Pirms došanās uz Poliju pārbaudīju kafijas cenas: tad sapratu, kur lietuvieši var apmaldīties
Daudziem lietuviešiem Polija joprojām šķiet vieta, kur viss ir lētāks. Pārtika, saimniecības preces, saldumi, gaļa, piena produkti, degviela, būvmateriāli – ne viens vien cilvēks ir saplānojis nedēļas nogales braucienu tikai tādēļ, lai pārvestu pilnu bagāžnieku ar pirkumiem. Īpaši tagad, kad cenas Lietuvā joprojām liek rēķināt pat tiem, kuri agrāk čekiem gandrīz nepievērsa uzmanību.
Arī es pats domāju līdzīgi. Ja jau brauc uz Poliju, loģiski ir iepriekš pierakstīt, ko vērts iegādāties. Kafija mūsu mājās ātri beidzas, tāpēc vispirms nolēmu pārbaudīt tieši tās cenas. Šķita vienkārši: apskatīšos cenas Lietuvā, apskatīšos Polijā, pārrēķināšu zlotus eiro un būs skaidrs, vai ir vērts ielikt grozā vēl dažus iepakojumus.
Taču, kad sāku salīdzināt, sapratu, ka ar Polijas cenām viss nav tik vienkārši. Jā, dažas preces tur var šķist lētākas. Tomēr, ja cilvēks vienkārši ierauga lielu skaitli zlotu valūtā vai salīdzina ne tās pašas preces, ir ļoti viegli gūt maldīgu iespaidu. Vien uzraksts „Polija“ vēl nenozīmē, ka katra prece automātiski būs labākais pirkums.
Pirmais iespaids var maldināt
Vispirms atvēru Lietuvas cenu salīdzināšanas vietni un apskatījos, cik Lietuvā maksā kafija. Skats bija diezgan ierasts: 1 kg kafijas iepakojumi maksā aptuveni no 20 eiro, bet pazīstamāki zīmoli var maksāt arī 25, 30 vai pat gandrīz 40 eiro.
Piemēram, ekrānā bija redzami kafijas piedāvājumi par 19,99 eiro, 25,99 eiro, 27,75 eiro, 32,56 eiro, 35,31 eiro un vēl vairāk. Citiem vārdiem sakot, ja ģimene mēnesī izlieto vairāk nekā vienu kafijas iepakojumu, tas vairs nav sīkums. Daži eiro no viena iepakojuma gada laikā var pārvērsties diezgan ievērojamā summā.
Tad atvēru Polijas cenu salīdzināšanas vietni. No pirmā acu uzmetiena skaitļi tur šķiet krietni lielāki: 72,78 zloti, 79,49 zloti, 88,80 zloti, 102,80 zloti. Cilvēkam, kurš nesteidzas rēķināt, šādas cenas uzreiz var šķist lielas. Acis redz 80 vai 100, bet galva automātiski salīdzina ar eiro.
Taču tieši šeit sākas galvenā kļūda. Zloti nav eiro. Tie noteikti jāpārrēķina, citādi salīdzinājums būs bezjēdzīgs.

Kad zlotus pārvērš eiro, aina mainās
Rēķinot aptuveni, viens zlots ir apmēram 0,23 eiro. Tas nozīmē, ka 72,78 zloti nav 72 eiro, bet aptuveni 16,91 eiro. 79,49 zloti – aptuveni 18,46 eiro. 88,80 zloti – aptuveni 20,63 eiro. Pat 102,80 zloti, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās pēc ļoti lielas summas, patiesībā ir aptuveni 23,88 eiro.
Un tad aina kļūst pavisam citāda. Polijas cenas, kas sākumā šķita lielas, pēc pārrēķināšanas daudzos gadījumos kļūst līdzīgas Lietuvas cenām vai pat zemākas. Tāpēc cilvēks, kurš tikai paskatās uz skaitli un neveic konvertāciju, var pilnībā apmaldīties.
Tā ir viena no biežākajām kļūdām, runājot par iepirkšanos Polijā. Vieni cilvēki joprojām uzskata, ka tur viss bez izņēmuma ir lētāks. Citi, ieraudzījuši lielākus skaitļus zlotu valūtā, nolemj pretējo – ka prece ir dārgāka. Abi varianti var būt kļūdaini, ja nesalīdzina precīzi.

Jāsalīdzina nevis „kafija ar kafiju“, bet viena un tā pati kafija
Vēl viena problēma – kafijas kategorija nav vienveidīga. Viens iepakojums var būt 250 gramu, cits – 500 gramu, trešais – 1 kilograms. Viena kafija var būt pupiņu, cita – malta, trešā paredzēta kapsulām, ceturtā – šķīstoša. Pat viena un tā paša ražotāja dažādās līnijas var maksāt pilnīgi atšķirīgi.
Tāpēc apgalvot „Polijā kafija ir lētāka“ vai „Lietuvā kafija ir lētāka“, tikai apskatoties dažus pirmos rezultātus, nav pareizi. Jāsalīdzina tas pats zīmols, tas pats iepakojums, tas pats svars un, ja iespējams, tas pats kafijas veids.
Ja Lietuvā skatāties 1 kg iepakojumu, arī Polijā jāskatās 1 kg iepakojums. Ja Lietuvā atrodat akciju, Polijā arī jāpārbauda, vai cena tur ir parastā vai akcijas cena. Citādi salīdzinājums kļūst vairāk par emociju nekā faktu.
Tieši šeit lietuvieši bieži iekrīt. Grozā tiek mests daudz preču, jo šķiet, ka „Polijā tik un tā ir lētāk“, taču ne vienmēr tiek aprēķināts, cik reāli maksā viens kilograms, viens litrs vai viena kapsula.
Pat ja prece ir lētāka, arī brauciens un laiks maksā
Vēl viena lieta, par kuru reti kurš aizdomājas, – preces cena vien nav viss pirkums. Ja cilvēks dzīvo netālu no robežas, situācija ir viena. Ja uz Poliju jābrauc vairākus simtus kilometru, jāskaita citādi.
Degviela, laiks, ēdiens ceļā, automašīnas nolietojums un spontāni pirkumi veikalā var ātri „apēst“ starpību, ko cilvēks cerēja ietaupīt. Īpaši, ja brauciens notiek nevis liela iepirkuma dēļ, bet tikai pēc dažām precēm.
Kafija ir labs piemērs. Ja viens iepakojums Polijā maksā par dažiem eiro lētāk, tas vēl nenozīmē, ka tā dēļ ir vērts braukt speciāli. Bet, ja cilvēks tik un tā dodas uz Poliju, salīdzina cenas un pērk lielāku daudzumu, tad starpība var būt jūtama.
Citiem vārdiem sakot, iepirkšanās Polijā var atmaksāties, bet tikai tad, ja tā ir saplānota. Ja pērk ieraduma dēļ, neko neaprēķinot, var atgriezties ar pilnu bagāžnieku un ļoti neskaidru ietaupījumu.
Kafija parādīja vienkāršu mācību
Pārbaudījis cenas, sapratu vienu lietu: pirms došanās iepirkties uz Poliju vairs nepietiek pateikt „tur ir lētāk“. Jāskatās konkrētas preces. Vienā gadījumā Polija var būt izdevīgāka, citā starpība būs neliela, bet dažviet Lietuvā akciju laikā var atrast ļoti līdzīgus vai pat labākus piedāvājumus.
Kafijas gadījumā īpaši svarīgi ir neapjukt valūtas dēļ. Liels skaitlis zlotu valūtā vēl nenozīmē lielu cenu eiro. 80 zloti izskatās daudz, bet tie ir aptuveni 18–19 eiro. 100 zloti izskatās vēl biedējošāk, taču eiro izteiksmē tie ir aptuveni 23 eiro.
Tāpēc tas, kurš pirms pirkšanas pārrēķina, redz pavisam citu ainu nekā tas, kurš spriež tikai pēc skata. Un tieši šī atšķirība var noteikt, vai cilvēks patiešām ietaupa vai tikai pārved mājās preces ar sajūtu, ka ir ietaupījis.

Lietuvieši var apmaldīties abos virzienos
Interesantākais ir tas, ka var apmaldīties divējādi. Vieni var uzskatīt, ka Polijā viss ir lētāks, un pirkt, pat nepaskatoties. Citi, ieraudzījuši cenas zlotu valūtā, var nolemt, ka tur ir dārgi, lai gan pēc pārrēķināšanas eiro cena izskatās pavisam citādi.
Tāpēc labākais risinājums ir pirms brauciena izveidot īsu sarakstu. Izvēlēties dažas preces, kuras mājās tiek pirktas visbiežāk, apskatīties to cenas Lietuvā, pēc tam pārbaudīt cenas Polijā un pārrēķināt pēc valūtas kursa. Tikai tad var redzēt, vai braucienam ir jēga.
Kafijas cenas man kļuva par labu atgādinājumu, ka cenu salīdzināšana nav tikai emocija. Jāskatās cena par kilogramu, iepakojuma izmērs, preces veids, akcijas un valūtas kurss. Tikai tad kļūst skaidrs, kur patiesībā ir lētāk.
Polija var būt lētāka. Arī Lietuva akciju laikā var pārsteigt. Taču akla pārliecība, ka vienā valstī viss ir lētāks, bet otrā viss dārgāks, šodien vairs nedarbojas.
Pirms brauciena vērts izdarīt vienu lietu
Ja plānojat doties iepirkties uz Poliju, pirms tam vērts veltīt vismaz 10 minūtes cenu pārbaudei. Nevis kopējam iespaidam, bet konkrētiem produktiem. Īpaši tiem, kurus pērkat bieži: kafijai, veļas mazgāšanas līdzekļiem, gaļai, piena produktiem, higiēnas precēm vai dzīvnieku barībai.
Tad brauciens kļūst nevis par loteriju, bet par reālu aprēķinu. Jūs redzat, kur patiešām ietaupāt, kur starpība ir neliela, bet kur vienkārši darbojas vecā pārliecība, ka aiz robežas visam jābūt lētākam.
Man kafijas salīdzinājums parādīja ļoti vienkāršu lietu: pirms preču ielikšanas grozā ir ne tikai jāskatās uz cenu, bet arī tā jāsaprot. Zlotus pārvērst eiro, gramus – kilogramos, akcijas – reālā ieguvumā.
Jo dažkārt lielākā kļūda, iepērkoties Polijā, nav tā, ka cilvēks pērk pārāk dārgi. Lielākā kļūda ir tā, ka viņš nepārbauda, vai patiešām ietaupa.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.