Gatavojat makaronus vakariņām: vienkāršāks veids ļauj iztikt bez katla ar verdošu ūdeni
Vai arī jums gadās, ka vakariņu laikā virtuvē jau kūp katls, uz dēlīša gaida sagriežami dārzeņi, bet bērns vai kāds no mājiniekiem no blakus istabas jautā, kad beidzot būs ēst? Makaronu šķiet ātrākais risinājums, taču tikai ūdens uzvārīšana, noliešana un vēl vienas pannas mazgāšana mērcei dažkārt prasa vairāk spēka nekā pati gatavošana.
Ir vienkāršāks veids: makaroni nav obligāti jāvāra lielā katlā, kas pilns ar ūdeni. Tos var gatavot plašā, dziļākā pannā vai sautējamā traukā kopā ar mērces sastāvdaļām, pievienojot tikai tik daudz šķidruma, cik makaroni var uzsūkt. Uz galda nonāk tas pats sātīgais ēdiens, bet pēc vakariņām izlietnē paliek krietni mazāk trauku.
Šāds paņēmiens īpaši noder tajās dienās, kad negribas veidot „īstas vakariņas“ no vairākiem atsevišķiem posmiem. Pietiek ar vienu trauku, makaroniem, šķidrumu un to, kas tajā brīdī ir ledusskapī vai pieliekamajā: tomātiem, sīpolu, ķiploku, sieru, spinātiem, ceptu vistu vai pupiņām.
Liela katla vietā – plaša panna
Princips ir ļoti vienkāršs. Dziļākā, plašā pannā vai zemā katlā liek sausos makaronus, piedevas un pielej ūdeni, buljonu, ar ūdeni sajauktus sablendētus tomātus vai citu izvēlētu šķidrumu. Šķidrums nav jālej „katram gadījumam“ līdz pat malām – tam jāapsedz makaroni vai jābūt ļoti tuvu to virsmai.
Trauku liek uz vidējas uguns, un, kad tas sāk viegli burbuļot, makaroni ik pa laikam jāapmaisa. Tā ir vissvarīgākā daļa, jo pirmajās minūtēs tie mēdz salipt cits ar citu vai pielipt pie dibena. Vēlāk tie kļūst mīkstāki, uzsūc garšu un izdala nedaudz cietes, kas šķidrumu pārvērš vieglā, dabīgā mērcē.
Te nav jāgaida, līdz atsevišķā katlā ūdens sāk spēcīgi vārīties, pēc tam jāuzmanās no tvaika un jānes smagais katls pie izlietnes. Kad makaroni kļūst mīksti, atliek iemaisīt sieru, nedaudz krējuma, sviesta vai olīveļļas. Ja šķidruma palicis par daudz, dažas papildu minūtes bez vāka parasti atrisina problēmu.
Garša rodas nevis nolejot ūdeni, bet vārot tam visam kopā
Parasti makaroni izvārās gandrīz bezgaršīga ūdens katlā un tikai pēc tam saņem mērci. Gatavojot vienā traukā, tie jau no sākuma vārās tajā, pēc kā smaržos vakariņas: ķiplokos, sīpolos, dārzeņu buljonā, tomātos un garšvielās. Tāpēc pat vienkārši produkti var šķist krietni pilnīgākas garšas.
Piemēram, var īsi apcept sīpolu ar ķiploku, pievienot ķirštomātus un sausos īsos makaronus, pārliet ar ūdeni vai buljonu, pievienot sāli un piparus. Gatavošanas beigās iemaisa spinātus un rīvētu cieto sieru. Citas vakariņas var sākties ar sēnēm, bet beigās pievienot zirnīšus, citrona miziņu un karoti krēmsiera.
Tomēr ne visi makaronu veidi šeit ir vienlīdz ērti izmantojami. Īsie makaroni, penne, fusilli, gliemežvāciņi vai uz pusēm pārlauzti īsāki spageti ietilpst labāk un vieglāk pārklājas ar šķidrumu. Ļoti biezi vai lieli makaroni var prasīt vairāk pacietības, bet lazanjas plāksnes labāk atstāt to ierastajam darbam cepeškrāsnī.
Kāpēc šis paņēmiens patīk ne tikai tiem, kas steidzas
Vecākiem tas nozīmē mazāk skraidīšanas starp katliem, kad blakus rosās izsalkuši bērni. Vienam cilvēkam tā ir iespēja nevārīt milzīgu ūdens daudzumu vienai porcijai. Savukārt cilvēkam, kurš pārnācis mājās pēc darba, dažkārt svarīgākais nav pat laiks, bet apziņa, ka vakariņām nebūs vajadzīga stunda uzmanības un kaudze nemazgātu trauku.
Tomēr šis paņēmiens nenozīmē, ka klasiskais katls kļūst nevajadzīgs. Ja gatavojat daudz porciju visai ģimenei, vēlaties īpaši stingrus, al dente konsistences makaronus vai atsevišķi gatavojat ļoti maigu mērci, liels katls var būt ērtāks. Tas ļauj vienlaikus izvārīt vairāk un vienkāršāk kontrolēt makaronu mīkstumu.
Atšķirība ir tā, ka ikdienas virtuvē ne vienmēr jāizvēlas sarežģītākais ceļš tikai tāpēc, ka tā ir ierasts darīt. Viena trauka metode nav triks, kas aizstās visas vakariņas. Tas drīzāk ir mierīgs risinājums vakariem, kad gribas siltu ēdienu, bet negribas, lai visa virtuve izskatītos tā, it kā tajā būtu gatavotas lielas ģimenes pusdienas.
Dažas lietas, lai vakariņas nepārvērstos putrā
Lielākā kļūda ir apliet makaronus ar pārāk mazu šķidruma daudzumu un nenovērsties no tiem. Ja panna izskatās sausa, bet makaroni vēl ir cieti, vienkārši pielejiet nedaudz karsta ūdens vai buljona. Daudz drošāk ir šķidrumu papildināt pamazām, nevis uzreiz pārvērst ēdienu zupā.
Vērts atcerēties arī, ka mērce vārīšanās laikā sabiezē. Krējumu, daudz siera vai karoti krēmsiera labāk pievienot beigās, kad makaroni jau gandrīz mīksti. Tad mērce paliek maiga, nepiedeg pie dibena un nav jāglābj, pievienojot vēl ūdeni.
Ja pievienojat gaļu, jēlu vistu vai cietākus dārzeņus, vispirms atvēliet tiem dažas minūtes pannā. Makaroni izvārās ātri, tāpēc tiem vērts pievienot jau apceptas sastāvdaļas vai tādas, kurām pietiek ar īsu sautēšanu. Tā vakariņas būs ne tikai vienkāršas, bet arī vienmērīgi pagatavotas.
Dažkārt labākais veids, kā atvieglot vakariņu gatavošanu, nav jauna ierīce vai sarežģīta recepte. Tas ir lēmums vairs nevārīt pilnu katlu ūdens tikai ieraduma dēļ un ļaut vienai pannai paveikt vairāk darba. Varbūt šovakar makaroniem patiešām pietiks ar vienu trauku?
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?