Lietuva ES degvielas akcīzes nodokļa tabulā pārsteidz: benzīns – pa vidu, bet dīzelis jau starp visvairāk apliktajiem

Cik īsti daudz nodokļu ir vienā litrā degvielas? Degvielas uzpildes stacijā tas gandrīz nav pamanāms – autovadītājs redz tikai lielu skaitli cenu tablo, iepilda 40 vai 50 litrus un pie kases samaksā galīgo summu. Taču, sadalot šo litru atsevišķās daļās, atklājas pavisam cita aina. Viena daļa tiek pašai degvielai, tās pārstrādei, transportēšanai un tirgotāja peļņas maržai, otra – akcīzes nodoklim, papildu nodevām un PVN. Jaunākie Eiropas Komisijas „Weekly Oil Bulletin“ dati parādīja arī diezgan negaidītu Lietuvas situāciju: pēc benzīna akcīzes nodokļa mēs vēl esam aptuveni Eiropas Savienības vidū, taču dīzeļdegvielas autovadītājiem aina ir krietni nepatīkamāka.

2026. gada 21. septembrī Lietuvā tikai benzīna „Euro-super 95“ akcīzes nodoklis bija 0,466 eiro par litru, bet dīzeļdegvielai – jau 0,500 eiro par litru. Salīdzinot ar visām 27 ES valstīm, tas nozīmē aptuveni 16. vietu pēc benzīna akcīzes nodokļa apmēra un 7. vietu pēc dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa. Citiem vārdiem, benzīna gadījumā Lietuva vēl nav starp valstīm, kurās nodokļi ir visaugstākie, taču dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa tabulā mūs apsteidz tikai sešas valstis.

Dīzeļdegvielas tabulā Lietuva jau ir pavisam tuvu ES virsotnei

Lielākais dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis septembra beigās bija Francijā – aptuveni 0,608 eiro par litru. Tālāk sekoja Beļģija ar 0,600 eiro, Dānija ar 0,570 eiro, Nīderlande ar 0,550 eiro, Itālija ar 0,533 eiro un Somija ar 0,511 eiro. Tūlīt aiz tām – Lietuva ar 0,500 eiro par litru. Tā vairs nav neliela atšķirība, ko varētu atstāt bez ievērības kā dažus centus. Piepildot 50 litru dīzeļdegvielas tvertni, tikai akcīzes nodoklis Lietuvā veido 25 eiro. Un tas vēl nav viss nodoklis, ko cilvēks samaksā degvielas uzpildes stacijā.

Papildus 0,500 eiro akcīzes nodoklim tajā pašā litrā 21. septembrī bija vēl aptuveni 0,054 eiro citu nodevu un 0,392 eiro PVN. Tātad no vidējās 2,258 eiro cenas par litru dīzeļdegvielas Lietuvā aptuveni 0,946 eiro veidoja nodokļi. Piepildot 50 litru tvertni, tie būtu aptuveni 47,30 eiro nodokļos no kopējā aptuveni 112,90 eiro rēķina. Citiem vārdiem, gandrīz 42 procentus no tobrīd samaksātās dīzeļdegvielas cenas veidoja dažādi nodokļi.

Vēl interesantāk ir tas, ka Lietuvas dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis 2026. gadā jau tika mainīts. Eiropas Komisijas datu analīzē norādīts, ka gada sākumā tas tika paaugstināts līdz 500 eiro par 1000 litriem, pavasarī strauji pieaugušo enerģijas cenu dēļ uz laiku samazināts līdz 450 eiro, bet no jūnija beigām atkal atgriezts līdz 500 eiro par 1000 litriem. Eiropas Komisija savukārt ir norādījusi, ka pavasara samazinājums bija viens no Lietuvas pasākumiem, kas bija paredzēts, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ar benzīnu aina ir citāda – Lietuva tikai 16. vietā

Aplūkojot benzīnu, situācija ir daudz mierīgāka. Lietuvā „Euro-super 95“ akcīzes nodoklis ir 0,466 eiro par litru. Tikmēr Nīderlandē tas bija pat 0,840 eiro, Somijā – 0,722 eiro, Dānijā – 0,718 eiro, Grieķijā – 0,700 eiro, Francijā – 0,690 eiro. Pēc paša akcīzes nodokļa Lietuva atrodas 16. vietā no 27 valstīm – gandrīz precīzi pa vidu.

Tomēr šeit ir ļoti viegli apmaldīties, skatoties tikai uz vienu skaitli. Lietuvā papildus 0,466 eiro benzīna akcīzes nodoklim vēl jāpieskaita aptuveni 0,096 eiro citu nodevu un 0,338 eiro PVN. Tāpēc kopējā nodokļu daļa vienā litrā bija aptuveni 0,900 eiro. Tikmēr vidējā benzīna cena par litru Lietuvā bija 1,950 eiro, tātad aptuveni 46,2 procentus no visas cenas veidoja nodokļi. Piepildot 50 litru tvertni par aptuveni 97,50 eiro, aptuveni 45 eiro veidotu nodokļu daļa.

Te parādās vēl viens paradokss. Lai gan dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis Lietuvā ir lielāks – 0,500 eiro pret 0,466 eiro benzīnam –, nodokļu procentuālā daļa galīgajā dīzeļdegvielas cenā tobrīd bija mazāka. Iemesls ir vienkāršs: pati dīzeļdegvielas produkta daļa septembra beigās bija krietni dārgāka. Tāpēc skatīties tikai uz procentiem un apgalvot, ka viena degviela tiek „aplikta ar mazākiem nodokļiem“, var būt maldinošs secinājums.

Benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļi 2026. gada septembrīAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc tikai akcīzes nodokļa tabula vēl nepasaka, kur degviela ir visdārgākā

Šeit ir ļoti svarīgi nejaukt divus atšķirīgus reitingus. Liels akcīzes nodoklis ne vienmēr nozīmē, ka tieši šajā valstī arī cena degvielas uzpildes stacijā būs visaugstākā. Piemēram, dažas valstis papildus akcīzes nodoklim piemēro CO₂, stratēģisko rezervju, biodegvielas vai citas nodevas. Atšķiras arī PVN likmes, bet pati degvielas produkta cena konkrētajā nedēļā tāpat visur nav identiska.

Vācija ir ļoti labs piemērs. Tās benzīna bāzes akcīzes nodoklis 21. septembrī bija aptuveni 0,514 eiro par litru, taču papildu nodevas veidoja vēl aptuveni 0,148 eiro. Tāpēc, ja mēs vienkārši saskaitītu abas summas un rezultātu nosauktu par „akcīzes nodokli“, mēs iegūtu nepareizu reitingu. Tieši tāpēc Eiropas Komisijas datos šīs daļas ir norādītas atsevišķi.

Tas pats princips attiecas uz Lietuvu. Benzīnam papildu nodevu daļa ir aptuveni 9,6 centi litrā, dīzeļdegvielai – aptuveni 5,4 centi. Vēl no visas cenas, ieskaitot akcīzes nodokli, tiek aprēķināts 21 procenta PVN. Tātad autovadītājs faktiski maksā PVN arī no tās cenas daļas, ko jau veido akcīzes nodoklis.

Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteiktas arī minimālās akcīzes nodokļa likmes: bezsvina benzīnam – 359 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – 330 eiro par 1000 litriem. Pašreizējās Lietuvas likmes pārsniedz abus šos minimumus: benzīnam – aptuveni par 30 procentiem, dīzeļdegvielai – par vairāk nekā 50 procentiem.

Augsts akcīzes nodoklis vēl nenozīmē, ka Lietuvā degviela ir visdārgākā

Un te parādās autovadītājam vissvarīgākā detaļa. Lai gan pēc dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa Lietuva jau atrodas ES augšgalā, pati galīgā dīzeļdegvielas cena 21. septembrī nebija septītā augstākā. Lietuvā tā bija aptuveni 2,258 eiro par litru, kamēr Nīderlandē – 2,579 eiro, Somijā un Dānijā – aptuveni 2,555 eiro, Vācijā – 2,457 eiro. Lietuvas dīzeļdegvielas cena bija tikai nedaudz – aptuveni par 1,4 procentiem – augstāka par Eiropas Savienības vidējo cenu.

Benzīna situācija pat bija pretēja. Lietuvā vidējā 95. benzīna cena bija aptuveni 1,950 eiro par litru un bija aptuveni par 6,8 procentiem zemāka nekā ES vidējā cena, kas tobrīd bija 2,092 eiro. Tātad tikai pēc akcīzes nodokļa tabulas izdarīt secinājumu, ka Lietuvas autovadītāji par degvielu maksā gandrīz visvairāk Eiropā, būtu nepareizi.

Tomēr dīzeļdegvielas reitings joprojām ir interesants signāls. Lietuva ilgu laiku bija valsts, kurā dīzeļautomobiļi bija īpaši populāri, bet tagad tieši šīs degvielas bāzes akcīzes nodoklis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. 50 litru tvertnē tikai šis nodoklis jau veido 25 eiro, bet visa nodokļu daļa – gandrīz 47,30 eiro.

Un tieši tāpēc cenu tablo degvielas uzpildes stacijā parāda tikai pusi no stāsta.

Kad nākamreiz iepildīsiet 50 litrus dīzeļdegvielas un terminālis parādīs vairāk nekā simts eiro, gandrīz puse no šī rēķina nebūs pati degviela. Tie būs akcīzes nodoklis, papildu nodevas un PVN.

Un pēc vienas no šīm daļām – dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa – Lietuva jau atrodas pavisam netālu no ES tabulas augšgala.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!