Skaidrā nauda atvilktnē un pirkums par tūkstošiem: no kādas summas Lietuvā VID var par jums ieinteresēties

Daudziem lietuviešiem joprojām ir kāds ļoti piezemēts ieradums – daļu naudas glabāt skaidrā naudā. Ne tāpēc, ka viņi kaut ko slēptu. Vienkārši tā ir mierīgāk. Vieni taupa „nebaltai dienai“, citi pamazām atliek naudu automašīnai, remontam, bērnu mācībām vai mājokļa pirmajai iemaksai. Nauda atvilktnē, aploksnē, seifā vai skapītī šķiet ļoti sava: paņēmi rokās un redzi, cik tev ir.

Bet problēma sākas tad, kad par šo skaidro naudu vēlas veikt lielu pirkumu. Piemēram, iegādāties automašīnu, samaksāt par remontu, iemaksāt naudu bankā pirms mājokļa iegādes vai paskaidrot, no kurienes kontā pēkšņi parādījušies vairāki desmiti tūkstošu eiro.

Un te daudzi ir pārsteigti. Lietuvā nav aizliegts mājās glabāt skaidru naudu. Tomēr lieliem norēķiniem skaidrā naudā ir ierobežojumi, bet lielāki ienākumi kontā vai konta atlikumi var kļūt redzami VID. Citiem vārdiem, pati aploksne skapī nav problēma. Problēma sākas tad, kad jāparāda, no kurienes šī nauda radusies.

Par dzīvokli vai dārgāku automašīnu skaidrā naudā parasti norēķināties nevarēsiet

Lietuvā kopš 2022. gada 1. novembra ir spēkā norēķinu skaidrā naudā ierobežojums. Saskaņā ar VID publicēto informāciju gan fiziskas, gan juridiskas personas norēķinus skaidrā naudā par darījumiem var veikt tikai tad, ja summa nepārsniedz 5000 eiro. Svarīgākā detaļa – tiek aprēķināts nevis viens maksājums, bet visu maksājumu kopējā summa par konkrēto darījumu, tāpēc darījumu mākslīgi sadalīt nedrīkst.

Tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu: ja pērkat automašīnu par 9000 eiro, jūs nevarat vienkārši vienoties ar pārdevēju, ka šodien dosiet 4500 eiro, bet rīt vēl 4500 eiro, un viss būs „kārtībā“. Pēc būtības tas ir tas pats darījums, tāpēc šādai summai būtu jāpārvietojas nevis skaidrā naudā, bet caur banku.

Tas pats attiecas arī uz nekustamo īpašumu. Teorētiski, ja darījuma summa nepārsniegtu 5000 eiro, skaidras naudas ierobežojums netiktu pārsniegts. Taču reālajā dzīvē dzīvokļi, mājas vai zemesgabali parasti maksā krietni vairāk, tāpēc lielākajai daļai šādu norēķinu jānotiek ar bankas pārskaitījumu.

Un te vairs nav vietas vecajam modelim „iedošu aploksni, parakstīsimies, un viss“. Šodien liels pirkums bez skaidras naudas izcelsmes var kļūt nevis par ērtu vienošanos, bet par galvassāpēm.

Ko darīt, ja naudu patiešām esat sakrājis skaidrā naudā

Pieņemsim, ka cilvēks daudzus gadus strādāja, saņēma algu kontā, daļu naudas izņēma un glabāja mājās. Vai arī pārdeva mantas, saņēma atdotu parādu, mantoja, saņēma dāvanā, taupīja no individuālās darbības ienākumiem. Pēc kāda laika bija sakrājusies lielāka summa, kas tagad jāiemaksā bankā.

Pati iemaksa nav aizliegta. Tomēr banka var pajautāt, no kurienes ir nauda. Īpaši, ja summa ir liela, operācija neierasta vai neatbilst cilvēka ierastajai finanšu uzvedībai. Bankām ir jāievēro naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasības, tāpēc jautājums „no kurienes ir līdzekļi?“ nav personisks apvainojums. Tā ir procedūra.

Tieši tāpēc ir vērts saglabāt vismaz minimālus dokumentus: algas izrakstus, informāciju par iepriekšējiem skaidras naudas izņemšanas gadījumiem, pirkuma–pārdevuma līgumus, dāvinājuma vai aizdevuma līgumus, mantojuma dokumentus, individuālās darbības grāmatvedību. Sliktākā atbilde šādā situācijā ir: „Neatceros, sakrājās.“

Varbūt cilvēks arī saka taisnību, bet, kad saruna nonāk līdz lielākām summām, ar vārdiem vien var nepietikt.

15 000 eiro robeža, ko ir vērts iegaumēt

Lietuvā finanšu tirgus dalībnieki VID sniedz informāciju par personas kontu ienākošajiem maksājumiem, ja visu pie viena un tā paša finanšu tirgus dalībnieka esošo kontu gada ienākošo maksājumu summa nav mazāka par 15 000 eiro. Tāpat tiek sniegta informācija par konta atlikumu gada beigās, ja tās pašas personas kontu atlikums pie tā paša finanšu tirgus dalībnieka nav mazāks par 5000 eiro.

Te ir ļoti svarīgi nekrist panikā. Tas nenozīmē, ka, tiklīdz kontā parādījušies 15 000 eiro lieli ienākošie maksājumi, nākamajā rītā kāds zvanīs pie durvīm. Tā ir standarta datu sniegšana. Bet tas nozīmē, ka lielākas summas nav neredzamas.

Ja cilvēka ienākumi ir skaidri, deklarācijas ir kārtībā un naudas izcelsmi var pamatot, parasti nekādas drāmas nav. Taču, ja oficiāli cilvēks pelna maz, bet pēkšņi kontā iemaksā vai saņem lielas summas, var rasties jautājumi. Un šie jautājumi ne vienmēr būs patīkami.

VID interesē nevis pats fakts, ka jums ir nauda. VID interesē, vai par šo naudu, ja tā bija ienākums, tika samaksāti nodokļi un vai tās izcelsme ir loģiska.

Ja no citas personas skaidrā naudā saņēmāt vairāk nekā 15 000 eiro

Ir vēl viena robeža, ko cilvēki bieži aizmirst. VID norāda, ka pastāvīgajiem Lietuvas iedzīvotājiem jāiesniedz PRC907 paziņojums, ja viena kalendārā gada laikā saskaņā ar vienu darījumu vai vairākiem darījumiem ar vienu un to pašu personu skaidrā naudā saņemtā summa pārsniedz 15 000 eiro, darījumi nav notariāli noformēti un šie ienākumi nav deklarēti citu nodokļu likumu noteiktajā kārtībā. Paziņojums jāiesniedz līdz nākamā gada 1. maijam.

Vienkārši sakot, ja kāds jums skaidrā naudā aizdeva, uzdāvināja vai nodeva lielu summu, ne vienmēr pietiek vienkārši glabāt naudu atvilktnē un uzskatīt, ka „tas ir mūsu darījums“. Kad summa pārsniedz noteiktās robežas, rodas pienākums par to informēt.

Īpaši jutīgas situācijas ir aizdevumi starp fiziskām personām, dāvanas, nauda no ārvalstīm, ģimenes locekļu nodotās summas, vecu parādu atmaksa. Ja viss ir patiess, vislabāk ir saglabāt rakstiskas vienošanās un skaidru stāstu par to, no kurienes nauda radusies.

Jo pēc vairākiem gadiem mēģināt atcerēties, kas kam un ko deva skaidrā naudā, var būt ļoti nepatīkami.

Skaidra naudaAttēls: Ilustratīvs attēls

Bankas iemaksu limiti – vēl viens atsevišķs stāsts

Pat ja naudas izcelsme ir kārtībā, pastāv arī praktiskā puse: bankām ir savi skaidras naudas iemaksas limiti, komisijas maksas un noteikumi. Vienā bankā daļu summas var iemaksāt bankomātā, citur lielāku summu ērtāk nokārtot bankas filiālē vai iepriekš sazinoties ar banku.

Tāpēc, ja mājās ir lielāka summa un plānojat to iemaksāt kontā, nevajadzētu vienā rītā vienkārši doties pie bankomāta ar pilnu aploksni. Gudrāk ir iepriekš pārbaudīt savas bankas nosacījumus, sagatavot dokumentus un saprast, ka var nākties atbildēt uz papildu jautājumiem.

Tas ir īpaši aktuāli pirms lieliem pirkumiem. Piemēram, cilvēks vēlas iegādāties mājokli, bet daļu naudas ilgu laiku glabāja skaidrā naudā. Bankai, notāram vai citām iestādēm var rasties jautājumi par to, no kurienes radusies iemaksa. Jo agrāk sagatavosieties, jo mazāk stresa būs darījuma dienā.

„Glabāju skapītī“ nav pietiekams paskaidrojums

Daudzi cilvēki no sirds uzskata, ka, ja nauda ir viņu, tad nevienam nevajadzētu rūpēt, kur tā tika glabāta. No cilvēciskā viedokļa tas ir saprotams. Bet finanšu sistēmā ar piederības sajūtu vien nepietiek – ir nepieciešams pamatojums.

Ja cilvēks saka, ka 20 000 eiro sakrāja piecu gadu laikā, tas var būt pilnīgi reāli. Bet tad būtu jābūt redzamiem ienākumiem, naudas izņemšanas gadījumiem, uzkrājumiem, iespējams, arī iepriekšējiem darījumiem. Ja oficiālie ienākumi bija minimāli, bet skaidrā nauda parādījās bez jebkādas skaidras vēstures, jautājumu iespējamība palielinās.

Te ir vērts saprast vienu lietu: VID vai banka ne vienmēr tur aizdomās katru cilvēku. Taču viņu darbs ir pārbaudīt neskaidras situācijas. Bet liela summa bez dokumentiem ir tieši šāda situācija.

Tāpēc labākais padoms ir ļoti vienkāršs – saglabājiet pierādījumus. Pirkuma–pārdevuma līgumi, mantojuma dokumenti, dāvinājuma līgumi, aizdevuma līgumi, ienākumu deklarācijas, bankas izraksti var šķist kā garlaicīga papīru kaudze. Bet, kad jāizskaidro naudas izcelsme, šie dokumenti kļūst par jūsu sirdsmiera apdrošināšanu.

Kas notiek, ja darījums pārsniedz 5000 eiro, bet norēķins tik un tā notiek skaidrā naudā

VID skaidro, ka skaidrā naudā par summu, kas pārsniedz 5000 eiro, var norēķināties tikai izņēmuma gadījumos, kad bezskaidras naudas norēķins objektīvu apstākļu dēļ nevar notikt, piemēram, ja konkrētajā vietā maksājumu pakalpojumu sniedzēji nesniedz nepieciešamos pakalpojumus, bet norēķins jāveic nekavējoties. Šādā gadījumā personai, kas pieņēmusi skaidro naudu, 10 dienu laikā jāinformē VID par darījumu.

VID biežāk uzdoto jautājumu sadaļā arī uzsvērts, ka, piemēram, ja transportlīdzeklis tiek pirkts par 9000 eiro, tas vien, ka pircējam nav iespējas veikt pārskaitījumu no sava bankas konta, vēl nenozīmē, ka visu summu drīkst mierīgi pieņemt skaidrā naudā. Vispirms jāmeklē citi norēķinu veidi, un tikai izņēmuma apstākļos skaidras naudas pieņemšanu virs noteiktā sliekšņa var deklarēt, izmantojot PRC915.

Citiem vārdiem, „tā bija ērtāk“ nav nopietns iemesls. Un arī „pārdevējs gribēja skaidru naudu“ nav arguments, kas automātiski izglābs.

Kas cilvēkam būtu jāizdara pirms liela pirkuma

Ja plānojat lielu pirkumu un jums daļa naudas ir skaidrā naudā, pirmais solis ir sakārtot naudas izcelsmes vēsturi. Nevis galvā, bet dokumentos. No kurienes tā radusies? Kad saņemta? Vai tā ir alga, pārdots īpašums, dāvana, aizdevums, uzkrājumi, mantojums? Vai tā tika deklarēta, ja tas bija nepieciešams?

Otrais solis – pārbaudīt, vai norēķins skaidrā naudā vispār ir iespējams. Ja darījuma summa pārsniedz 5000 eiro, visticamāk, būs nepieciešams bankas pārskaitījums.

Trešais solis – pirms lielas summas iemaksas bankā ir vērts sagatavoties iespējamiem jautājumiem. Banka var lūgt paskaidrot līdzekļu izcelsmi. Tā nav traģēdija, ja jums ir ko parādīt.

Ceturtais solis – ja no citas personas saņēmāt lielu summu skaidrā naudā, pārbaudiet, vai nav jāiesniedz PRC907 paziņojums. Īpaši tad, ja summa pārsniedz 15 000 eiro un darījums nav notariāls.

Lielākā kļūda – uzskatīt, ka skaidra nauda nav redzama

Skaidra nauda daudziem šķiet kā privātuma garantija. Bet šodien, kad mēģināt to izmantot lielam darījumam, privātums beidzas. Parādās bankas, notāri, VID, dokumenti, jautājumi un nepieciešamība pamatot izcelsmi.

Tas nenozīmē, ka no skaidras naudas ir jābaidās. Bet ir jāsaprot, ka lielākām summām jābūt ar savu vēsturi. Ja šī vēsture ir kārtībā, cilvēks var justies mierīgi. Ja vēstures nav, pat īsta nauda var kļūt par problēmu.

Tāpēc uzkrājumus mājās glabāt drīkst, bet gudrāk ir neatstāt visu tikai uz paļaušanos uz savu atmiņu. Jo, kad pienāk laiks iegādāties automašīnu, mājokli vai iemaksāt lielāku summu kontā, jautājums nav „vai jums ir nauda“, bet gan „vai varat paskaidrot, no kurienes tā radusies“.

Un tieši te daudziem sākas vislielākais stress.