Vai drīkst nozāģēt kaimiņa koka zarus virs sava dārza: visu izšķir viena nianse un Lietuvas likumi

Vasaras vakarā dārzā atkal krīt āboli, tikai ne no jūsu ābeles. Pāri dobēm pārkārušies kaimiņa koka zari aizsedz sauli, skrāpējas gar siltumnīcas jumtu, bet pēc lietus vēl ilgi pil uz celiņa. Rokas pašas sniedzas pēc dārza šķērēm, tomēr tieši šeit no mierīga kaimiņu radīta apgrūtinājuma viegli pāriet nopietnā strīdā.

Šķiet vienkārši: kas aug jūsu zemesgabala pusē, tam vajadzētu būt jūsu darīšana. Tomēr koka zars nav tikai vienkāršs svešs priekšmets, kas atrodas aiz žoga. Izlasot līdz galam, kļūs skaidrs, kad to drīkst sakopt paša spēkiem, kad vispirms vērts aprunāties ar kaimiņu un kāpēc viena darbība ar dārza šķērēm var uz ilgu laiku sabojāt attiecības.

Šādas situācijas īpaši bieži rodas vecākos dārzos un blīvāk apbūvētos piepilsētu rajonos. Koki auguši gadu desmitiem, žogi ir pārbūvēti, zemesgabali mainījuši īpašniekus, bet zari nejautā, kur beidzas viena cilvēka pacietība un sākas otra īpašums.

Zars virs jūsu dobes vēl nenozīmē, ka koks pieder jums

Pirmais, ko svarīgi nošķirt, ir pats koks un tā daļa, kas nonākusi jūsu zemesgabalā. Ja stumbrs aug kaimiņa zemē, koks pieder viņam, pat ja zari plaši stiepjas pāri jūsu dārzam. Nedrīkst patvaļīgi veikt darbības, kas koku sakropļotu, kaitētu tā stāvoklim vai būtiski mainītu tā formu.

Tomēr Civilkodekss paredz svarīgu niansi: zemesgabala īpašnieks var nozāģēt kaimiņa koku un krūmu zarus, kas pārkārušies viņa zemesgabalā, kā arī nocirst saknes, ja tās traucē izmantot viņa zemesgabalu. Citiem vārdiem, likums ļauj aizstāvēt savu telpu, bet nepiešķir tiesības „sodīt“ kaimiņu par nekoptu koku.

Tieši šeit arī sākas robeža, ko ikdienā ne vienmēr ir viegli pamanīt. Viena lieta ir uzmanīgi noņemt zaru, kas karājas virs siltumnīcas, aizsedz ceļu vai traucē kopt zemesgabalu. Pavisam kas cits – apgriezt lielu vainaga daļu tā, ka koks paliek šķībs, sāk nokalst vai stiprākā vējā kļūst bīstams.

Lielākā kļūda – dusmās ķerties pie zāģa

Visbiežāk konflikts rodas nevis viena zara dēļ. Tas sākas pēc vairākiem gadalaikiem, kad ģimene nemitīgi slauka pagalmā krītošās lapas, pēc lietus tīra notekcaurules, bet tomāti siltumnīcā tiecas pretī gaismai, kuras kļūst arvien mazāk. Kādā dienā pacietība beidzas, un cilvēks nolemj problēmu atrisināt vienā pēcpusdienā.

Tomēr dusmās nozāģēts resnāks zars var izmaksāt vairāk, nekā šķiet. Kaimiņš var apgalvot, ka koks ir sabojāts, bet, ja darbi veikti neuzmanīgi un zars uzkrīt žogam, siltumnīcai vai automašīnai, strīds vairs nav par ēnu, bet gan par zaudējumiem un atbildību. Ja koks ir aizsargājams, aug aizsargājamā teritorijā vai tā kopšanai piemērojamas papildu prasības, patvaļīga rīcība var radīt vēl vairāk problēmu.

Ir arī pavisam praktisks iemesls nesteigties. Lieli zari var būt nospriegoti, satrunējuši, sapinušies ar elektrības vai sakaru vadiem. Kāpt pa kāpnēm pie žoga un mēģināt tos nozāģēt vienam cilvēkam nav drosme, bet gan risks. Dažkārt tas, kas izskatās pēc kaimiņa nevērības, patiesībā prasa arborista, nevis nedēļas nogales zāģēšanas rīku palīdzību.

Vai drīkst nozāģēt kaimiņa koka zarus virs sava dārza: visu izšķir viena nianse un Lietuvas likumiAttēls: Unsplash / Garvit Nama

Katrs redz viena un tā paša koka citu pusi

Cilvēkam, kura zemesgabalu aizēno zari, rūp viņa dārzs, tīrība un iespēja normāli izmantot savu zemi. Vecākiem ir nepatīkami, kad virs bērnu rotaļu vietas karājas sausi zari, bet vecākam cilvēkam papildu lapu grābšana vai aizsērējušas lietusūdens notekas nebūt nav mazs sīkums. Nelielā zemesgabalā pat daži metri sveša vainaga var mainīt visu pagalma sajūtu.

Arī otra puse ne vienmēr rīkojas ļaunprātīgi. Koka īpašnieks var pat nepamanīt, cik tālu zari izpletušies pāri žogam, īpaši, ja pats dārzā uzturas reti. Viņam vecs koks var nozīmēt ēnu, privātumu, atmiņas par iepriekšējiem saimniekiem vai vienkārši vienīgo zaļumu pagalmā. Izdzirdot, ka kaimiņš grasās „nozāģēt pusi koka“, viņš dabiski sāk aizstāvēties.

Vēl sarežģītāk ir tad, kad runa ir par saknēm. Tās var cilāt bruģakmeņus, līst zem dobēm vai tuvoties būvēm, tomēr to nociršana var izjaukt koka līdzsvaru un palielināt tā apgāšanās risku. Tāpēc likumā piešķirtās tiesības nenozīmē, ka katrs tehniski iespējamais grieziens ir saprātīgs risinājums.

Mierīga saruna bieži ietaupa vairāk nekā taisnība uz papīra

Pirms darbu sākšanas vērts skaidri pateikt kaimiņam, kas tieši traucē: nevis abstrakti „jūsu koks ir pārāk liels“, bet gan to, ka zars atbalstās pret siltumnīcu, aizsedz logu, rada bīstamību uz celiņa vai neļauj kopt žogu. Noderīgi ir parādīt problēmu uz vietas, vienoties par laiku un pārrunāt, kurš veiks darbus. Šāda saruna bieži maina toni: apsūdzības vietā rodas kopīgs uzdevums.

Ja vienoties neizdodas, visdrošāk ir fiksēt situāciju fotogrāfijās un rakstiski paziņot, kādus zarus, kas pārkārušies jūsu zemesgabalā, plānojat noņemt. Tas nav pārmērīgas pieklājības apliecinājums – vēlāk būs skaidrs, ka risinājāt konkrētu problēmu, nevis slepeni postījāt svešu īpašumu. Ja rodas šaubas par koka stāvokli, aizsargājamību vai darbu apjomu, saprātīgi būtu konsultēties ar pašvaldību vai koku kopšanas speciālistu.

Apgriežot koku, vajadzētu aprobežoties tikai ar to, kas atrodas jūsu zemesgabalā un reāli traucē to izmantot. Nav vērts zāģēt „katram gadījumam“, pārkāpt robežu vai pēc darbu pabeigšanas atstāt zarus kaimiņa pagalmā. Ja darbi ir apjomīgāki, labāk tos veikt piemērotā sezonā un uzticēt cilvēkam, kurš saprot, kā zāģēt, nenodarot kaitējumu kokam un apkārtējai videi.

Galu galā zars virs žoga nav tikai botānikas vai tiesību jautājums. Likums ļauj cilvēkam aizstāvēt savu zemesgabalu, bet labs risinājums sākas agrāk nekā zāģa skaņa. Jo aiz žoga dzīvo ne tikai koks – tur dzīvo cilvēks, ar kuru pēc apgriešanas vēl būs jāsasveicinās.