Eiropā ar pensiju pietiek tikai izredzētajiem: tikai četrās Eiropas Savienības valstīs patiešām var iztikt no valsts pensijas

„Datapulse“ pētnieku analīze atklāja diezgan nepatīkamu Eiropas senioru realitāti: lielākajā daļā valstu ar valsts pensiju vien nepietiek, lai segtu parastos iztikas izdevumus. Pētījumā tika aprēķināts, cik lielu daļu no vecāka gadagājuma cilvēku ikdienas izdevumiem sedz vidējā vecuma pensija, ņemot vērā cenu līmeni dažādās valstīs.

Rezultāts ir skaidrs: tikai četrās Eiropas Savienības valstīs vidējā valsts pensija pārsniedz senioru parastos izdevumus. Lietuva šajā sarakstā neietilpst, un jaunākie Lietuvas dati liecina, kāpēc šis jautājums daudziem pensionāriem nav teorētisks.

Lielas atšķirības starp Eiropas valstīm

Vecuma ienākumi Eiropā atšķiras ļoti ievērojami. „Datapulse“ pētījumā norādīts, ka vidējā ikgadējā vecuma pensija Eiropas Savienībā ir aptuveni 17 300 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču realitāte ir ļoti atšķirīga: dažās valstīs pensijas gadā tiek rēķinātas dažos tūkstošos eiro, citās – vairākos desmitos tūkstošu.

Vismazākie rādītāji pētījumā konstatēti Serbijā, kur vidējā gada pensija sasniedz nedaudz vairāk par 4 200 eiro. Saraksta augšgalā ir Luksemburga, kur seniori vidēji saņem vairāk nekā 34 400 eiro gadā. Vācijā vidējā pensija ir aptuveni 19 100 eiro gadā, tomēr arī šāda summa, saskaņā ar pētījumu, nesedz vidējos vecāka gadagājuma cilvēku izdevumus.

Pētnieki salīdzināja ne tikai pašas pensijas, bet arī to, cik reāli maksā dzīve konkrētajā valstī. Tāpēc vien liela pensija vēl nenozīmē drošas vecumdienas. Ja mājoklis, pārtika, apkure, veselības aprūpe un transports maksā dārgi, pat lielāks pabalsts var ātri izkust.

Kur ar pensiju patiešām pietiek

Saskaņā ar „Datapulse“ pētījumu vidējā pensija senioru vidējos izdevumus pilnībā sedz tikai četrās ES valstīs: Rumānijā, Čehijā, Polijā un Spānijā. Trijās no tām lielu lomu spēlē zemāks cenu līmenis – ikdienas preces un pakalpojumi senioriem tur maksā mazāk nekā turīgākajās Rietumeiropas valstīs.

Rumānijā vidējā gada pensija ir aptuveni 5 800 eiro, bet vidējie izdevumi – aptuveni 4 800 eiro. Tas nozīmē aptuveni par piektdaļu lielākus ienākumus nekā nepieciešamie izdevumi. Čehijā pensija par aptuveni 18 procentiem pārsniedz izdevumus, Polijā – par aptuveni 4 procentiem. Spānijā atšķirība ir mazāka – aptuveni 3 procenti, taču šī valsts izceļas ar to, ka pensija tur ir ievērojami lielāka – aptuveni 19 800 eiro gadā.

Šie skaitļi parāda vienkāršu lietu: vecumdienās svarīgi ir ne tikai tas, cik cilvēks saņem, bet arī tas, cik maksā dzīve. Pensija, kas vienā valstī ļautu justies diezgan mierīgi, citā var tik tikko segt rēķinus.

Kāpēc pat lielākas pensijas ne vienmēr palīdz

Dažas valstis atrodas pavisam tuvu robežai. Bulgārijā vidējā pensija ir aptuveni 4 500 eiro gadā, bet izdevumi – aptuveni 4 600 eiro, tāpēc iztrūkums nav liels. Dānijā seniori saņem vienas no lielākajām pensijām Eiropā – aptuveni 30 500 eiro gadā, tomēr augsto cenu dēļ viņu izdevumi sasniedz aptuveni 32 900 eiro.

Daudz sarežģītāka situācija ir valstīs, kur atšķirība starp ienākumiem un izdevumiem ir ļoti liela. Vācijā, pēc pētījuma datiem, vecāka gadagājuma cilvēku izdevumi sasniedz aptuveni 28 700 eiro gadā, bet vidējā pensija – aptuveni 19 100 eiro. Tas rada aptuveni trešdaļas apmēra iztrūkumu. Horvātijā situācija ir vēl grūtāka: vidējā pensija ir aptuveni 5 600 eiro, bet izdevumi – aptuveni 9 300 eiro.

Pētījums parāda, ka valsts pensija daudzās Eiropas valstīs nav viss iztikas pamats, bet tikai viena ienākumu daļa. Ja cilvēkam nav uzkrājumu, papildu ienākumu, sava mājokļa vai ģimenes palīdzības, vecumdienās finansiālais spiediens kļūst daudz lielāks.

Ko rāda Lietuvas skaitļi

Arī Lietuvas situācija nav viegla. Sociālās drošības un darba ministrija paziņoja, ka 2026. gadā vidējai vecuma pensijai vajadzētu sasniegt aptuveni 750 eiro mēnesī, bet cilvēkiem ar nepieciešamo stāžu – aptuveni 810 eiro. Saskaņā ar Valsts datu aģentūras datiem 2026. gada 2. ceturksnī vidējā vecuma pensija Lietuvā bija 745,67 eiro mēnesī.

Vienkārši rēķinot, 745,67 eiro mēnesī nozīmē 8 948,04 eiro gadā. Ja cilvēkam ir nepieciešamais stāžs un viņš saņem aptuveni 810 eiro, gada summa būtu 9 720 eiro. Tas jau ir vairāk nekā pirms dažiem gadiem, tomēr arī cenu līmenis šajā laikā ir būtiski mainījies.

Lietuvā īpaši daudz ko nosaka mājoklis. Senioram, kurš dzīvo savā, jau apmaksātā dzīvoklī un maksā tikai komunālos maksājumus, izdzīvot ir vieglāk. Tomēr cilvēkam, kurš dzīvo viens, īpaši lielākā pilsētā, apkure, elektrība, zāles, pārtika un transports var apēst gandrīz visu mēneša pensiju.

Nabadzības riska slieksnis parāda patieso spiedienu

2025. gadā nabadzības riska slieksnis Lietuvā vienam cilvēkam, kurš dzīvo viens, bija 699 eiro mēnesī. Tajā gadā vidējā vecuma pensija bija mazāka par šo slieksni, bet nabadzības riska līmenis 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū sasniedza 39,2 procentus. Vecuma pensionāru vidū nabadzības riska līmenis bija vēl augstāks – 43,3 procenti.

Tas nozīmē, ka problēma nav tikai vispārējs Eiropas salīdzinājums. Lietuvā tā ir ļoti praktiska: ja cilvēks dzīvo viens, viņam nav papildu ienākumu un viņš saskaras ar lielākiem veselības aprūpes vai mājokļa izdevumiem, ar vidējo pensiju var nepietikt drošai ikdienai.

Piemērs ir vienkāršs: ja pensija ir 745 eiro, bet ziemā par mājokli, apkuri, elektrību un ūdeni jāsamaksā 180 eiro, paliek 565 eiro. Ja zālēm un veselības aprūpei mēnesī nepieciešami vēl 60 eiro, pārtikai, transportam, tālrunim un citiem izdevumiem paliek aptuveni 505 eiro. Tas nav pilnīgs bezdibenis, taču jebkādi neparedzēti izdevumi – salūzusi veļasmazgājamā mašīna, zobu ārstēšana vai lielāks rēķins – uzreiz kļūst par problēmu.

Pensija nav tikai skaitlis kontā

„Datapulse“ pētījums atgādina, ka finansiālo drošību vecumdienās vienlaikus nosaka vairāki faktori: pensijas apmērs, cenu līmenis, mājokļa situācija, veselība un tas, vai cilvēkam ir papildu ienākumi. Lietuvā pensijas pieaug, taču ar to vien ne vienmēr pietiek, jo arī ikdienas izdevumi rada spiedienu.

Īpaši neaizsargāti ir seniori, kuri dzīvo vieni. Cilvēkiem, kuri dzīvo divatā, daži izdevumi tiek sadalīti: mājokļa uzturēšana, apkure, elektrība, internets. Vienam cilvēkam visa šī nasta jāsedz no vienas pensijas.

Tāpēc, runājot par pensijām, nepietiek pateikt, ka tās pieaug. Jāskatās, cik pēc nepieciešamo izdevumu segšanas cilvēkam reāli paliek dzīvei: pārtikai, veselībai, pārvietošanai, tuvinieku apmeklēšanai un vienkāršai drošības sajūtai. Tieši šeit atklājas atšķirība starp statistikas skaitli un reālo dzīvi Lietuvā.