie logi patiešām bija ļoti slikti, māja citās vietās ir blīva, bet apkures izmaksas – lielas. Ja reālā starpība sasniedz 150–250 eiro sezonā, atmaksāšanās tiek atlikta ļoti tālu.

Vēl viena detaļa – naudai ir sava cena. Ja cilvēks logus maina par aizņemtu naudu vai par uzkrājumiem, kurus viņš varēja izmantot citur, faktiskā atmaksāšanās kļūst vēl sarežģītāka. Tāpēc Tomass sev pateica: nākamreiz pirms remonta viņš rēķinās nevis pēc darbu veikšanas, bet pirms tiem.

Vai tas nozīmē, ka logus mainīt nav vērts?

Nē. Tas būtu nepareizs secinājums. Logi nav tikai viena rinda rēķinā. Jauni logi var samazināt caurvēju, troksni un kondensātu, uzlabot drošību, izskatu un kopējo dzīves komfortu. Dažreiz vecie logi ir tādā stāvoklī, ka to nomaiņa nav greznība, bet nepieciešamība.

Bet, ja cilvēks cer, ka logi vieni paši radīs brīnumu, viņš var vilties. Logu nomaiņa parasti visvairāk atmaksājas tad, kad tā ir daļa no lielāka plāna: vienlaikus tiek sakārtoti bēniņi, noblīvētas spraugas, noregulēta apkures sistēma, risināta ventilācija un nosiltināti aukstākie mezgli.

Pēc saviem aprēķiniem Tomass nolēma vairs neveikt lielus darbus impulsīvi. Ne tāpēc, ka viņš nožēlotu logus. Mājā patiešām kļuva patīkamāk. Taču viņš saprata, ka “būs siltāk” un “atmaksāsies” nav viens un tas pats.

Jauni plastmasas logiAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko viņš būtu darījis citādi

Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, Tomass vispirms būtu veicis vienkāršu mājas siltuma zudumu pārbaudi. Nevis uz aci, nevis pēc kaimiņa ieteikuma, bet reāli: kur ir auksts, kur velk, kur ir visvairāk mitruma, kur ir lielākās temperatūras atšķirības. Aukstā dienā termovīzijas pārbaude vai vismaz nopietnāka speciālista konsultācija bieži parāda vairāk nekā desmit sarunas būvmateriālu veikalā.

Otrkārt, viņš būtu sācis ar lētākiem darbiem. Dažreiz vispirms ir vērts noregulēt logus, nomainīt blīves, noblīvēt durvis, nosiltināt bēniņu lūku, sakārtot ventilāciju, izolēt caurules, pārbaudīt radiatoru balansēšanu. Šādi darbi nemaksā 6000 eiro, bet dažos gadījumos sniedz ļoti jūtamu efektu.

Treškārt, pirms katra lielāka ieguldījuma viņš tagad aprēķinātu trīs lietas: cik tas maksās, cik reāli ietaupīs gadā un pēc cik ilga laika atmaksāsies. Ja atbilde ir 20–30 gadi, šādu darbu ir vērts veikt komforta dēļ, bet nevajag sevi mānīt, ka tas ir ātrs finansiāls ieguldījums.

Vienkārša mācība visiem, kas gatavojas remontam

Tomaša stāsts ir sāpīgs tāpēc, ka tas ir ļoti lietuvisks. Cilvēks vēlas dzīvot siltāk, taupīgāk un gudrāk. Viņš iegulda lielu naudu, cerot uz mazākiem rēķiniem. Bet pēc tam izrādās, ka komforts ir uzlabojies, taču atmaksāšanās – ļoti ilga.

Tāpēc pirms logu nomaiņas, fasādes siltināšanas, jauna katla uzstādīšanas vai siltumsūkņa iegādes ir vērts veikt vienu vienkāršu darbību: aprēķināt sliktāko, vidējo un labāko scenāriju.

Ja logi maksā 6000 eiro, bet reāli ietaupa 240 eiro gadā, tas nav finansiāls brīnums. Tā ir 25 gadu atmaksāšanās. Ja ietaupījums ir 400 eiro – jau 15 gadi. Ja 600 eiro – 10 gadi. Atšķirība ir milzīga.

Tomass logus atpakaļ nemainītu. Taču viņš vairs netic vienam solījumam: “Nomainīsi – un rēķini samazināsies.” Tagad viņš zina, ka māja nav tikai logi. Māja ir visa sistēma. Un, kamēr nesaproti, kur patiesībā aizplūst siltums, var ļoti dārgi labot nevis pašu lielāko problēmu.