Uz radiatoriem uzliku termostatiskos ventiļus par 60 eiro – pirmais ziemas rēķins parādīja, vai tas bija tā vērts
Dīvainākais ir tas, ka radiators var būt karsts, bet mājās tik un tā nav omulīgi. Vienā istabā ir tik smacīgi, ka gribas atvērt logu, citā – auksta grīda un pleds uz ceļiem. Apkures sezonai uzņemot apgriezienus, šādas atšķirības sāk kaitināt ne mazāk kā pats rēķins.
Termostatiskie ventiļi no pirmā acu uzmetiena šķiet nenozīmīga detaļa: daži regulatoru rokturīši uz radiatoriem, par kuriem samaksāti aptuveni 60 eiro. Tomēr to ideja ir vienkārša – neļaut katrai telpai sasilt vienādi, ja cilvēki tās izmanto pilnīgi atšķirīgi. Pirmais ziemas rēķins ne vienmēr sola brīnumu, taču diezgan ātri parāda, vai šie regulatoru rokturīši mājās patiešām mainīja ikdienu.
Lielākais ieguvums bieži vien ir redzams ne tikai rēķina apakšējā rindā. Tas parādās tad, kad vakarā vairs nav jāgriež radiators līdz galam, no rīta atkal jāvēdina pārkarsusī istaba un jādusmojas, ka par siltumu tiek maksāts, bet komforts joprojām jāregulē ar logiem.
60 eiro neizslēdz apkures rēķinu, bet var apturēt nevajadzīgu karstumu
Termostatiskais ventilis mēra apkārtējās vides temperatūru pie radiatora un regulē, cik daudz karstā ūdens tajā ieplūst. Kad telpa ir sasilusi līdz izvēlētajam līmenim, radiatoram nav nepārtraukti jādarbojas ar pilnu jaudu. Kad tā atdziest – siltuma tiek pievadīts vairāk. Tā nav viedierīce, kas pati saskaitīs katru ietaupīto eiro, taču tā ļauj ieviest skaidrāku kārtību.
Visbiežāk problēma nav tajā, ka mājās būtu par maz siltuma, bet gan tajā, ka tas tiek sadalīts akli. Guļamistabā daudziem pietiek ar vēsāku temperatūru nekā viesistabā, bet reti izmantotā istabā nav nekādas jēgas uzturēt tādu pašu siltumu kā tur, kur vakarā pulcējas visa ģimene. Bez ventiļiem viss tiek apsildīts līdzīgi, jo tā ir vienkāršāk, taču nebūt ne ērtāk.
Tomēr tikai zemāks regulatora iestatījums vēl nenozīmē, ka individuālais rēķins noteikti samazināsies tikpat lielā mērā, cik mazāk sildīs radiators. Daudzdzīvokļu namā norēķinu kārtība var būt atkarīga no ēkas apkures sistēmas un kopējā patēriņa, bet daļa izdevumu attiecas uz koplietošanas telpām vai ēkas siltuma zudumiem. Ventiļi vispirms ļauj netērēt siltumu savās istabās; tas, cik lielā mērā tas pārvērtīsies eiro ietaupījumā, ir atkarīgs no konkrētā mājokļa.
Viens vakars ar pavērtu logu
Pazīstama aina: pēc darba atgriežas siltā, taču pārāk sakarsušā dzīvoklī. Virtuvē vārās vakariņas, viesistabā ieslēdzas televizors, sanāk cilvēki – un gaiss dažu minūšu laikā kļūst smagnējs. Apkures samazināšanas vietā tiek atvērts logs, jo radiators jau ir karsts, bet pie tā piekļūt vai kaut ko noregulēt nav ieraduma.
Tikmēr siltums vienkārši izplūst laukā. Logs dažkārt noteikti ir jāatver svaiga gaisa dēļ, taču vēdināšanai nevajadzētu kļūt par vienīgo veidu, kā izturēt pārāk augstu temperatūru. Ar termostatisko ventili apkuri var samazināt agrāk, bet vēdināt īsi un intensīvi, neatstājot logu ilgstoši pavērtu.
Te arī slēpjas pirmā reālā pārmaiņa, ko cilvēki sajūt vēl pirms rēķina. Mājās ir mazāk galējību: nav jāizvēlas starp smacīgumu un caurvēju. Telpa joprojām ir piemērota dzīvošanai, bet apkure vairs nav fona lieta, kurai neviens nepievērš uzmanību, līdz kļūst pārāk karsti.
Ne visi mājās vēlas vienādu temperatūru
Ģimenei ar maziem bērniem bieži ir svarīgi, lai vienā istabā būtu siltāk, kamēr guļamistabā pieaugušie labāk atpūšas vēsākā gaisā. Senioram, kurš ilgāk uzturas mājās, tā pati istaba var šķist vēsa, bet strādājošam cilvēkam vakarā tā var būt gluži patīkama. Viens kopīgs apkures iestatījums šādas atšķirības neatrisina, un strīds par radiatoru parasti nav par skaitli uz regulatora.
Cilvēks dusmojas par sajūtu, ka nespēj kontrolēt savu telpu. Kad vienam ir par silts, bet otram par aukstu, sākas logu virināšana, papildu elektrisko sildītāju izmantošana vai klusa neapmierinātība. Termostatiskie ventiļi nenovērš visas atšķirības, taču ļauj vienoties par atsevišķām telpām, nevis mēģināt uzspiest vienu temperatūru visam mājoklim.
Īpaši aktuāli tas ir reti izmantotām telpām: viesu istabai, pieliekamajam, darba istabai, kurā uzturas tikai dažas stundas. Tās nevajag pārvērst par ledusskapjiem, jo tad palielinās mitruma un pelējuma risks, taču uzturēt mērenāku siltumu bieži vien ir loģiskāk. Siltums mājās nav vienāda prece – tā vajag tik, cik prasa konkrētā telpa un tajā notiekošā dzīve.
Ventilis darbojas tikai tad, ja tam netraucē
Ir arī otra puse: ne katru neattaisnojušos rezultātu izraisa slikti ventiļi. Ja termostatiskā galva ir paslēpta aiz bieziem aizkariem, aizspiesta ar mēbelēm vai to nepārtraukti silda saule, tā uztver nevis visas telpas, bet gan savas mazās nišas temperatūru. Tad radiators var aizvērties pārāk agri vai, gluži pretēji, sildīt ilgāk, nekā nepieciešams.
Svarīgi ir arī tas, ka regulatora iedaļas parasti nav solījums par precīzu grādu skaitu. Labāk dažas dienas vērot telpas komfortu un mainīt iestatījumu pamazām, nevis ar vienu kustību pagriezt visu līdz minimumam. Ja mājoklis atrodas stūrī, ir slikti izolēts vai radiatori ir veci un sasilst nevienmērīgi, ar ventiļiem vien var nepietikt – tad ir vērts meklēt problēmu arī sistēmas balansējumā, blīvos logos vai pašā ēkā.
Uz ieguvumu nevajadzētu cerēt arī tam, kurš visu ziemu atstāj maksimālo iestatījumu, bet, telpai pārkarstot, atver logu. Ventilis nav sods par veciem ieradumiem un nav brīnumaina taupīšanas poga. Tā vērtība atklājas tad, kad cilvēks sāk regulēt siltumu agrāk, pirms mājās kļūst neciešami.
Tātad pirmais ziemas rēķins pēc 60 eiro investīcijas var būt mazāks, līdzīgs iepriekšējam vai grūti salīdzināms aukstāka mēneša un citu apstākļu dēļ. Bet, ja pie sakarsušiem radiatoriem vairs nav pavertu logu, telpas ir kļuvušas piemērotas dažādiem cilvēkiem, bet siltums beidzot pakļaujas ikdienas ritmam, šie ventiļi jau veic svarīgāko darbu. Galu galā mājīgums mājās sākas nevis ar pēc iespējas karstāku radiatoru, bet ar iespēju izvēlēties, cik daudz siltuma patiešām ir nepieciešams.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?