Cukīni raža nebeidzas: cepeškrāsnī tie kļūst par kraukšķīgu uzkodu ar ķiploku mērci

Uz virtuves galda atkal guļ divi, trīs vai varbūt pat pieci cukīni. Vakar tie nonāca sautējumā, aizvakar – pankūciņās, bet šodien vien no domas par vēl vienu pannu sāk trūkt ideju. Dīvainākais ir tas, ka no šī mierīgā dārzeņa var pagatavot uzkodu, kuru mājinieki sāk ņemt vēl pirms tā paspējusi atdzist.

Cepeškrāsnī cepti cukīni var nebūt mīksti un ūdeņaini, kā daudzi atceras no vasaras ēdieniem. Ar nelielu pacietību, kraukšķīgu apvalku un svaigu ķiploku mērci tie kļūst par to bļodu uz galda, pie kuras ik pa laikam kāds atgriežas pēc „vēl viena gabaliņa“. Tam nav vajadzīga ne fritieris, ne sarežģīti produkti – svarīgākais ir nepieļaut vienu ierastu kļūdu.

Kraukšķīgums sākas vēl pirms cepeškrāsns ieslēgšanas

Izvēlieties stingrākus, ne pāraugušus cukīni. Milzīgos cukīņos bieži ir daudz ūdens, lielas sēklas un mīksts vidus, tāpēc pat pēc apbrūnināšanas tie var zaudēt patīkamo konsistenci. Jaunos cukīņus pietiek nomazgāt, nosusināt un sagriezt aptuveni vienu centimetru biezās nūjiņās vai pusmēnešos – tā tie izcepsies vienmērīgāk un būs ērti mērcējami mērcē.

Aptuveni diviem vidējiem cukīņiem vajadzēs divas olas, dažas ēdamkarotes miltu un rīvmaizi. Īpaši labi der rupjāka rīvmaize, jo tā izveido stingrāku, skaļi kraukšķošu kārtu. Iemaisiet tajā rīvētu cieto sieru, šķipsniņu sāls, melnos piparus, saldo papriku un kaltētus ķiplokus – tad pats apvalks būs garšīgs, nevis tikai pildīs „bruņu“ lomu.

Cukīni gabaliņus vispirms viegli apviļājiet miltos, pēc tam iemērciet sakultā olā un visbeidzot kārtīgi piespiediet rīvmaizei. Tieši šajā vietā steiga visbiežāk sabojā rezultātu: ja rīvmaize tikai nedaudz pielīp, cepeškrāsnī tā paliks bāla un ātri kļūs mīksta. Sagatavotos gabaliņus lieciet uz ar cepampapīru izklātas plāts vienā kārtā, atstājot starp tiem nedaudz vietas.

Viens ieradums, kura dēļ cukīni cepeškrāsnī kļūst mīksti

Kad plāts ir pārpildīta, cukīni sāk nevis cepties, bet tvaicēties savā sulā. Šķiet, ka tā tiek ietaupīts laiks un nav vajadzīga otra plāts, taču pēc divdesmit minūtēm kraukšķīgu nūjiņu vietā bieži vien sagaida mitra, mīksta uzkoda. Ja cukīņu ir daudz, labāk cept divos piegājienos – vasaras raža noteikti pagaidīs vēl vienu cepšanas reizi.

Uzkarsējiet cepeškrāsni līdz 220 grādiem, vislabāk ar karstā gaisa funkciju. Apviļātajiem cukīņiem viegli uzsmidziniet vai uzšļakstiet eļļu: tās nevajag daudz, taču bez tās garoziņa sliktāk apbrūnēs. Cepiet aptuveni 18–25 minūtes, bet apmēram pēc puses laika gabaliņus apgrieziet, lai abas puses kļūtu zeltainas.

Laiks būs atkarīgs no cukīņu biezuma un cepeškrāsns rakstura, tāpēc vērts skatīties ne tikai pulkstenī. Izceptiem cukīņiem jābūt apbrūninātiem no ārpuses, bet iekšpusē – mīkstiem, tomēr vēl ne tādiem, no kuriem pil ūdens. Ja vēlaties izteiktāku kraukšķīgumu, pēdējās dažas minūtes var ieslēgt grila funkciju, tikai neatstājiet plāti bez uzraudzības: rīvmaize no skaisti brūnas līdz pārāk tumšai kļūst ļoti ātri.

Cukīni raža nebeidzas: cepeškrāsnī tie kļūst par kraukšķīgu uzkodu ar ķiploku mērciAttēls: Unsplash / Conor Brown

Ķiploku mērce vieno visu šķīvi

Kamēr cepeškrāsns darbojas, mērci pagatavosiet ātrāk, nekā saliksiet traukus trauku mazgājamajā mašīnā. Sajauciet aptuveni 150 gramus bieza dabīgā vai grieķu jogurta ar vienu vai divām sasmalcinātām ķiploka daiviņām. Piespiediet nedaudz citrona sulas, pievienojiet sāli, piparus un iemaisiet sakapātas dilles, pētersīļus vai lociņus.

Ja jogurts šķiet pārāk skābs, mērci padarīs maigāku maza tējkarote medus. Savukārt tiem, kuriem patīk piesātinātāka garša, derēs ēdamkarote majonēzes vai skābā krējuma – tomēr pilnīgi pietiek arī tikai ar jogurtu. Mērcei jābūt svaigai, nedaudz ķiplokainai un ne pārāk šķidrai, lai tā turētos uz cukīņa, nevis notecētu šķīvja dibenā.

Šāda kombinācija ir ērta ar to, ka tā der dažādiem vakariem. Bērni bieži labprātāk ņem kraukšķīgas nūjiņas nekā parastus vārītus dārzeņus, viesiem tās var pasniegt kā siltu uzkodu, bet cilvēkam, kurš pārnācis mājās pēc darba, tā var būt viegla vakariņu maltīte ar salātiem. Ja pie galda ir kāds, kam patīk asāki ēdieni, blakus mērcei var nolikt čili pārslas – lai katrs savu kumosu pielāgo pats.

Kāpēc šo uzkodu nav vērts cept „uz vēlāku laiku“

Cepeškrāsnī cepti cukīni ir visgaršīgākie uzreiz, pēc tam, kad dažas minūtes pastāvējuši uz plāts. Tvaiks zem kraukšķīgā apvalka pamazām dara savu, tāpēc pārklāts trauks vai ilga stāvēšana uz galda tiem nenāk par labu. Ja ģimene ēd dažādos laikos, labāk izcept mazāku porciju vai atlikušos sagatavotos gabaliņus glabāt ledusskapī un izcept vēlāk.

Cilvēki bieži vien vīlušies cukīņos nevis tāpēc, ka šis dārzenis būtu neizteiksmīgs, bet gan tāpēc, ka izturas pret to kā pret kartupeļiem vai gaļu. Cukīnim uz plāts vajadzīga vieta, augstāka temperatūra un garšvielas, kas pastiprina tā maigumu. Tad tas vairs neizskatās pēc vēl viena pienākuma izlietot dārza ražu.

Kad uz galda atkal parādās bļoda ar siltiem, zeltainiem cukīņiem un blakus balta ķiploku mērce, jautājums „ko vēl ar tiem darīt?“ vismaz uz vienu vakaru pazūd pats no sevis. Dažkārt labākais veids, kā tikt galā ar pārāk bagātīgu ražu, ir nevis meklēt izsmalcinātu recepti, bet ļaut vienkāršam dārzenim kļūt par to, ko visi vēlas paņemt pirmo.