Zinātnieki atklājuši slēptās instrukcijas, pēc kurām veidojas cilvēka smadzenes

Tikai dažas nedēļas vecam embrijam vēl nav ne domu, ne atmiņu, ne sejas, ko tas vēlāk atpazīs spogulī. Tomēr tā šūnās jau notiek ārkārtīgi precīzs, kluss darbs: dažas šūnas pārvietojas, citas maina savu funkciju, vēl citas veido pirmos savienojumus. No šī ar neapbruņotu aci neredzamā procesa ilgākā laikā izveidojas orgāns, no kura būs atkarīga mūsu valoda, kustības, bailes, spēja atcerēties un pat tas, kā mēs reaģējam uz tuva cilvēka balsi.

Ziņa par atklātajām „slēptajām instrukcijām“ var izklausīties tā, it kā būtu atrasts viens skaidrs cilvēka smadzeņu zīmējums. Patiesībā šādi atklājumi parasti atgādina nevis vienu lapu ar norādījumiem, bet gan sarežģītu komandu sistēmu, kas ieslēdzas īstajā laikā un īstajā vietā. Tā palīdz labāk saprast ne tikai to, kā sākas smadzeņu attīstība, bet arī to, kāpēc šis process ir tik jutīgs.

Smadzenes neveidojas ar vienu vēzienu

Ikdienā par smadzenēm visbiežāk aizdomājamies tad, kad ir grūti koncentrēties, sāp galva vai bērns sāk apgūt jaunas lietas. Taču pats sākums ir daudz agrāks un daudz trauslāks. Smadzeņu veidošanās nav tikai orgāna „izaugšana“ – tas ir nepārtraukts lēmumu pieņemšanas process šūnu līmenī.

Dažām šūnām jākļūst par nervu šūnām, citām – par šūnām, kas tās atbalsta, bet vēl citām jānokļūst konkrētā vietā. Vēlāk starp tām jāizveidojas savienojumiem, kas nebūtu nejauši. Ja šo procesu salīdzinātu ar pilsētu, nepietiktu tikai uzcelt mājas: vēl būtu jāizbūvē ielas, jāsavieno rajoni, jānodrošina enerģija un jāsaskaņo visa kustība.

Tāpēc „instrukcijas“ nav vienkāršs rīkojums šūnai, kas tai jādara. Tās drīzāk ir signālu virkne, kas atkarīga no laika, vietas un apkārtējām šūnām. Tas pats bioloģiskais signāls dažādos attīstības posmos var nozīmēt pavisam citu uzdevumu, un tieši šāda precizitāte ļauj no haotiski izskatīga sākuma posma izveidoties sakārtotai smadzeņu struktūrai.

Slēptās instrukcijas – nevis likteņa spriedums

Kad tiek runāts par bioloģiskajām programmām vai gēniem, ir viegli justies tā, it kā cilvēka ceļš būtu iepriekš noteikts. Šāds iespaids ir saprotams: galu galā mūsu organisms jau no paša sākuma satur daudz informācijas, saskaņā ar kuru tas veido pats sevi. Tomēr smadzeņu attīstība nav mehānisks scenārijs, kurā katrs solis var notikt tikai vienā veidā.

Ģenētiskā informācija nodrošina pamatu, taču tās darbību pastāvīgi pavada vides signāli un paša organisma stāvoklis. Grūtniecības laikā nozīmīgi kļūst miegs, uzturs, slimības, spēcīgs ilgstošs stress, kaitīgas vielas un daudzi citi apstākļi. Tas nenozīmē, ka katrs grūtāks rīts vai viena trauksmes epizode neizbēgami atstāj sekas – cilvēka organismam ir daudz aizsargmehānismu.

Te svarīgākais nav vaina, bet gan izpratne. Grūtniecei tāpat bieži nākas uzklausīt pārāk daudz satraucošu padomu, tāpēc zinātnes jaunumiem nevajadzētu pārvērsties par papildu spiedienu. Tie drīzāk atgādina, ka smadzeņu sākums ir ārkārtīgi smalks un ka rūpes par veselību šajā posmā nav tukša formalitāte.

Zinātnieki atklājuši slēptās instrukcijas, pēc kurām veidojas cilvēka smadzenesAttēls: Unsplash / Suhyeon Choi

Kāpēc tas ir svarīgi ģimenēm, ārstiem un pašiem zinātniekiem

Vecākiem šādi pētījumi vispirms rada ļoti cilvēcīgu jautājumu: vai jau iepriekš var zināt, ka ar bērnu viss būs labi? Viens atklājums uz šo jautājumu neatbild un nevar atbildēt. Taču, jo labāk tiek izprasta normāla smadzeņu attīstības gaita, jo skaidrāk var pamanīt, kad kāda tās daļa novirzās no ierastā virziena.

Mediķiem tas var nozīmēt precīzāku ceļu, pētot attīstības traucējumus vai meklējot veidus, kā palīdzēt pēc iespējas agrāk. Agrīna palīdzība bieži ir svarīga nevis tāpēc, ka bērns steidzami „jāsalabo“, bet tāpēc, ka augošajām smadzenēm ir liela pielāgošanās spēja. Jo labāk saprotams, kas un kad notiek, jo mazāk jāmin.

Arī paši zinātnieki, pētot šīs instrukcijas, saskaras ar robežu: laboratorijā iespējams novērot šūnu uzvedību, taču cilvēka smadzenes ir kas vairāk nekā atsevišķu komandu summa. Tās attīstās dzīvā ķermenī, konkrētā vidē un ilgā laika posmā. Tāpēc progress šajā jomā prasa gan precizitāti, gan piesardzību, lai pārāk ātri secinājumi netiktu pasniegti kā galīgas atbildes.

Mazāk baiļu, vairāk uzmanības tam, kas patiešām palīdz

Cilvēks, izlasījis par „slēptajām instrukcijām“, var sākt meklēt vienu perfektu risinājumu: ideālu uzturu, uztura bagātinātājus vai režīmu, kas nodrošinātu nevainojamu attīstību. Diemžēl šādas pogas nav. Veselībai svarīgākas ir konsekventas, vienkāršas lietas – pilnvērtīgs uzturs, atpūta, ārsta uzraudzība, izvairīšanās no zināmi kaitīgām vielām un uzmanība pašsajūtai.

Ģimenei dažkārt visgrūtākais nav informācijas trūkums, bet gan tās pārpilnība. Vienuviet biedē ar katru neideālo izvēli, citviet sola, ka viens produkts vai programma „stiprina smadzenes“. Uzticamākais ceļš šādā situācijā ir nevis dzīties pēc brīnumainiem solījumiem, bet pārrunāt sev svarīgos jautājumus ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja grūtniecības norise vai bērna attīstība rada bažas.

Arī uzņēmējdarbībai un publiskajai telpai šeit ir sava atbildība. Jutīgas tēmas nevajadzētu pārvērst par bailes pārdodošu reklāmu vai pārmetumu lavīnu vecākiem. Zinātnei par smadzeņu attīstību vajadzētu palīdzēt cilvēkiem justies nevis bezspēcīgiem, bet labāk saprast, kur viņu lēmumi patiešām var būt noderīgi.

Varbūt šī atklājuma svarīgākā doma slēpjas nevis pašā vārdā „slēptās“. Cilvēka smadzeņu sākumā darbojas ne tikai noslēpums, bet arī neticama kārtība, ko mēs tikai vēl mācāmies lasīt. Jo vairāk mēs to saprotam, jo skaidrāk redzam: trauslākās lietas dzīvē bieži sākas klusi, ilgi pirms mēs pamanām pirmo to pazīmi.