Gāze Eiropā atkal sadārdzinās: Lietuvā to vispirms nejutīsim uzreiz, bet trieciens nāks caur rēķiniem un pārtikas cenām

Eiropā atkal pieaug dabasgāzes cenas, un tas nozīmē vienu nepatīkamu ziņu arī Lietuvas iedzīvotājiem: sadārdzināšanās neaprobežosies tikai ar enerģētikas sektoru. Sākumā tā šķitīs tāla – kaut kur biržās, piegādes līgumos, krātuvju rādītājos un ģeopolitiskajās ziņās. Taču pēc dažām nedēļām vai mēnešiem tās pašas pārmaiņas var parādīties tur, kur cilvēki tās izjūt visātrāk, – apkures rēķinos, elektroenerģijas cenās, pārtikas preču plauktos un pakalpojumu cenrāžos.

Svarīgi nesajaukt: šajā gadījumā runa nav par benzīnu degvielas uzpildes stacijās, bet gan par dabasgāzi. Tomēr tās sadārdzināšanās tik un tā ietekmē ļoti plašu jomu. Gāze ir nepieciešama siltumam, elektroenerģijai, rūpniecībai, mēslojuma ražošanai, pārtikas pārstrādei un daļai uzņēmumu izmaksu. Tāpēc, kad tā sadārdzinās, cenu ķēde izkustas ne tikai vienā vietā.

Lietuvā šāds cenu šoks parasti neparādās veikalu plauktos tajā pašā dienā. Tomēr tas nenozīmē, ka tā nebūs. Drīzāk otrādi – tas nāk ar aizkavēšanos, tāpēc cilvēki bieži vien pārmaiņu apmēru saprot tikai tad, kad čeki un rēķini jau kļuvuši lielāki.

Kāpēc gāze atkal sadārdzinās

Gāzes cenas Eiropā vienlaikus ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt – ģeopolitiskā spriedze. Kad pasaulē izceļas konflikti vai rodas riski svarīgiem transporta maršrutiem, tirgi uz to reaģē ļoti ātri. Gāzes piegādes Eiropai ir atkarīgas ne tikai no paša pieprasījuma, bet arī no tā, vai sašķidrinātās dabasgāzes kravas ieradīsies laikus, vai ostās, jūras šaurumos un piegādes ķēdēs neradīsies traucējumi.

Otrs iemesls – gāzes krātuves. Ja, tuvojoties aukstākajai sezonai, Eiropa nav uzkrājusi pietiekami daudz rezervju, pircēji sāk aktīvāk konkurēt par katru kravu. Jo lielāka konkurence, jo spēcīgāks spiediens uz cenām.

Trešais iemesls – enerģijas pieprasījums. Karstuma viļņi vasarā palielina elektroenerģijas patēriņu kondicionieru dēļ, savukārt ziemā gāzes pieprasījumu palielina apkure. Kad laikapstākļi ir ekstremāli, enerģētikas sistēma kļūst jutīgāka, bet cenas ātrāk reaģē uz jebkādiem traucējumiem.

Tas viss rada situāciju, kad gāzes cena biržās var strauji palēkties, bet iedzīvotāju maciņos šis lēciens parādās nevis uzreiz, bet pakāpeniski.

Kāpēc Lietuvā ietekme nāk ar aizkavēšanos

Lietuvā gāzes cenu pārmaiņas ikdienā kļūst redzamas ne vienlaikus. Daļa patērētāju un uzņēmumu pārmaiņas izjūt ātrāk, jo iegādājas enerģiju par tirgus cenām vai arī tiem ir līgumi, kas ir jutīgāki pret cenu svārstībām. Citiem ietekme parādās vēlāk, jo tarifi, līgumi un cenu noteikšanas mehānismi netiek pārrēķināti katru dienu.

Vispirms sadārdzināšanos var izjust tās jomas, kur enerģija ir tieša izmaksu daļa: elektroenerģija, apkure, gāze, cietais kurināmais, rūpnieciskā ražošana un transports. Uzņēmējdarbībā enerģija nav sīkums. Ja uzņēmumam kļūst dārgāk preci saražot, atdzesēt, izcept, iepakot vai pārvadāt, agrāk vai vēlāk tas centīsies šīs izmaksas pārnest uz gala cenu.

Lietuvas patērētājam tas nozīmē, ka cenas var pieaugt nevis pēkšņi vienā dienā, bet viļņveidīgi. Sākumā sadārdzinās enerģija un ražošanas izmaksas. Pēc tam spiedienu izjūt pārstrādātāji. Visbeidzot sadārdzināšanās sasniedz veikalus, pakalpojumu sniedzējus un iedzīvotāju rēķinus.

Kad pārtika var sadārdzināties

Pārtika ir viena no jutīgākajām jomām, jo cilvēki tās cenas pamana uzreiz. Ja gāzes cenas Eiropā saglabājas augstas, Lietuvā ietekme pārtikas plauktos var parādīties diezgan ātri – aptuveni pēc dažām nedēļām vai tuvākajos mēnešos atkarībā no produkta.

Visātrāk spiedienu izjūt pārstrādātie produkti. Tā ir maize, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, gaļa, pusfabrikāti, konservi, saldēta produkcija, saldumi un citas preces, kuru ražošanai nepieciešama enerģija, dzesēšana, cepšana, iepakošana vai ilgāka loģistika.

Gāzes sadārdzināšanās ietekmē arī mēslojuma cenas, un tas ir svarīgi lauksaimniecībai. Ja lauksaimniekiem sadārdzinās mēslojums, lopbarība, žāvēšana, uzglabāšana vai transports, spiediens vēlāk pāriet uz graudu, dārzeņu, piena un gaļas sektoriem.

Pircējiem tas var šķist netaisnīgi: gāze biržā sadārdzinās, bet pēc kāda laika mēs vairāk maksājam par maizi vai sieru. Taču cenu ķēde darbojas tieši šādi. Pārtikas produkts līdz plauktam veic garu ceļu, un katrā posmā enerģijai ir sava cena.

Visvairāk sāpēs caur rēķiniem

Lai gan pārtikas cenas iedzīvotājiem ir visredzamākās, lielākais trieciens bieži vien nāk caur mājokļa izdevumiem. Apkure, elektroenerģija, karstais ūdens, komunālie pakalpojumi – tās ir jomas, kur enerģijas cenu lēciens var būt jūtams visvairāk.

Ja gāzes cenas tirgū pieaug par 10 procentiem, lielākā ietekme parasti skar enerģētiku un mājokļa izdevumus. Elektroenerģija, siltums un kurināmais var sadārdzināties vairāk nekā daudzas citas preču grupas. Pārtikas produktu cenas pieaug lēnāk un par mazāku procentu, tomēr tās skar visus, jo pārtiku mēs pērkam pastāvīgi.

Lietuvā kopējais cenu līmenis šāda gāzes cenu lēciena dēļ gada laikā var pieaugt līdzīgi kā citās Baltijas valstīs. Atšķirība parasti slēpjas nevis pašas ietekmes apmērā, bet laikā – kad šī sadārdzināšanās sasniedz iedzīvotājus.

Kāpēc veikali ne vienmēr cenas paaugstina uzreiz

Pircējiem dažkārt šķiet, ka tirgotāji cenas paaugstina, tiklīdz izskan runas par sadārdzināšanos. Taču realitātē daļa cenu mainās pakāpeniski. Ražotājiem ir līgumi, noliktavas, izejvielu krājumi, iepriekš saskaņoti piegādes nosacījumi. Tāpēc vienas preces sadārdzinās ātrāk, bet citas – tikai pēc dažiem mēnešiem.

Tomēr tam ir arī otra puse. Pat ja gāzes cena biržā vēlāk samazinātos, cenas plauktos ne vienmēr uzreiz kristos. Uzņēmējdarbība bieži vēl kādu laiku sedz iepriekš radušās izmaksas, bet cenu samazināšanās patērētājus sasniedz lēnāk nekā to pieaugums.

Tieši tāpēc cilvēkiem ir svarīgi sekot ne tikai vienas nedēļas akcijām, bet arī kopējam pirkumu grozam. Iespējams, viena prece kļūs lētāka, bet cita sadārdzināsies tik ļoti, ka kopējā iepirkšanās summa tik un tā būs lielāka.

Ko tas nozīmē Lietuvas ģimenēm

Lietuvas iedzīvotājiem tuvākajos mēnešos ir vērts rēķināties, ka izdevumi var pieaugt ne tikai vienā jomā. Vispirms – enerģija un mājoklis. Pēc tam – pārtika, īpaši pārstrādātie produkti. Vēlāk – pakalpojumi, restorāni, transports un dažādi ikdienas sīkumi.

Tas nenozīmē, ka viss sadārdzināsies vienlaikus un vienādā mērā. Tomēr spiediens būs jūtams. Daudzām ģimenēm nāksies vēl rūpīgāk plānot mēneša budžetu, salīdzināt cenas, sekot akcijām un piesardzīgāk izvērtēt pirkumus, kas nav nepieciešami.

Īpaši jutīgi tas var skart pensionārus, ģimenes ar bērniem, cilvēkus, kuri dzīvo vecākos, sliktāk siltinātos mājokļos, kā arī tos, kuru ienākumu liela daļa jau tagad tiek tērēta pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem.

Sadārdzināšanās nāk nevis kā trieciens, bet kā vilnis

Gāzes cenu kāpums Eiropā nepaies garām Lietuvai. Tikai tas nāks nevis vienā lielā lēcienā, bet kā vilnis. Sākumā to redzēsim enerģijas tirgos, pēc tam rēķinos, vēlāk pārtikas cenās un visbeidzot plašākā inflācijā.

Tieši tā ir bīstamākā šādu cenu lēcienu īpašība – tie šķiet tāli, līdz kļūst par ikdienu. Kamēr cilvēks dzird par biržām, krātuvēm un starptautiskiem konfliktiem, viss izklausās pēc ekonomikas ziņas. Bet, kad tas pats process parādās apkures rēķinā vai veikala čekā, tas kļūst ļoti personisks.

Tāpēc Lietuvas iedzīvotājiem tuvākajā laikā vissvarīgākais ir nekrist panikā, bet arī neizlikties, ka tas mūs neskars. Gāzes sadārdzināšanās Eiropā agrāk vai vēlāk sasniedz mājokļus. Tikai jautājums – caur kuru rēķinu mēs to pamanīsim vispirms.