Atzīmes var uzlabot nevis vēl viena stunda pie mācību grāmatas: zinātnieki atraduši vienkāršu paradumu, kas maina rezultātus

Kad skolēnam vai studentam sāk neveikties, pirmais padoms parasti ir viens un tas pats: mācies vairāk. Vēl viena stunda pie mācību grāmatas, vēl viens konspekts, vēl viens vakars pie datora. Tomēr jauns pētījums liecina, ka dažkārt problēma slēpjas nevis zināšanu trūkumā, bet pavisam citur – pārāk īsā miegā.

Par pētījumu rakstošais „ScienceAlert“ norāda, ka zinātnieki pirmo reizi lauka eksperimentā parādīja ne tikai saistību starp miegu un atzīmēm, bet arī to, ka, uzlabojot miega paradumus, var uzlaboties akadēmiskie rezultāti. Pētījums publicēts „Journal of Political Economy“, un tajā piedalījās 1149 studenti.

Studenti gulēja pārāk maz – un tas bija redzams viņu dienas režīmā

Pētījuma sākumā noskaidrojās, ka studenti vidēji gulēja tikai 6,6 stundas naktī. Turklāt pat 29 procentos darba nedēļas nakšu viņu miegs ilga mazāk nekā 6 stundas. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa jauniešu mācījās, kārtoja eksāmenus un centās saglabāt uzmanību, jau būdami hroniski neizgulējušies.

Šādā situācijā papildu mācīšanās līdz vēlam vakaram var nevis palīdzēt, bet kaitēt. Smadzenēm nepieciešams laiks ne tikai informācijas uztveršanai, bet arī tās „sakārtošanai“. Ja nakts tiek pastāvīgi saīsināta, no rīta cilvēks var sēdēt lekcijā vai stundā, bet reāli strādāt daudz sliktāk.

Te svarīga ir viena detaļa: pētījumā nav runa par brīnumainu recepti, kad pietiek tikai izgulēties un atzīmes pašas no sevis uzlec. Tomēr tas parāda, ka miegs nav mācīšanās papildinājums. Tā ir mācīšanās daļa.

Vienkāršs eksperiments: atgādinājumi, miega izsekotāji un 7 stundu mērķis

Eksperimenta laikā visi dalībnieki saņēma „Fitbit“ izsekotājus, kas reģistrēja viņu miegu. Pēc tam studenti tika nejauši sadalīti divās grupās. Viena grupa vienkārši nēsāja izsekotājus, bet otra tika mudināta darba dienās izgulēt vismaz 7 stundas. Šie studenti saņēma personiskus atgādinājumus par miega režīmu un nelielu finansiālu stimulu – 4,75 ASV dolārus par nakti, kad viņi sasniedza mērķi.

Pats risinājums šķiet gandrīz pārāk vienkāršs: nekādas sarežģītas terapijas, nekādu dārgu programmu, nekādas dramatiskas dzīves apgriešanas kājām gaisā. Tikai skaidrs mērķis, atgādinājums un pamudinājums ievērot režīmu.

Tieši tas pētījuma autoriem bija svarīgi. Pitsburgas Universitātes veselības ekonomists Osea Giuntella „ScienceAlert“ sacīja, ka universitātēm ilgu laiku bijis grūti atrast lētus veidus, kā uzlabot studentu rezultātus, lai gan miega trūkums jaunu pieaugušo vidū ir ļoti izplatīts.

Rezultāts nešķiet milzīgs, taču tas ir svarīgs

Eksperimenta aktīvās fāzes laikā studentu nakšu daļa, kurās viņi sasniedza 7 stundu miega mērķi, palielinājās par 26 procentiem. Kopējais miega ilgums vidēji pieauga par 19 minūtēm naktī. Kad atgādinājumi un finansiālie stimuli beidzās, ietekme samazinājās, bet nepazuda pilnībā – studenti joprojām gulēja vidēji par 8 minūtēm ilgāk nekā pētījuma sākumā.

No pirmā acu uzmetiena 19 minūtes var šķist sīkums. Taču tieši šeit pētījums kļūst interesants: pat šādas salīdzinoši nelielas pārmaiņas bija saistītas ar labākiem akadēmiskajiem rezultātiem.

Kad zinātnieki salīdzināja miega datus ar oficiālajiem universitātes atzīmju ierakstiem, noskaidrojās, ka intervences grupā studentu vidējais rezultātu rādītājs semestra laikā uzlabojās par 0,075–0,089 punktiem. Līdzīga apjoma ietekme saglabājās arī nākamajā semestrī.

Kāpēc tam būtu jāinteresē ne tikai studenti

Pētījuma autori atzīst, ka ietekme nav milzīga un tā jāpārbauda turpmākos pētījumos. Tomēr svarīgākais šeit nav tikai skaitlis, bet pats princips: reālajā dzīvē, uzlabojot miega paradumus, uzlabojās arī akadēmiskie rezultāti. „ScienceAlert“ arī norāda, ka šī ietekme bija līdzīga dažu stipendiju veida finansiālo stimulu programmu ieguvumam vai pat to pārsniedza, turklāt izmaksāja ievērojami mazāk.

Tas var būt svarīgi skolām, universitātēm un ģimenēm. Ja tiek vēlēti labāki rezultāti, tikai spiest mācīties vairāk var būt pārāk šaurs risinājums. Dažkārt jāsāk ar vienkāršāku jautājumu: vai skolēns vispār guļ pietiekami?

Īpaši aktuāli tas ir pusaudžiem un studentiem, kuri bieži dzīvo starp stundām, lekcijām, darbu, sociālajiem tīkliem un mācīšanos naktīs. Viņi var izskatīties aizņemti, censties un tik un tā justies tā, it kā pastāvīgi nespētu tikt līdzi. Miega trūkums šādā gadījumā kļūst par klusu šķērsli, kuru ir viegli ignorēt.

Ko var ieviest mājās jau tagad

Šī pētījuma būtība nav tāda, ka bērniem par gulēšanu ir jāmaksā. Būtība ir tā, ka miega režīmam jābūt tikpat nopietnam kā mājasdarbiem vai gatavošanās eksāmenam. Ja cilvēks katru dienu iet gulēt citā laikā, aizmieg ar telefonu rokā un no rīta pieceļas noguris, mācīšanās kļūst grūtāka vēl pirms diena ir sākusies.

Vienkāršākie soļi var būt ļoti praktiski: pastāvīgs gulētiešanas laiks, mazāk ekrānu pirms miega, skaidrāka vakara rutīna, kofeīna ierobežošana dienas otrajā pusē, mājasdarbu neveikšana pēdējā brīdī. Tas neizklausās iespaidīgi, taču tieši šādi mazi paradumi bieži maina pašsajūtu.

Skolēniem ir svarīgi saprast arī vēl vienu lietu: nakts „iekalšana“ ne vienmēr ir pašaizliedzība atzīmes dēļ. Dažkārt tas vienkārši ir veids, kā nogurdināt smadzenes tā, lai nākamajā dienā tās darbotos sliktāk.

Mācību grāmatas nav jāizmet, taču miega nenovērtēšana ir kļūda

Zinātne šeit nesaka, ka mācīties vairs nav nepieciešams. Tā atgādina, ka mācīšanās nenotiek vakuumā. Bērns vai students nav dators, kurā var bezgalīgi ielādēt informāciju, nejautājot, vai sistēma vēl darbojas.

Labākas atzīmes sākas ne tikai ar piepūli, bet arī ar ķermeņa stāvokli. Ja trūkst miega, vājinās uzmanība, pacietība, atmiņa, garastāvoklis un spēja uztvert informāciju. Un tad pat labākā mācību grāmata ne vienmēr palīdzēs.

Avots: „ScienceAlert“, raksta autors Peter Dockrill.