Vistu mazgāt nevajag: viena kļūda virtuvē var izplatīt baktērijas pa visu izlietni

Šķiet neloģiski: pārnesei mājās jēlu vistu, izņēmi to no iepakojuma, un pirmā vēlēšanās – paturēt zem tekoša ūdens. Galu galā tā taču ir ierasts nomazgāt dārzeņus, augļus, reizēm pat gaļu. Taču tieši šajā brīdī virtuvē var sākties neredzams haoss, ko neatrisinās ne tīri izskatīga izlietne, ne ātri noslaucīta darba virsma.

Ūdens strūkla neaiznes bīstamību no vistas uz kanalizāciju tik kārtīgi, kā gribētos domāt. Sīki pilieni var nokļūt uz izlietnes malām, krāna, traukiem, sūkļa, rokām un blakus atstāta griešanas dēlīša. Bet pēc dažām minūtēm tajā pašā vietā jau tiek mazgāti salāti vai griezts ābols bērnam – un cilvēks pat nesaista šīs abas darbības.

Vistu mazgāt nevajag. Tās drošību nosaka nevis ūdens no krāna, bet pareiza uzglabāšana, tīra darba kārtība virtuvē un rūpīga izcepšana. Tas ir neliels ieradums, kas sākumā var šķist dīvains, taču pasargā no vienas no biežākajām krusteniskā piesārņojuma situācijām mājās.

Ūdens baktērijas nenomazgā – tas tās iznēsā

Jēla vista var saturēt baktērijas, tāpēc tās gatavošanā vissvarīgākais ir nepieļaut to nokļūšanu uz pārtikas, kas vairs netiks termiski apstrādāta. Mazgājot zem tekoša ūdens, tas atlec no ādas, kauliem un nevienmērīgās gaļas virsmas. Šīs šļakatas bieži ir tik sīkas, ka mēs tās vienkārši nepamanām, lai gan tās var nosēsties daudz plašākā teritorijā nekā pati izlietne.

Cilvēks visbiežāk satraucas, ieraugot iepakojumā šķidrumu vai sajūtot jēlai gaļai raksturīgo smaržu, tāpēc vēlas vistu „atsvaidzināt“. Taču ūdens nepadara gaļu drošāku un neatrisina uzglabāšanas problēmu. Ja rodas šaubas par smaržu, krāsu vai derīguma termiņu, mazgāšana nav risinājums – šādu vistu labāk neriskēt gatavot.

Lielākā problēma ir tā, ka baktērijām nav ne izteiktas krāsas, ne smaržas, kas brīdinātu par apšļakstītu virsmu. Izlietne izskatās kā parasta netīrumu vieta, tāpēc pēc mazgāšanas mēs to dažkārt tikai īsi noskalojam ar ūdeni. Taču ar ūdeni noskalota izlietne un krāns ne vienmēr kļūst tīri no tā, ko mēs neredzam.

Risks sākas nevis pannā, bet ar sūkli

Virtuvē produkti reti tiek gatavoti ideālā secībā. Vienā rokā tiek turēta vista, ar otru tiek atgriezts krāns, pēc tam paņemta sāls trauciņš, atvērts ledusskapis vai telefons. Vēlāk roka sniedzas pēc salātiem, maizes, tīra šķīvja. Tieši šāda ikdienas steiga, nevis viena „slikta“ darbība, rada apstākļus baktēriju tālākai izplatībai.

Sūklis šajā ķēdē ir īpaši viltīgs. Vēloties ātri visu sakārtot, cilvēks ar to noslauka izlietni pēc jēlas vistas, bet pēc tam ar to pašu sūkli izmazgā krūzi vai darba virsmu. No pirmā acu uzmetiena virtuve jau izskatās sakārtota, taču šeit tīrība kļūst tikai par vizuālu iespaidu.

Ģimenē ar maziem bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem šāda neuzmanība rada lielāku satraukumu, jo viņu organisms var būt jutīgāks pret pārtikas izraisītām infekcijām. Vecāki bieži rūpējas par to, vai bērns šķīvī esošo gaļu ir labi izcepies, bet aizmirst, ka risks varēja rasties agrāk – kad uz blakus stāvoša bļodas tika saliktas nemazgātas ogas. Arī senioram nav jādzīvo bailēs, taču ir vērts ievērot vienkāršu virtuves kārtību bez improvizācijām.

Vistu mazgāt nevajag: viena kļūda virtuvē var izplatīt baktērijas pa visu izlietniAttēls: Unsplash / Zahraa Hassan

Vistu ir ērtāk gatavot, gandrīz tai nepieskaroties

Drošākais ceļš ir vienkāršs: izņemt vistu no iepakojuma, uzreiz ievietot to cepamtraukā, pannā vai uz atsevišķa dēlīša un pēc tam rūpīgi nomazgāt rokas. Ja uz gaļas ir mitrums, to var uzmanīgi nosusināt ar vienreizlietojamu papīra dvieli, bet izmantoto papīru nekavējoties izmest. Tā nepaliek papildu ūdens šļakatas un nav jāsakārto puse virtuves.

Jēlu gaļu ir vērts turēt atsevišķi no gatavās pārtikas, īpaši ledusskapī. Iepakojumu vislabāk novietot tā, lai iespējamais šķidrums nepilētu uz dārzeņiem, desertiem vai citiem produktiem. Griešanas dēlīti un nazi, kas ir saskārušies ar jēlu vistu, nevajadzētu izmantot gurķa, maizes vai jau izceptas gaļas griešanai, kamēr tie nav rūpīgi nomazgāti.

Gatavojot vissvarīgākais ir vistu labi termiski apstrādāt: gaļa nedrīkst palikt jēla vai asiņaina biezākajā vietā un pie kaula. Karstums ir tas, kas patiešām samazina baktēriju radīto risku, nevis īsa „duša“ izlietnē. Tāpēc enerģiju labāk veltīt cepšanas laikam un tīrībai pēc darba, nevis rituālam, kas tikai izskatās kārtīgs.

Nevis vainot sevi, bet mainīt vienu automātisku kustību

Daudzi cilvēki mazgā vistu tāpēc, ka to redzējuši mājās vai agrāk tā iemācījušies. Tā nav muļķība vai nevērība – drīzāk ieradums, kas izveidojies laikā, kad virtuves higiēna tika skaidrota daudz vienkāršāk: netīrs – nomazgā. Taču jēlas vistas gadījumā šis noteikums darbojas pretēji.

Arī pārtikas ražotājiem, veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas vietām ir sava atbildība: tīrs iepakojums, skaidra uzglabāšana aukstumā, kārtīga jēlo produktu gatavošanas secība nav sīkumi. Mājas virtuvē cilvēks nevar kontrolēt visu ķēdi līdz pirkumam, taču var kontrolēt to, kas notiek starp iepakojuma atvēršanu un vakariņu pasniegšanu.

Ja vista jau ir mazgāta, panikai nav pamata. Rūpīgi jānotīra un jānomazgā izlietne un apkārtējās virsmas, jāparūpējas par krānu, jāmaina vai pienācīgi jāizmazgā izmantotā lupatiņa, jānomazgā rokas un tikai tad jāturpina ēdiena gatavošana. Viena kļūda ne vienmēr nozīmē sliktas sekas, taču tā atgādina svarīgu lietu: virtuvē drošību bieži nosaka nevis tas, ko redzam uz šķīvja, bet tas, kam neļāvām izplatīties ap to.

Tīra vista nav tā, kas ilgāk stāvējusi zem krāna. Tīra virtuve sākas ar lēmumu to tur vispār nelikt.