Kāpēc mūsu garastāvoklis pasliktinās, kad agrāk satumst: kas patiesībā notiek ar ķermeni

Rudenī daudz kas sākas nevis ar aukstumu, bet ar ļoti vienkāršu sajūtu: vēl tikai vakars, bet šķiet, ka diena jau būtu beigusies. Izej no darba, ārā ir tumšs, mājas pievelk vairāk nekā pastaiga, bet enerģijas pietiek tikai vakariņām un dīvānam. Šāds stāvoklis nav tikai „slinkums“ vai slikts raksturs. Īsāka diena patiešām ietekmē ķermeni, miegu, apetīti un garastāvokli.

Kad dabiskās gaismas kļūst mazāk, organisms saņem citādus signālus nekā vasarā. Iekšējais pulkstenis sāk pārkārtoties, vakaros ātrāk gribas mieru, no rītiem ir grūtāk pamosties, bet dienā var pavadīt nogurums, lai gan miega stundu it kā pietiek. Vieniem šīs pārmaiņas paiet gandrīz nemanāmi, citiem rudens kļūst par laiku, kad viss šķiet grūtāk nekā parasti.

Mūsu acis gaismu izmanto ne tikai redzēšanai

Gaisma cilvēkam ir nepieciešama ne tikai tāpēc, lai mēs redzētu ceļu vai lasītu tekstu. Tā ir viens no svarīgākajiem signāliem smadzenēm, kas palīdz saprast, kad ir laiks būt nomodā, bet kad gatavoties miegam. Gaisma, kas sasniedz acs tīkleni, nodod informāciju iekšējam bioloģiskajam pulkstenim, kurš regulē miega un nomoda ritmu, hormonu veidošanos, enerģijas līmeni un pat apetīti.

Vasarā viss ir vienkāršāk: no rītiem ir gaišs, vakaros ilgi ir gaišs, tāpēc ķermenis skaidrāk izjūt dienas ritmu. Rudenī situācija mainās. Daļa cilvēku no mājām iziet vēl tumsā, visu dienu pavada birojā vai automašīnā, bet atgriežas, kad atkal jau ir satumsis. Organisms saņem mazāk dabiskās dienas gaismas, īpaši no rīta, kad tā visvairāk nepieciešama iekšējā pulksteņa „ieslēgšanai“.

Tāpēc no rītiem var būt grūtāk izkāpt no gultas, pat ja esat gulējuši ne mazāk kā parasti. Ķermenis vienkārši nesaņem pietiekami skaidru signālu, ka diena ir sākusies.

Kāpēc gribas gulēt, saldumus un neko nedarīt

Agrīna tumsa ietekmē arī melatonīna veidošanos. Melatonīns ir hormons, kas palīdz organismam sagatavoties miegam. Tā daudzums parasti palielinās vakarā, kad satumst. Tāpēc rudenī, kad tumsa iestājas daudz agrāk, daži cilvēki sāk justies miegaini vēl tad, kad līdz īstajam gulētiešanas laikam palikušas vairākas stundas.

Tomēr garastāvokļa pasliktināšanos nevar izskaidrot tikai ar melatonīnu. Viss ir sarežģītāk. Mazāk gaismas, mazāk kustību, mazāk laika ārpus telpām, vairāk laika mājās un pie ekrāniem pamazām veido vienotu kopainu. Dienas kļūst vienveidīgākas, ķermenis kustas mazāk, bet galva biežāk nogurst no mākslīgās gaismas un informācijas pārslodzes.

Nav nejaušība, ka rudenī biežāk gribas saldumus, miltu ēdienus vai sātīgāku pārtiku. Tas var būt vienkāršs ķermeņa mēģinājums ātri iegūt enerģiju un vismaz uz brīdi uzlabot pašsajūtu. Tējas krūze ar kādu saldumu, bulciņa vai šokolāde vakarā sniedz ātru mierinājuma sajūtu, bet, ja tas kļūst par vienīgo veidu, kā „uzlabot garastāvokli“, enerģijas līmenis var svārstīties vēl vairāk.

Kļūst arvien tumšāksAttēls: Ilustratīvs attēls

Agrīna tumsa maina ne tikai ķermeni, bet arī mūsu dienu

Ir svarīgi saprast, ka pašsajūta rudenī ir atkarīga ne tikai no hormoniem. Mainās arī ikdiena. Vasarā pēc darba vēl gribas doties pastaigā, satikties ar draugiem, sakopt pagalmu vai vienkārši pabūt ārā. Kad agri satumst, vakars psiholoģiski saīsinās. Cilvēks biežāk izvēlas doties mājās, noslēgties un atlikt visu uz nākamo dienu.

Tādējādi samazinās fiziskā aktivitāte, mazāk laika tiek pavadīts svaigā gaisā, retāk tiekamies ar cilvēkiem. Bet tieši kustības, dienas gaisma un sociālie kontakti ļoti spēcīgi ietekmē psiholoģisko pašsajūtu. Dažkārt garastāvoklis pasliktinās nevis tāpēc, ka „rudens nomāc“, bet tāpēc, ka no mūsu dienas nemanāmi pazūd lietas, kas vasarā dabiski palīdzēja uzturēt labāku pašsajūtu.

Tāpēc rudenī īpaši svarīgi ir negaidīt, kad enerģija pati atgriezīsies. Dažkārt ir apzināti jāieplāno dienā īsa pastaiga gaišajā dienas laikā, pat ja tās ir tikai 15 minūtes pusdienu pārtraukumā. Tas nav sīkums – ķermenim tas ir skaidrs signāls, ka diena vēl turpinās.

Kad tās ir parastas rudens skumjas, bet kad vajadzētu satraukties

Ir pilnīgi normāli, ja rudenī gribas vairāk gulēt, mazāk trokšņa, vairāk mājīguma un lēnāku tempu. Ne katrs sliktāks garastāvoklis ir depresija. Dažkārt tā vienkārši ir organisma reakcija uz gadalaiku, mazāku gaismas daudzumu un mainījušos ritmu.

Tomēr ir robeža, kuru nevajadzētu ignorēt. Ja slikts garastāvoklis turpinās nedēļām ilgi, ja vairs nepriecē lietas, kas agrāk patika, ja ir grūti strādāt, sazināties ar citiem un tikt galā ar ikdienas uzdevumiem, ir vērts meklēt palīdzību. Sezonālie afektīvie traucējumi ir reāla depresijas forma, kas visbiežāk sākas rudenī vai ziemā un mazinās pavasarī.

Tie var izpausties ne tikai ar skumjām. Cilvēks var gulēt vairāk nekā parasti, bet tik un tā justies noguris. Apetīte var ievērojami palielināties, īpaši vēlme pēc saldumiem un ogļhidrātiem. Var parādīties grūtības koncentrēties, bezcerības sajūta, vēlme norobežoties no citiem. Ja šāds stāvoklis atkārtojas katru gadu un traucē dzīvot, tās vairs nav tikai „rudens garastāvokļa svārstības“.

Kā sev palīdzēt, kad dienas kļūst īsākas

Pirmais – rīta gaisma. Ja iespējams, ir vērts vismaz uz īsu brīdi iziet ārā dienas pirmajā pusē. Pat apmākusies diena ārā bieži ir gaišāka nekā istaba vai birojs. Tas palīdz ķermenim saprast, ka diena ir sākusies.

Otrais – stabils miega ritms. Rudenī nedēļas nogalēs ir ļoti viegli „atgūt iekavēto“, guļot līdz pusdienlaikam, taču tas var vēl vairāk izjaukt iekšējo pulksteni. Labāk censties celties un doties gulēt līdzīgā laikā, pat ja nedēļas nogalē atļaujaties sev nedaudz vairāk atpūtas.

Trešais – kustības. Nav obligāti jāsāk ar sporta zāli vai lieliem solījumiem sev. Dažkārt pietiek ar ātrāku iešanu, īsāku pastaigu pēc darba vai dažiem aktīvākiem pārtraukumiem dienas laikā. Ķermenis, kas kustas, bieži vieglāk tiek galā arī ar spriedzi prātā.

Ceturtais – nenorobežoties. Kad garastāvoklis ir sliktāks, gribas klusi pazust no visiem, bet tieši tad īsa saruna, tikšanās vai pat vienkārša pastaiga ar citu cilvēku var ļoti palīdzēt. Rudenī vientulība dažkārt kļūst smagāka nevis tāpēc, ka cilvēku ir mazāk, bet tāpēc, ka paši retāk izejam no mājām.

Agrīna tumsa nav mūsu ienaidnieks, taču tā maina noteikumus. Ķermenim vajag vairāk skaidru signālu: gaismu no rīta, mazāk ekrānu vakarā, stabilāku miegu, kustības un vienkāršu cilvēcisku kontaktu. Bet, ja skumjas kļūst pārāk smagas, nevajag tās dēvēt par vājumu. Dažkārt palīdzības meklēšana nav pēdējais solis, bet gan pirmais patiesais veids, kā atgriezties pie sevis.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!