Veikalā pirkt gaļu nedēļai vai katru dienu svaigu: ērtības sastopas ar pārtikas izšķērdēšanu

Vakarā tiek atvērts ledusskapis, un tā plauktā atrodas pirms dažām dienām iegādāta maltā gaļa vai vistas gaļas iepakojums. Vieni šādā brīdī priecājas, ka vakariņām viss jau ir mājās. Citi sāk domāt, vai produkts vēl būs derīgs, un zvēr, ka nākamreiz gaļu pirks tikai tajā dienā, kad to gatavos. Tāpēc arī rodas strīdi: vai nedēļas plāns patiešām palīdz ietaupīt vai tikai palielina risku izmest neizmantotu pārtiku.

Nedēļas grozs: mazāk braucienu un mazāk kārdinājumu

Vienā reizē iepirkties šķiet praktiski tiem, kuru darba dienas ir garas un kuriem, pārnākot mājās, negribas vēlreiz iegriezties veikala stāvvietā. Iepriekš izveidota ēdienkarte ļauj zināt, ka pirmdien būs vista, trešdien – sautējums, bet nedēļas nogalē – cepta gaļa vai zupa. Tad pirkumi tiek veikti nevis „katram gadījumam“, bet pēc konkrēta saraksta: dažādi gaļas veidi, dārzeņi, piedevas un produkti brokastīm.

Šīs metodes piekritējiem bieži ir vienkārša rutīna. Tajā pašā dienā daļu gaļas viņi atstāj tuvākajām vakariņām, bet pārējo sadala porcijās un sasaldē. Tas ir īpaši ērti, pērkot lielāku iepakojumu vai atrodot labu akciju. Atsevišķi sasaldētas porcijas ļauj izņemt tikai tik daudz, cik vajadzēs diviem cilvēkiem, ģimenei vai vienam sautējuma katlam. Mazāk spontānu iegriešanos veikalā bieži nozīmē arī mazāk uzkodu, dzērienu un neplānotu pusfabrikātu, kas pie kases nonāk grozā.

Plānošana palīdz arī tad, ja nedēļas ritms ir paredzams. Ja iepriekš ir skaidrs, kurās dienās mājās tiks atgriezies vēlāk, šīm vakariņām var paredzēt ātri pagatavojamus ēdienus: makaronus ar jau gatavu mērci, cepeškrāsnī ceptu vistu vai zupu no saldētavā esoša buljona. Biežs orientieris ir ieplānot nevis septiņas stingri noteiktas vakariņas, bet 3–5 ēdienus nedēļai. Pārējās dienas tiek atstātas pārpalikumiem, vakariņām ārpus mājas vai tam, kas tajā brīdī šķiet garšīgāks.

Svaiga gaļa sniedz vairāk brīvības

Ikdienas vai katras otrās dienas pirkumu piekritēji uz šādu plānu raugās piesardzīgi. Uz papīra tas ir kārtīgs, taču nedēļa reti rit pēc saraksta. Vienā vakarā bērni tiek uzaicināti pie vecvecākiem, citā rodas darba tikšanās, bet trešajā paliek vakardienas ēdiens. Tad ieplānotā gaļa ledusskapī gaida ilgāk, nekā bija paredzēts, un lēmums to sasaldēt tiek pieņemts pēdējā brīdī.

Svaigu produktu pirkšana ļauj izvēlēties atbilstoši faktiskajai vajadzībai. Veikalā var paņemt mazāku iepakojumu, mainīt plānu, ja sagribas zivi vai veģetāras vakariņas, kā arī salīdzināt konkrētās dienas cenas. Tas pievilcīgi šķiet arī tiem, kam nepatīk atkausētas gaļas tekstūra. Ne katram ēdienam tā ir vienlīdz piemērota: maltai gaļai, sautējumiem vai mērcēm atšķirība bieži vien ir mazāka, taču steikiem, plāniem gabaliņiem vai ēdieniem, kuros svarīgs ir sulīgums, daļa cilvēku dod priekšroku tikko atdzesētam produktam.

Ir arī praktiska nianse. Vēla iegriešanās veikalā nereti beidzas ne tikai ar gaļas iegādi. Vajadzīgs citrons, sīpoli, krējums, zaļumi vai piedeva, bet mājās izrādās, ka tik un tā trūkst vienas sastāvdaļas. Tāpēc ikdienas iepirkšanās samazina vienu risku – ilgstoši ledusskapī stāvējušu gaļu, bet var palielināt citu – biežākus neplānotus pirkumus un izdevumus.

Veikalā pirkt gaļu nedēļai vai katru dienu svaigu: ērtības sastopas ar pārtikas izšķērdēšanuAttēls: Unsplash / Sergey Kotenev

Ko parāda vienkāršs nedēļas aprēķins

Orientējošs aprēķins kā piemērs: pieņemsim, ka divi cilvēki nedēļā mājās gatavo četras vakariņas ar gaļu. Viņi izlieto aptuveni 2 kg gaļas, kuras vidējā cena ir 8 Eur par kilogramu.

Šis piemērs nenozīmē, ka viena metode vienmēr ir lētāka. Rezultāts mainās atkarībā no gaļas veida, ģimenes lieluma, akcijām, attāluma līdz veikalam un tā, vai patiešām izdodas porcijas laikus sasaldēt un izmantot.

Praksē visdrošāk ir nepaļauties tikai uz smaržu vai iepakojuma izskatu. Jēlu gaļu ledusskapī parasti uzglabā īsu laiku – biežs orientieris ir 1–3 dienas atkarībā no veida, iepakojuma un ledusskapja temperatūras. Ja tā netiks gatavota tuvākajās dienās, ērtāk to sasaldēt tajā pašā vai nākamajā dienā pēc iegādes, nevis gaidīt, līdz produkts pietuvojas derīguma termiņa beigām. Atkausētu gaļu ieteicams paredzēt konkrētām vakariņām, nevis atstāt ledusskapī vēl uz dažām dienām.

Robeža bieži vien ir nevis veikalā, bet mājas ritmā

Iknedēļas iepirkšanās vislabāk darbojas, ja mājās ir vieta saldētavā, ir ierasts gatavot porcijās un vismaz aptuveni ir zināms nedēļas grafiks. Ikdienas pirkšana var būt racionālāka mazai mājsaimniecībai, cilvēkiem, kuri bieži maina plānus, vai tiem, kuriem veikals ir pa ceļam un nav jāvelta tam atsevišķs brauciens. Starp šiem diviem variantiem ir arī vidusceļš: iegādāties pamatu 3–5 vakariņām, uzreiz sasaldēt divas porcijas, bet svaigus dārzeņus un vienu papildu ēdienu atstāt vēlākam lēmumam.

Kā jūsu virtuvē izdodas apvienot svaigas vakariņas, mazākus izdevumus un to, lai ēdiens nepaliktu aizmirsts ledusskapī?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!