Drīz par pārtiku maksāsim tikpat, cik norvēģi: sadārdzināsies nevis luksusa preces, bet tas, ko pērkam ikdienā

Pārtika pasaulē atkal kļūst dārgāka, un sliktākā ziņa pircējiem ir tā, ka šis sadārdzinājums var tikai pastiprināties. Tās nav tikai veikalu uzcenojumu vai īslaicīga cenu kāpuma sekas. To izraisa daudz lielāki iemesli: karstuma viļņi, sausums, sliktākas ražas, kari, loģistikas traucējumi un izejvielu sadārdzināšanās.

Pircēji šādu spiedienu parasti izjūt ne uzreiz. Sākumā sadārdzinās graudi, cukurs, augu eļļa, mēslojums, lopbarība, transports. Tikai vēlāk tas nonāk veikalu plauktos: maize, milti, putraimi, makaroni, saldumi, eļļa, gaļas izstrādājumi, piena produkti un dārzeņi.

Tāpēc runas par pārtikas sadārdzināšanos nav abstrakta pasaules tirgu problēma. Tas tieši skar cilvēku, kurš ierodas veikalā ar ierasto sarakstu, bet pie kases atkal ierauga lielāku summu nekā pirms mēneša.

Karstums smagi skar graudus, cukuru un dārzeņus

Šīs vasaras karstuma viļņi un sausums smagi ietekmēja Eiropas sējumus. Lauksaimniekus īpaši satrauc cukurbietes, no kurām ir atkarīga daļa cukura ražošanas. Ja raža ir sliktāka, izejvielu ir mazāk, un spiediens uz cenām uzreiz palielinās.

Līdzīga situācija vērojama arī graudu tirgū. Kvieši, mieži, kukurūza, auzas – tās nav tikai atsevišķas preces. No tām tiek ražoti daudzi ikdienas produkti, tāpēc graudu sadārdzināšanās vēlāk var plaši atspoguļoties cenās. Sadārdzinās ne tikai milti vai maize, bet arī lopbarība, un tas galu galā var ietekmēt gaļas un piena nozari.

Arī dārzeņu audzētāji saskaras ar zaudējumiem. Sausums, karstums un ugunsgrēki dažviet Eiropā iznīcina salātu, burkānu, puravu, ķiploku, sīpolu un citu dārzeņu ražu. Pircējam tas nozīmē vienkāršu lietu: jo mazāk kvalitatīvas produkcijas nonāk tirgū, jo lielāka iespēja, ka cenas pieaugs.

Kari un loģistika pārtiku padara vēl dārgāku

Klimats nav vienīgā problēma. Pārtikas tirgu spēcīgi ietekmē arī ģeopolitiskie konflikti. Pieaugošā spriedze Melnās jūras reģionā apgrūtina graudu eksportu, bet ostu infrastruktūras bojājumi var traucēt piegādes ķēdes. Kad graudi nevar pārvietoties pa ierastajiem maršrutiem, to piegāde kļūst dārgāka un riskantāka.

Arī spriedze Tuvajos Austrumos nav ar pārtikas cenām nesaistīta tēma. Caur stratēģiski svarīgiem maršrutiem tiek pārvadāta liela daļa pasaules mēslojuma. Ja mēslojums kļūst grūtāk pieejams vai dārgāks, lauksaimnieku izmaksas pieaug. Savukārt, kad pieaug lauksaimnieku izmaksas, agrāk vai vēlāk to izjūt arī pircēji.

Tā ir ķēde, kurā katram traucējumam ir sava cena. Dārgāks mēslojums nozīmē dārgāku ražu. Dārgāka raža nozīmē dārgākas izejvielas. Dārgākas izejvielas nozīmē augstākas cenas veikalos.

Kāpēc var sadārdzināties pat vienkārši produkti

Visvairāk satrauc tas, ka spiediens palielinās nevis uz vienu preču grupu, bet uz vairākām uzreiz. Cukurs sadārdzinās sliktāku ražas prognožu un lielākas cukurniedru izmantošanas degvielas ražošanai dēļ. Augu eļļa sadārdzinās naftas cenu un biodīzeļdegvielas pieprasījuma dēļ. Graudi sadārdzinās karstuma un sausuma dēļ.

Tas nozīmē, ka sadārdzināšanās vilnis var skart ļoti daudzas ikdienas preces. Cukuru izmanto ne tikai saldumiem, bet arī daudziem pārstrādātiem produktiem. Eļļa ir nepieciešama konditorejas izstrādājumiem, mērcēm, pusfabrikātiem, konserviem. Graudi ir maizes, miltu, makaronu, putraimu un lopbarības pamats.

Tāpēc pat tad, ja cilvēks nepērk luksusa preces, no pārtikas cenu kāpuma viņš tik un tā neizvairās. Sadārdzinās tieši tas, kas veido ikdienas grozu.

Gaļas un piena cenas pagaidām mainās atšķirīgi

Lopkopības un piena nozarē situācija nav tik viennozīmīga. Dažu gaļas veidu cenas īslaicīgi samazinājās, tomēr tas ne vienmēr nozīmē ilgstošu cenu kritumu. Karstums palēnina dzīvnieku svara pieaugumu, bet lopbarības un citu izmaksu sadārdzināšanās var atkal spiest cenas augšup.

Arī piena produktu grupā vērojamas atšķirīgas tendences. Dažu produktu, piemēram, sviesta vai piena pulvera, cenas var samazināties, tomēr siers kļūst dārgāks. Pircējiem tas nozīmē, ka kopējais skats veikalu plauktos var būt mulsinošs: viens produkts ir akcijā, bet cits jau ir jūtami dārgāks.

Šādos laikos lielveikali bieži aktīvāk izmanto akcijas, taču tās ne vienmēr nozīmē reālu kopējo cenu samazinājumu. Cilvēks var nopirkt lētāku sviestu, bet vairāk samaksāt par maizi, dārzeņiem vai eļļu.

Ko tas nozīmē Lietuvas pircējiem

Lietuvā cilvēki jau sen ir jutīgi pret pārtikas cenām. Daudzām ģimenēm pārtikas grozs ir viens no lielākajiem mēneša izdevumiem, tāpēc pat dažu eiro starpība katru nedēļu mēneša laikā kļūst par ievērojamu summu.

Ja pasaules izejvielu cenas turpinās pieaugt, spiediens uz Lietuvas veikalu plauktiem neizbēgami palielināsies. Importētie produkti sadārdzināsies starptautisko cenu dēļ, bet arī vietējie ražotāji saskarsies ar lielākām izmaksām: enerģiju, lopbarību, mēslojumu, transportu, iepakojumu.

Pircējiem tas nozīmē, ka iepirkšanās būs jāplāno vēl rūpīgāk. Cilvēki arvien biežāk salīdzinās cenas dažādos veikalos, izvēlēsies akcijas, pirks lielākus iepakojumus, biežāk atteiksies no impulsa pirkumiem un atgriezīsies pie vienkāršākas ēdiena gatavošanas mājās.

Pārtikas sadārdzināšanās vēl nav beigusies

Lielākā problēma ir tā, ka pārtikas cenu kāpums bieži darbojas ar novēlošanos. Tas, kas šodien notiek laukos, ostās vai izejvielu biržās, veikalos pilnībā parādās tikai pēc dažām nedēļām vai mēnešiem. Tāpēc pat tad, ja daži produkti šobrīd vēl nešķiet būtiski sadārdzinājušies, spiediens jau uzkrājas.

Karstuma viļņi, sliktas ražas, konflikti un loģistikas traucējumi veido bīstamu kombināciju. Tā vispirms skar ražotājus un pārstrādātājus, bet galu galā rēķins nonāk pie parastā pircēja.

Tāpēc tuvākajā laikā pārtikas cenas var kļūt par vēl vienu tēmu, kuras dēļ cilvēki pie kasēm arvien biežāk apstāsies un pārbaudīs čeku. Nevis tāpēc, ka būtu nopirkuši vairāk, bet tāpēc, ka tas pats grozs atkal maksās dārgāk.