Kad ābolu ir vairāk, nekā ietilpst grozā: silts pīrāgs ar kraukšķīgām drupačām
Vai gadās, ka āboli jau guļ ne tikai grozā, bet arī bļodā uz galda, uz palodzes, un vēl daži tiek ielikti ledusskapī, „lai nesabojātos“? Tad negribas ne vēl vienu kompotu, ne ābolus, sagrieztus pie tējas. Gribas māju smaržu, kas no virtuves aizsniedzas pat līdz priekšnamam, un pīrāgu, kura pirmo gabaliņu visi nogaršo, vēl pirms tas paspēj atdzist.
Šis ābolu pīrāgs ir paredzēts tieši šādām dienām. Tā apakša paliek mīksta un mitra no augļiem, bet virsu sedz sviestaina, saldi kraukšķīga drupatu kārta. Tas nav sarežģīts, neprasa retus produktus un piedod, ja ābolu ieliekat mazliet vairāk, nekā bija plānots.
Silts gabaliņš ar karoti skābā krējuma, vaniļas saldējumu vai vienkārši stipras tējas krūzi bieži kļūst par labāko atbildi uz jautājumu, kur likt rudens ražu. Galvenais šeit ir nesteigties: āboli jāsagriež ne pārāk lielos gabalos, bet drupatas jāsaspiež ar pirkstiem tā, lai izveidotos dažāda lieluma gardi kunkulīši.
Āboli, kuriem nav jābūt perfektiem
Šim pīrāgam vajadzēs aptuveni 5–6 vidējus ābolus jeb apmēram 700–800 gramus jau notīrītu augļu. Der gan saldāki, gan skābāki āboli, bet vislabākais rezultāts bieži sanāk, tos sajaucot: vieni piešķir garšu, citi cepoties patīkami kļūst mīksti. Nedaudz savītuši vai vietām sasisti āboli arī lieliski derēs, ja vien izgriezīsiet bojātās vietas.
Vispirms ābolus nomizojiet, izņemiet serdes un sagrieziet plānās šķēlītēs vai nelielos kubiņos. Sajauciet tos ar 2 ēdamkarotēm cukura, 1 tējkaroti kanēļa un 1 ēdamkaroti citrona sulas. Ja āboli ir ļoti sulīgi, iemaisiet ēdamkaroti cietes vai miltu – tad pīrāga vidus būs biezs, nevis ūdeņains.
Kamēr āboli izdala sulu, sagatavojiet cepamo formu. Aptuveni 22–24 centimetru diametra apaļo formu vai nelielu taisnstūra formu ieziežiet ar sviestu un pārkaisiet ar nedaudz miltiem. Var ieklāt arī cepamo papīru, īpaši tad, ja pīrāgu vēlēsieties viegli pārlikt uz šķīvja.
Mīksta pamatne, uz kuras turas viss rudens
Mīklai vajadzēs 2 olas, 120 gramus cukura, 100 gramus izkausēta un atdzesēta sviesta, 180 gramus kviešu miltu, 1 tējkaroti cepamā pulvera, šķipsniņu sāls un 100 mililitrus dabīgā jogurta, kefīra vai skābā krējuma. Ja jums ir, ļoti labi der arī puse tējkarotes vaniļas ekstrakta vai vaniļas cukura. Tā ir vienkārša mīkla, tāpēc nav vajadzīgs ne mikseris ar daudziem uzgaļiem, ne īpašas konditorejas prasmes.
Olas saputojiet ar cukuru, līdz masa kļūst gaišāka un viegli gaisīga. Ielejiet sviestu, iemaisiet jogurtu un vaniļu, bet pēc tam pieberiet miltus, kas sajaukti ar cepamo pulveri un sāli. Maisiet tikai tik ilgi, lai nepaliktu sausu miltu – pārāk ilgi maisīta mīkla var kļūt smaga.
Mīklu izklājiet formā, virsū izkārtojiet ābolus kopā ar nelielu daudzumu to sulas. Nav nepieciešams tos glīti kārtot rindās: šī pīrāga valdzinājums slēpjas bagātīgā, nedaudz nekārtīgā ābolu kārtā. Vecāki bieži novērtē, ka bērni var palīdzēt tieši šajā posmā, un virtuvē paliek nevis perfekta kārtība, bet ļoti labs noskaņojums.

Kraukšķīgās drupatas nav piedeva, bet gan svarīgākā daļa
Drupatām bļodā sajauciet 100 gramus miltu, 70 gramus brūnā vai parastā cukura, 70 gramus auksta sviesta un šķipsniņu kanēļa. Ja jums patīk izteiksmīgāka garša, daļu miltu aizstājiet ar smalkām auzu pārslām vai pievienojiet sauju sasmalcinātu riekstu. Sviestu ar sausajām sastāvdaļām saberziet ar pirkstiem, līdz izveidojas mitru smilšu tekstūra ar maziem un lielākiem kunkulīšiem.
Drupatas vienmērīgi pārkaisiet āboliem, bet nesaspiediet tās. Tieši starp drupatām palikušās mazās spraudziņas ļauj karstumam sasniegt ābolus, bet sviestam skaisti apbrūnināt virsu. Cepiet līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī aptuveni 45–55 minūtes, līdz drupatas būs piesātināti zeltainas, bet kociņš, kas iesprausts mīklas malā, iznāks ārā bez jēlas mīklas.
Ja virsa brūnē ātrāk, nekā izcepas pīrāga vidus, formu brīvi pārklājiet ar cepamo foliju un turpiniet cept. Katra cepeškrāsns darbojas savā veidā, tāpēc pēdējās minūtēs vērts paļauties ne tikai uz pulksteni, bet arī uz smaržu un krāsu. Izņemto pīrāgu atstājiet vismaz 15–20 minūtes nostāvēties: ābolu kārta nedaudz sacietēs, un, griežot gabaliņus, tie labāk turēsies kopā.
Kā pasniegt, lai nepaliktu neviena drupatiņa
Šis pīrāgs visgardākais ir vēl silts, tomēr arī nākamajā dienā tas nezaudē savu valdzinājumu. Atdzisušu to līdz diennaktij glabājiet apsegtu istabas temperatūrā, bet, ja mājās ir silts, – ledusskapī. Pirms pasniegšanas pietiek to uz dažām minūtēm ielikt cepeškrāsnī vai īsi uzsildīt gabaliņu, lai drupatas atkal kļūtu aromātiskas un kraukšķīgākas.
Vienam cilvēkam tas var būt vienkāršs svētdienas deserts, ģimenei – iespēja bez steigas apsēsties pie galda, bet kaimiņos dzīvojošam senioram – maza, ļoti pazīstama uzmanības zīme. Pīrāgs ir ērts arī tāpēc, ka tas nav jārotā: nedaudz pūdercukura pēc atdzišanas, karote skābā krējuma vai saldējuma bumbiņa izdara visu nepieciešamo. Kad āboli paši ir saldi, papildu piedevas bieži nemaz negribas.
Virtuvē dažkārt labākās receptes rodas nevis tad, kad viss ir rūpīgi saplānots, bet gan tad, kad augļu sakrājas tik daudz, ka tie jāglābj. Silts ābolu pīrāgs ar kraukšķīgām drupačām atgādina vienkāršu lietu: kad mājās ir pārāk daudz ābolu, tā nebūt nav problēma – tas ir lielisks iemesls ieslēgt cepeškrāsni.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.