Augusta plūmes vairs neietilpst katlā: izvāriet biezu piedevu pie siera

Uz galda jau stāv bļoda ar plūmēm, virtuvē smaržo vasaras beigas, bet ledusskapī gaida siera gabals, ko vakar vēl plānojāt apēst brokastīs. Taču augustā plūmēm ir savs likums: to salasās ātrāk, nekā ģimene paspēj apēst. Kompoti un ievārījumi vairs nekārdina, bet vēl viens katls salda džema šķiet kā darbs, kam nav ne vietas plauktā, ne noskaņojuma.

Tieši tad ir vērts izvārīt biezu plūmju piedevu pie siera. Tas nav deserts, un tam nevajadzētu būt lipīgi saldam. Skābenas plūmes, sīpols, nedaudz etiķa un siltumu piešķirošas garšvielas pārvēršas bagātīgā mērcē, ar kuru pietiek vien ar tējkaroti pie cepta vai nogatavināta siera, gaļas pārpalikumiem, sviestmaizes vai pat vakara uzkodu plates.

Labākais ir tas, ka šai piedevai nav vajadzīgi ideāli skaisti augļi. Der arī tās plūmes, kas jau ir ļoti nogatavojušās, nedaudz sažuvušas vai pārāk mīkstas, lai tās vestu ciemos. Svarīgi tikai, lai tās nebūtu sākušas bojāties.

Nevis džems, bet tā viena karote, kas maina siera plati

Bieza plūmju piedeva īpaši labi sader ar sieriem, kuriem ir izteiktāks raksturs: kazas sieru, pelējuma sieru, nogatavinātu cieto sieru vai vienkārši ceptu kamambēra tipa sieru. Saldums šeit vajadzīgs nevis garšas nomākšanai, bet plūmju skābuma mazināšanai. Tāpēc cukura pievieno krietni mazāk nekā, vārot ievārījumu.

Apmēram kilogramam nogatavojušos plūmju bez kauliņiem pietiek ar vienu lielāku sīpolu, divām vai trim ķiploka daiviņām, 100–150 gramiem brūnā vai parastā cukura un aptuveni 100 mililitriem ābolu vai vīna etiķa. Ja plūmes ir ļoti saldas, cukura var pievienot mazāk, bet, ja tās ir skābas, beigās nogaršojiet un koriģējiet garšu. Piedevai jābūt sabalansētai: vispirms jūtamas plūmes, pēc tam – viegls skābums un garšvielu siltums.

Plūmēm ļoti labi piestāv šķipsniņa sāls, puse tējkarotes malta kanēļa, daži smaržīgo piparu graudiņi vai šķipsniņa maltu čili pārslu. Lai iegūtu bagātīgāku, nedaudz austrumniecisku garšu, var pievienot mazliet rīvēta ingvera. Tomēr nevajag izbērt visu garšvielu atvilktni: siera piedeva iegūst tad, kad tās garša ir skaidra, nevis neizdibināma.

Katls ātri piepildās, bet steigties šeit nevajag

Plūmes nomazgājiet, pārgrieziet uz pusēm un izņemiet kauliņus. Sīpolu smalki sagrieziet, ķiploku sasmalciniet. Katlā ar nelielu eļļas daudzumu vispirms dažas minūtes apcepiet sīpolu, līdz tas kļūst mīksts un caurspīdīgs, bet vēl nav apbrūnējis. Tad pievienojiet ķiploku, bet pēc minūtes – plūmes, cukuru, etiķi, sāli un izvēlētās garšvielas.

Sākumā var šķist, ka katlā ir pārāk daudz augļu un no tā nekas biezs neiznāks. Tomēr karsējot plūmes ātri izdala sulu, saplok un atbrīvo vietu. Vāriet uz nelielas uguns, bez vāka, aptuveni 45–60 minūtes, ik pēc dažām minūtēm apmaisot, īpaši tad, kad masa sāk sabiezēt.

Piemērota piedeva no karotes krīt smagi, bet, pārvelkot ar lāpstiņu pāri katla dibenam, uz brīdi paliek sliede. Ja vēlaties pilnīgi viendabīgu konsistenci, masu var īsi sablendēt, tomēr pie siera bieži patīkamāks ir nedaudz rupjāks variants ar redzamiem plūmju gabaliņiem. Nogaršojiet tikai beigās: dažkārt vajadzīgi vēl daži pilieni etiķa, bet citreiz – maza tējkarote cukura, lai garša nesarautos tikai skābumā.

Augusta plūmes vairs neietilpst katlā: izvāriet biezu piedevu pie sieraAttēls: Pixabay / Couleur

Kāpēc vieniem tā pazūd vakara laikā, bet citiem šķiet pārāk asa

Ģimenēm ar bērniem parasti patīk maigāka piedeva: mazāk etiķa, nekādu čili un vairāk kanēļa. Tā labi sader ne tikai ar sieru, bet arī ar vistu, cepeškrāsnī ceptu cūkgaļu vai vienkāršu grauzdiņu. Šāda burciņa noder arī tad, kad ierodas viesi, bet mājās nav laika gatavot izsmalcinātu uzkodu.

Savukārt tie, kam patīk nogatavināti sieri vai gaļas ēdieni, var izvēlēties izteiksmīgāku versiju. Vairāk etiķa, čili, ingvera vai pat tējkarote sinepju sēklu piešķirs piedevai asāku noti. Tā nebūs universāla bērnu brokastīm, bet vakariņās ar zilo sieru vai ceptu pīli var kļūt par to piedevu, ko visi vispirms meklē uz galda.

Izplatīta kļūda ir mēģināt piedevu izvārīt divdesmit minūtēs, uzliekot lielu karstumu. Tad apakša sāk piedegt, etiķis kož degunā, bet plūmes nepaspēj saplūst vienotā garšā. Otra kļūda – pārspīlēt ar cukuru. Ja sanācis gandrīz ievārījums, to joprojām var pasniegt pie siera, taču zūd patīkamais kontrasts, kura dēļ šī piedeva atšķiras no parastas saldas burciņas.

Burciņa, kas izglābj ne tikai augusta plūmes

Karsto piedevu salieciet tīrās, izkarsētās mazās burciņās un cieši aizvākojiet. Ja gatavojat nelielu daudzumu tuvākajām nedēļām, pēc atdzišanas uzglabājiet ledusskapī. Ja vēlaties to saglabāt ilgāk, ir svarīgi ievērot ierastos mājas konservu higiēnas noteikumus: izmantot nevainojami tīras burciņas, neatstāt bojātus augļus un neatlikt pildīšanu.

Atvērta burciņa vislabāk atklājas nevis tikko izņemta no ledusskapja. Piecpadsmit minūtes pirms pasniegšanas novietojiet to uz galda, lai garša sasiltu un atvērtos garšvielas. Uz šķīvja blakus sieram pievienojiet riekstus, maizi vai krekerus, bet piedevu lieciet mazās porcijās – tā ir stipra, tāpēc parasti pietiek ar vienu tējkaroti.

Šī recepte ir ērta gan tiem, kam nepatīk ilgi stāvēt pie katliem, gan tiem, kuri nevēlas izmest pārgatavojušos augļus. Kamēr piedeva klusi burbuļo, nekas sarežģīts nav jādara: tikai laiku pa laikam jāapmaisa un jāvēro, kā pilna bļoda ar plūmēm pārvēršas par dažām mazām, bet vērtīgām burciņām.

Augusta plūmēm nav obligāti jākļūst par vēl vienu saldu ievārījumu, kas plauktā gaida savu kārtu. Dažkārt pietiek mainīt virzienu: pievienot sīpolu, etiķi un mazliet pacietības, lai vasaras pārpilnība kļūtu par to vienu karoti, kuras dēļ cilvēki pie siera galda atgriežas vēlreiz.