Pircēja vienmēr ņēma preci no plaukta priekšpuses – reiz ieskatījās dziļāk un bija pārsteigta (derīguma termiņi pilnīgi atšķirīgi!)

Ilgu laiku daudzi iepērkas gandrīz nemaz neskatoties: izstiepta roka paņem pirmo jogurta trauciņu, desas iepakojumu vai piena paku no plaukta malas un dodas tālāk. Tā ir ātrāk, ērtāk, nav jāstumda citas preces, un rinda pie kases pati par sevi jau nekļūst īsāka. Tomēr reizēm viens skatiens plaukta dziļumā var būtiski mainīt ieradumu.

Pie ledusskapja apstājusies pircēja paņēma priekšā stāvošo preci, kā vienmēr pārbaudīja datumu un jau grasījās to likt grozā. Tomēr šoreiz viņa iepakojumu nolika atpakaļ un paskatījās aiz tā. Tur viņa atrada tādu pašu produktu, tikai ar krietni vēlāku datumu. Prece tā pati, cena tā pati, bet laiks tās izlietošanai – pavisam citāds.

Šāds atklājums nenozīmē, ka plaukta priekšpusē vienmēr gaida slikta izvēle vai ka veikals mēģina kaut ko slēpt. Visbiežāk tā ir vienkāršākā preču papildināšanas un aprites kārtība. Tomēr cilvēkam, kurš pērk ģimenei vairākām dienām uz priekšu, atšķirība starp rītdienu un nākamo nedēļu var nozīmēt nevis sīkumu, bet mazāk izmestu produktu un mazāk dusmu mājās.

Plaukta priekšpuse bieži paredzēta nevis pircēja ērtībām

Veikalos ir ierasts tikko atvestās vai papildinātās preces likt aiz jau esošajām. Šāda kārtība palīdz vispirms pārdot tos produktus, kuru derīguma termiņš ir īsāks. Pretējā gadījumā plaukta aizmugurē palikušie iepakojumi ātri kļūtu par norakstāmām precēm, un tas nozīmētu zaudējumus un vairāk pārtikas atkritumu.

Arī darbiniekam tas nav tikai viens vienkāršs solis. Jāpieņem preces, jāpārbauda to stāvoklis, jāatrod vieta ledusskapī vai plauktā, jāpapildina iztukšotās vietas un jāparūpējas, lai vecākie iepakojumi nepaliktu aizmirsti. Kad pircēju plūsma ir liela, plaukts iztukšojas un atkal piepildās vairākas reizes dienā, tāpēc atšķirīgi datumi tajā ir pilnīgi ierasts skats.

Tomēr pircējs dzīvo pēc savas loģikas. Ja vakariņām nepieciešams viens biezpiena trauciņš, tuvāks datums var netraucēt. Bet, ja pērk nedēļai, gaida viesus, ģimene nedēļas nogalē dodas prom vai ledusskapis mājās jau ir pilns, produkts, kas būs jāizlieto rīt, kļūst nevis par ērtību, bet par papildu uzdevumu.

Atšķirība kļūst redzama tikai pēc atgriešanās mājās

Neērtības parasti sākas nevis pie plaukta, bet mājas virtuvē. Cilvēks atver ledusskapi, pēc dažām dienām pamana vēl neatvērtu iepakojumu un saprot, ka datums jau ir pavisam tuvu. Tad nākas steidzami mainīt vakariņu plānus, meklēt, kur izmantot produktu, vai atzīt, ka daļa pirkuma būs jāizmet.

Īpaši pazīstama šī situācija ir vecākiem ar maziem bērniem. Šķiet, ka nopirkti daži ierasti našķi, piena produkti vai gaļas produkti vakariņām, tomēr plāni ar bērniem reti ir tik precīzi, kā gribētos. Vienu vakaru bērns vairs negrib to, ko ēda vakar, nākamajā dienā ģimene ēd pie vecvecākiem, un produkts ar īsāku termiņu paliek gaidīt savu kārtu ledusskapī.

Senioriem vai cilvēkiem, kuri uz veikalu dodas retāk, datumu atšķirība var būt vēl svarīgāka. Ne katrs var vienkārši nākamajā dienā atkal iegriezties, lai nopirktu citu iepakojumu. Savukārt strādājošie cilvēki bieži iepērkas vēlu vakarā, noguruši, tāpēc pie katra produkta ilgi neuzkavējas – pirmais paņemtais trauciņš šķiet pietiekami labs, līdz vēlāk izrādās, ka tas jāizlieto gandrīz uzreiz.

Pircēja vienmēr ņēma preci no plaukta priekšpuses – reiz ieskatījās dziļāk un bija pārsteigta (derīguma termiņi pilnīgi atšķirīgi!)Attēls: Unsplash / Quilia

Datums nav tikai skaitlis uz iepakojuma

Izvēloties produktu, ir vērts uz brīdi apstāties un izlasīt, kas īsti uz tā uzrakstīts. Atzīme „izlietot līdz“ nozīmē, ka runa ir par ātri bojājošos pārtiku, kurai datums ir īpaši svarīgs. Šādas preces pēc norādītā termiņa beigām nevajadzētu lietot uzturā, pat ja no pirmā acu uzmetiena tās izskatās normālas.

Cita atzīme – „ieteicams līdz“ – galvenokārt attiecas uz produkta kvalitāti. Pēc šī datuma prece ne vienmēr kļūst nederīga, taču var mainīties tās garša, smarža, kraukšķīgums vai cita īpašība. Joprojām jāizvērtē uzglabāšanas apstākļi, iepakojuma stāvoklis un pats produkts, nevis tikai akli jāuzticas kalendāram.

Tieši tāpēc vēlāks datums, kas atrodas dziļāk plauktā, nav aicinājums vienmēr izvēlēties iepakojumu ar iespējami tālāko derīguma termiņu. Ja produktu apēdīsiet šodien vai rīt, varat apzināti izvēlēties arī to, kura termiņš ir īsāks. Šāds lēmums palīdz samazināt atkritumu daudzumu. Svarīgākais ir tas, lai izvēle būtu jūsu, nevis nejauši noteikta ieraduma dēļ paņemt pirmo sasniedzamo preci.

Dažu sekunžu ieradums var ietaupīt vairāk, nekā šķiet

Praktiskākais noteikums ir vienkāršs: pirms likšanas grozā ātri pārbaudiet datumu, bet, ja produktu glabāsiet ilgāk, uzmanīgi apskatiet dažus iepakojumus aiz pirmā. Nav jāizjauc viss plaukts, jāsajauc kārtība vai jāatstāj produkti, kur pagadās. Pietiek mierīgi salīdzināt to, ko varat viegli aizsniegt, un pēc tam atstāt preces kārtīgi.

Mājās palīdz vēl viena vienkārša darbība: tikko nopirktos produktus ar īsāku derīguma termiņu glabāt redzamā ledusskapja vietā, nevis paslēpt aiz burkām un mērcēm. Ja redzat, ka datums tuvojas, vakariņas var plānot nevis pēc sarežģītas receptes, bet pēc tā, kas jau jāizlieto. Dažkārt tieši tā rodas ātra zupa, sacepums, salāti vai sviestmaizes, kuru dēļ nav vēlreiz jāskrien uz veikalu.

Veikaliem savukārt ir svarīgi neaizmirst, ka pircēju kaitina nevis pats derīguma termiņš. Viņu kaitina sajūta, ka informācija jāmeklē steigas, šaura plaukta un citu gaidošu cilvēku vidū. Skaidri izvietotas preces, kārtīga aprite un redzamas atlaides produktiem ar īsāku termiņu ļauj cilvēkam izvēlēties godīgi, nevis mājās justies tā, it kā viņš būtu kļūdījies.

Prece plaukta priekšpusē nav sliktāka – tā vienkārši bieži gaida, lai to nopirktu pirmo. Tomēr pircējam nav jāiepērkas ar aizvērtām acīm. Viens īss skatiens uz datumu un uz to, kas atrodas dziļāk, dažkārt pasargā ne tikai no izmesta jogurta, bet arī no tās pazīstamās vakara aizkaitināmības: atkal nopirku, bet tagad tas steidzami jāizlieto.