Radiatori no 1. oktobra pakļausies jaunai kārtībai: iedzīvotājiem ir tiesības, par kurām daudzi vēl nezina

Katru rudeni daudzdzīvokļu mājās atkārtojas viens un tas pats scenārijs. Vieni iedzīvotāji jau septembra beigās sēž vilnas zeķēs un gaida, kad radiatori beidzot sasils. Citi dusmojas, ka, tiklīdz sākas apkure, mājās kļūst pārāk karsti, logi ir pavērti, bet rēķini tik un tā pienāk. Līdz šim daudziem šķita, ka visu nosaka tikai pašvaldība: izsludināja sezonas sākumu – apkure tiek ieslēgta, izsludināja beigas – izslēgta.

Tomēr jaunā apkures sezonas kārtība ievieš svarīgas pārmaiņas. No 2026. gada 1. oktobra Siltumapgādes likumā tiek noteikts skaidrāks apkures sezonas ilgums – no 1. oktobra līdz 30. aprīlim. Šajā periodā siltumapgādes uzņēmumam jābūt gatavam piegādāt siltumu, lai telpās tiktu nodrošināta higiēnas normām atbilstoša temperatūra. Ja aukstais gada periods turpinās ārpus šīm robežām, arī tas tiek pieskaitīts apkures sezonai.

Citiem vārdiem sakot, runa nav tikai par datumu kalendārā. Runa ir par kārtību, kas var mainīt to, kas daudzdzīvokļu mājās gadiem ilgi izraisīja strīdus: kad sākt apkuri un kad to pārtraukt.

Vecais „+10 grādu“ princips vairs nebūs tāds kā agrāk

Daudzus gadus cilvēki bija pieraduši dzirdēt vienu noteikumu: apkures sezona parasti sākas, kad trīs diennaktis pēc kārtas vidējā diennakts temperatūra noslīd zem +10 °C, bet beidzas, kad trīs diennaktis pēc kārtas tā ir augstāka par +10 °C. Tomēr Lietuvas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas publicētajā informācijā jau pavasarī tika atgādināts, ka noteikums, saskaņā ar kuru apkures sezonu varēja sākt vai beigt tikai pēc šī trīs diennakšu +10 °C sliekšņa, ir zaudējis spēku.

Tas nenozīmē, ka laikapstākļi vairs nav svarīgi. Jaunajā kārtībā aukstie un siltie gada periodi joprojām tiek noteikti pēc trīs diennakšu vidējās temperatūras: aukstais periods – kad trīs diennaktis pēc kārtas vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par +10 °C, siltais – kad tā ir augstāka par +10 °C. Atšķirība ir tāda, ka parādās skaidrākas sezonas robežas un lielāka nozīme ir pašai ēkai, tās siltummezglam un iedzīvotāju lēmumam.

Tieši šeit daudziem sākas interesantākā daļa.

Uz visām mājām neattieksies viens un tas pats noteikums

Saskaņā ar jauno kārtību ļoti svarīgi ir tas, vai daudzdzīvokļu mājas siltummezgls ir modernizēts, automatizēts vai nav. Seima paziņojumā skaidrots, ka par modernizētu siltummezglu tiek uzskatīts ēkas siltumiekārtu komplekss, kas pieslēgts siltumapgādes tīklam pēc neatkarīgas shēmas un kurā uzstādītās vadības iekārtas automātiski regulē apkures parametrus atbilstoši āra temperatūrai un patērētāju vajadzībām.

Vienkārši sakot, modernizēts siltummezgls nav tikai skaistāka kaste pagrabā. Tā ir sistēma, kas spēj gudrāk reaģēt uz laikapstākļiem. Ja ārā kļūst siltāks, tā var samazināt siltuma padevi. Ja kļūst vēsāks – palielināt. Šādās mājās apkure var būt elastīgāka, un iedzīvotājiem ir lielāka ietekme.

Ar pašvaldību lēmumiem apkures sezonas sākums un beigas arī turpmāk tiks noteiktas pašvaldību norādītajām iestādēm un tiem siltumenerģijas patērētājiem, kuru siltummezgli nav modernizēti vai automatizēti. Tas nozīmē, ka vecākās mājās, kurās nav automatizēta siltummezgla, iedzīvotāju brīvība var būt mazāka, bet pašvaldības lēmums joprojām būs daudz svarīgāks.

Iedzīvotāji var lemt paši, bet ne viens kaimiņš no trešā stāva

Jaunajā kārtībā paredzēts, ka siltumenerģijas patērētājiem, kuru siltummezgli ir modernizēti vai automatizēti, apkures sezonas laikā būs tiesības lemt par savas ēkas apkures sezonas sākumu un beigām.

Tomēr tas nenozīmē, ka viens aktīvs kaimiņš var piezvanīt siltumapgādes uzņēmumam un pieprasīt: „Ieslēdziet, man ir auksti“ vai „Izslēdziet, man ir pārāk karsti“. Daudzdzīvokļu mājā tas ir kopīgs lēmums. Jāievēro noteiktā lēmumu pieņemšanas kārtība – praktiski tas nozīmē iedzīvotāju lēmumu, kas tiek pieņemts ar biedrības, administratora vai cita mājas pārvaldnieka starpniecību.

Ja iedzīvotāji, kuriem ir šādas tiesības, nolemj sākt vai beigt apkuri citā laikā, nekā paredz vispārējā apkures sezonas kārtība, par to jāinformē siltumapgādes uzņēmums. Tam ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā lēmums ir jāīsteno.

Tā ir ļoti svarīga detaļa. Ja māja vienojas, lēmums nedrīkst nedēļu vai divas karāties gaisā. Likumā ir noteikts konkrēts termiņš – 2 darba dienas.

Taču ir viena robeža, kuru pārkāpt nedrīkst

Iedzīvotāju tiesības lemt par apkures sākumu vai beigām nenozīmē, ka māja var dzīvot, kā vēlas, ignorējot veselību un higiēnas normas. Lietuvas siltumapgādes uzņēmumu asociācijas publicētajā informācijā uzsvērts, ka siltumenerģijas patērētājiem ir tiesības lemt par savu ēku apkures sākumu un beigām, nepārkāpjot noteiktās higiēnas normas.

Tas ir loģiski. Ja vairākums nolemtu nekurināt, bet daļai iedzīvotāju dzīvokļos temperatūra pazeminātos līdz veselībai bīstamai robežai, šādu lēmumu nevarētu uzskatīt par normālu taupīšanu. Nacionālais sabiedrības veselības centrs atgādina, ka aukstajā gada periodā gaisa temperatūrai dzīvojamās telpās vajadzētu būt 18–22 °C.

Tāpēc strīdu „man vēl ir silti“ un „man jau ir auksti“ nevar atrisināt tikai ar emocijām. Jāņem vērā faktiskā temperatūra telpās, mājas tehniskās iespējas un higiēnas normas.

Ko darīt, ja mājās ir auksti vēl pirms oficiālās apkures ieslēgšanas?

Pirmais solis – noskaidrot, vai jūsu daudzdzīvokļu mājas siltummezgls ir modernizēts un automatizēts. To var pateikt mājas administrators, biedrības priekšsēdētājs vai apkures un karstā ūdens sistēmas apsaimniekotājs. Tieši no tā ir atkarīgs, cik liela elastība ir iedzīvotājiem.

Ja siltummezgls ir modernizēts, iedzīvotāji var ierosināt lēmumu par agrāku apkures sākšanu. Tam nepieciešamas nevis emocionālas sarunas čata grupā, bet gan kārtīgs lēmums: iedzīvotāju balsojums, protokols, administratora rīcība un paziņojums siltumapgādes uzņēmumam. Tad uzņēmumam lēmums jāīsteno noteiktajā termiņā.

Ja siltummezgls nav modernizēts, situācija ir citāda. Šādās mājās apkures sākums un beigas lielākā mērā būs atkarīgas no pašvaldības lēmuma. Seima paziņojumā norādīts, ka ar pašvaldību lēmumiem apkures sezonas sākums un beigas tiks noteiktas siltumenerģijas patērētājiem, kuru siltummezgli nav modernizēti.

Bet ja aprīlī radiatori vēl karsē?

Pavasarī problēma bieži ir pretēja. Dienā ārā jau ir silts, saule sakarsē dzīvokļus, bet radiatori joprojām darbojas. Tad iedzīvotāji dusmojas, ka maksā par siltumu, kas vairs nav vajadzīgs. Jaunā kārtība modernizētās mājās var palīdzēt šo problēmu risināt elastīgāk.

Ja siltummezgls ir automatizēts, bieži vien apkure nav pilnībā jāizslēdz – sistēma var samazināt siltuma padevi atbilstoši āra temperatūrai. Bet, ja vairākums iedzīvotāju uzskata, ka apkure jau jābeidz, viņi var pieņemt lēmumu par savas ēkas apkures beigām. Svarīgi tikai nepārkāpt higiēnas normas un ievērot noteikto kārtību.

Siltumapgādes uzņēmumam apkures sezonas laikā arī nebūs jānodrošina siltumapgāde, ja jau ir sācies siltais gada periods, taču ārpus apkures sezonas tam būs jānodrošina siltums, ja sākas aukstais periods. Tas nozīmē, ka sistēmu mēģina padarīt mazāk aklu pret kalendāru un vairāk saistītu ar faktiskajiem laikapstākļiem.

Iedzīvotājiem vairāk būs jāinteresējas par savu māju

Jaunajā kārtībā ir viens ļoti vienkāršs, bet ne visiem ērts vēstījums: ja vēlaties lielāku kontroli, jums jāzina, kas notiek jūsu mājā. Vai siltummezgls ir modernizēts? Kas apsaimnieko sistēmu? Vai mājā ir biedrība? Vai administrators informē iedzīvotājus? Kā tiek pieņemti lēmumi? Vai ir skaidra balsošanas kārtība?

Daudzus gadus daudzdzīvokļu mājās bija ērti abstrakti dusmoties: uz pašvaldību, siltumtīkliem, administratoru vai „kaimiņiem, kuri neko nesaprot“. Tagad daļa māju varēs rīkoties aktīvāk. Taču tam būs nepieciešama arī atbildība. Ja iedzīvotāji vēlas sākt apkuri agrāk, viņiem būs jāvienojas. Ja vēlas to beigt vēlāk vai agrāk, arī būs nepieciešams lēmums.

Tā var kļūt par labu ziņu sakārtotām, aktīvām mājām. Taču mājās, kurās iedzīvotāji nespēj vienoties pat par kāpņu telpas spuldzīti, apkures jautājumi var palikt tikpat karsti kā radiatori janvārī.

Vēl viena pārmaiņa – rēķini

Līdz ar apkures sezonas kārtības izmaiņām paredzētas arī izmaiņas saistībā ar rēķiniem. No 2027. gada 1. maija siltumenerģijas patērētājiem rēķini būs jāiesniedz elektroniski, izņemot gadījumus, kad patērētājs pa tālruni, e-pastā, pašapkalpošanās vietnē vai klientu apkalpošanas nodaļā izteiks vēlmi saņemt papīra rēķinus.

Līdz 2027. gada 30. aprīlim siltumapgādes uzņēmumiem patērētāji būs skaidri un izceltā veidā jāinformē par gaidāmajām izmaiņām rēķinu iesniegšanas kārtībā. Tāpēc vecākiem cilvēkiem vai tiem, kuri neizmanto pašapkalpošanos, ir vērts zināt: papīra rēķini paši no sevis nepazudīs, taču, iespējams, būs skaidri jāpasaka uzņēmumam, ka tie joprojām ir nepieciešami.

Svarīgākais secinājums iedzīvotājiem

Jaunā apkures sezonas kārtība nenozīmē, ka turpmāk katrs dzīvoklis pats kontrolēs radiatoru likteni. Taču tā nozīmē, ka daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju balss noteiktos gadījumos kļūst svarīgāka nekā iepriekš. Īpaši tajās mājās, kurās siltummezgli ir modernizēti un automatizēti.

Svarīgākie skaitļi ir vienkārši: apkures sezona tiek noteikta no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, iedzīvotāju lēmums, ja viņiem ir šādas tiesības, jāīsteno 2 darba dienu laikā, bet dzīvojamās telpās aukstajā periodā jāuztur 18–22 °C temperatūra.

Tāpēc šoruden ir vērts ne tikai gaidīt, kad radiatori sasils. Ir vērts pajautāt savam administratoram vienu ļoti konkrētu lietu: vai mūsu mājas siltummezgls ir modernizēts?

No atbildes uz šo jautājumu var būt atkarīgs, vai jūsu daudzdzīvokļu māja būs tikai pasīva pašvaldības lēmuma gaidītāja vai arī pati spēs ātrāk reaģēt uz faktiskajiem laikapstākļiem aiz loga.