Toms no Klaipēdas gadu strādāja Norvēģijā par 42 000 eiro: pēc gada izrādījās, ka mājās pārvedis mazāk nekā 18 000

42 000 eiro gada ienākumu Toms (vārds mainīts) no Klaipēdas ierakstīja vienā tabulas ailē, bet blakus saskaitīja visu, kas gada laikā tika iztērēts no konta. Vīrietis, kurš gadu strādāja Norvēģijā, nolēma vērtēt nevis līgumā norādīto algu, bet to, kas faktiski palika pēc nodokļiem, īres, pārtikas un braucieniem uz mājām. Pēc viņa aprēķiniem ģimenei pēc gada palika aptuveni 15 600 eiro – mazāk nekā 18 000 eiro, ko daži paziņas būtu paspējuši iedomāties, izdzirdot sākotnējo ienākumu summu.

Kontā neatgriezās visa nopelnītā summa

Toms stāsta, ka 42 000 eiro bija visi darba ienākumi, kas saņemti divpadsmit mēnešu laikā, vēl pirms obligāto maksājumu un ikdienas izdevumu atskaitīšanas. Nodokļiem viņš pieskaitīja aptuveni 10 500 eiro. Tādējādi pēc šīs pozīcijas palika 31 500 eiro, taču tā vēl nebija nauda, ko varētu uzskatīt par uzkrājumiem.

Lielākie ikmēneša izdevumi bija mājoklis Norvēģijā. Toms aprēķināja, ka istabai vai pieticīgai dzīvesvietai, ieskaitot daļu komunālo izdevumu, pietika ar 700 eiro mēnesī. Gada laikā tas veidoja 8 400 eiro: 700 × 12 = 8 400. Atņemot īri no 31 500 eiro, palika 23 100 eiro.

Ceļojumiem un pārtikai viņš gadā atvēlēja 5 600 eiro. Šajā pozīcijā ietilpa biļetes, atgriežoties Lietuvā, braucieni uz darbu, pārtikas produkti, pusdienas ārpus mājām un atsevišķi nelieli izdevumi. Pēc šīs summas atņemšanas atlikums samazinājās līdz 17 500 eiro. Vēl 1 900 eiro Toms pieskaitīja dzīvei Lietuvā: ģimenes ikdienas izdevumiem, sakariem, apdrošināšanai, automašīnas izdevumiem un maksājumiem, kas neapstājās pēc viņa aizbraukšanas. Pēdējā darbība bija vienkārša: 17 500 – 1 900 = 15 600 eiro.

Toms no Klaipēdas gadu strādāja Norvēģijā par 42 000 eiro: pēc gada izrādījās, ka mājās pārvedis mazāk nekā 18 000Attēls: Pixabay / Cobanams

Pieņēmums, kas maina visu rezultātu

Visvairāk jautājumu Toma tabulā rada mājokļa pozīcija. 700 eiro mēnesī ir 8 400 eiro gadā, tāpēc pat par 100 eiro lielāka mēneša īre galīgo atlikumu samazinātu par 1 200 eiro. Ja mājoklis maksātu 800 eiro mēnesī, pie tādiem pašiem pārējiem izdevumiem ģimenei paliktu 14 400 eiro. Ja izdotos maksāt 600 eiro, atlikums būtu 16 800 eiro.

Skaitlis ir atkarīgs arī no pilsētas un rajona, no tā, vai īre tiek dalīta ar citu cilvēku, kā arī no tā, vai cenā ir iekļauti komunālie maksājumi. Nodokļu apmēru maina konkrētais darba līgums, ienākumu struktūra un aprēķini, kas tiek piemēroti atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem nosacījumiem. Ceļojumu un pārtikas pozīcija ir atkarīga no tā, cik reižu cilvēks atgriežas Lietuvā, vai viņš gatavo mājās un vai izmanto automašīnu. Nozīme ir arī tam, cik cilvēku Lietuvā tiek uzturēti no tiem pašiem ienākumiem. Šos pieņēmumus saliekot citādi, sanāktu arī citāda galīgā atbilde.

Kas nepiekrīt

Toma kaimiņš, kurš pats iepriekš strādājis Skandināvijā, šādu vērtējumu sauc par pārāk stingru. Viņaprāt, ar 700 eiro mājoklim var pietikt tikai tad, ja dzīvo ne viens, īrē istabu vai apmetas tālāk no lielākas pilsētas. Ja cilvēks vēlas atsevišķu mājokli netālu no darba un ar visiem maksājumiem, reālā mēneša summa, viņaprāt, var būt lielāka. Šādā gadījumā Toma 15 600 eiro atlikums nebūtu pesimistisks, bet gan vēl diezgan labvēlīgs scenārijs.

No otras puses, vairāki Toma paziņas saka, ka viņa tabula pārāk maz parāda, ko šī nauda deva ģimenei. Viņi atgādina, ka ceļojumi un pārtika nav tikai zaudējumi, strādājot ārzemēs: ēst un pārvietoties būtu nepieciešams arī dzīvojot Klaipēdā. Pēc viņu aprēķiniem, godīgāk būtu salīdzināt nevis visus Norvēģijā radušos pārtikas izdevumus, bet gan starpību starp ierastās dzīves izmaksām tur un Lietuvā. Toms tam daļēji piekrīt, bet turas pie savas metodes: viņš vēlējās redzēt, cik eiro pēc gada faktiski nebija iztērēti, nevis vērtēt, kuri izdevumi būtu radušies jebkurā gadījumā.

Bet vai jūs aprēķinājāt, cik pēc darba ārzemēs reāli palika? Uzrakstiet savus skaitļus komentāros.