Uzņēmumu ienākuma nodokli palielināja, bet naudas var pietrūkt: kāpēc Lietuva pati pacēla latiņu pārāk augstu

Lietuvā uzņēmumu ienākuma nodoklis no 2026. gada 1. janvāra atkal palielinājās – standarta likme pieauga no 16 līdz 17 %. Šķiet, matemātika ir vienkārša: uzņēmumi maksā vairāk, tātad arī valsts budžetam vajadzētu saņemt ievērojami vairāk. Tomēr gada vidū sāka iezīmēties pavisam cita problēma. 2026. gada budžetā no uzņēmumu ienākuma nodokļa plānots iekasēt 2,24 miljardus eiro, taču ekonomisti jau šaubās, vai šo summu izdosies sasniegt. Pirmajā pusgadā iekasēti aptuveni 1,12 miljardi eiro – tikai par 5,1 % vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Pats fakts, ka pusgada laikā iekasēta puse no gada plāna, pirmajā acu uzmetienā nešķiet draudīgs. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi nav vienmērīgi sadalīti visa gada garumā, tāpēc vienkārši dalīt gada summu ar divi būtu kļūdaini. Tomēr problēma slēpjas citur: 2026. gada plāns ir gandrīz par ceturtdaļu lielāks nekā 2025. gadā faktiski iekasētā summa, lai gan pirmā pusgada pieaugums pagaidām ir tikai 5,1 %. SEB ekonomists Tāds Povilauksas vērtē, ka šogad reāli varētu tikt iekasēti aptuveni 1,9–2 miljardi eiro, tātad līdz budžetā ierakstītajam skaitlim varētu pietrūkt vairāku simtu miljonu.

Nodoklis palielinājās, bet uzņēmumu peļņa tāpēc nepalielinās

Te arī slēpjas galvenā kļūda, ko viegli pieļaut, runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli. Valsts var palielināt likmi no 16 līdz 17 %, taču tā ar likumu nevar palielināt pašu uzņēmumu peļņu. Ja uzņēmumu apliekamā peļņa aug lēnāk, tie investē, izmanto atvieglojumus vai tiem ir uzkrāti zaudējumi, lielāka likme ne vienmēr automātiski nodrošina tik lielus papildu ieņēmumus, cik bija ierakstīts budžetā.

Finanšu ministrija jau tagad norāda vairākus iemeslus, kāpēc uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšana nav tik strauja. Jūnijā, kad iestājās termiņš gada uzņēmumu ienākuma nodokļa par 2025. gadu samaksai, ieņēmumi bija gandrīz tādi paši kā pirms gada. Ministrija to saista ar 2025. gada apliekamās peļņas pieauguma palēnināšanos, lielāku iepriekšējos periodos avansā samaksāto nodokļa daļu, aktīvāku investīciju atvieglojuma izmantošanu, kā arī 2025. gadā pieaugušo nodokļu zaudējumu pārņemšanu starp grupas uzņēmumiem pirms 2026. gadā spēkā stājušajiem ierobežojumiem.

Starp citu, brīdinājumi izskanēja vēl pirms šā gada sākuma. Lietuvas Banka 2025. gada novembrī, vērtējot 2026. gada budžeta projektu, tieši norādīja uz risku, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi varētu būt par aptuveni 140 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Tiesa, Lietuvas Banka vienlaikus uzsvēra, ka šo iztrūkumu varētu kompensēt labāka citu nodokļu iekasēšana.

Vēl viens signāls bija redzams jau 2025. gadā. Arī toreiz uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika palielināta par vienu procentpunktu, taču valsts tik un tā neiekasēja tik daudz, cik bija paredzējusi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija aptuveni 1,81 miljards eiro un bija par 3,8 % mazāki nekā plānots. Finanšu ministrija toreiz skaidroja, ka rezultātus pasliktināja vājāki, nekā gaidīts, uzņēmumu 2024. gada finanšu rezultāti, īpaši transporta, uzglabāšanas un tirdzniecības nozarēs.

Vai bija pareizi no 2026. gada atkal palielināt uzņēmumu ienākuma nodokli?

Viennozīmīgas atbildes šeit nav. No valsts viedokļa lēmumam ir sava loģika. Lietuvai aizsardzībai ir vajadzīgi daudz lielāki un stabilāki ieņēmumi, savukārt ilgstoši aizņemties arvien lielākiem izdevumiem nav ilgtspējīgs risinājums. 2025. gadā pieņemtā nodokļu pakete tika tieši saistīta ar lielāku aizsardzības finansējumu, un Finanšu ministrija aprēķināja, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes palielināšanai kopā ar zaudējumu atskaitīšanas izmaiņām 2026. gadā aizsardzībai vajadzētu nodrošināt aptuveni 47,3 miljonus eiro papildu ieņēmumu, bet 2027. gadā – 134,5 miljonus eiro.

Svarīgi ir arī tas, ka vienlaikus ar lielāku likmi uzņēmumiem tika piedāvāti investīcijas veicinoši pasākumi. No 2026. gada uzņēmumi noteikta ilgtermiņa aktīva – piemēram, iekārtu, datortehnikas vai programmatūras – iegādes cenu noteiktos gadījumos var uzreiz attiecināt uz atļautajiem atskaitījumiem, nevis gaidīt daudzus gadus, līdz aktīvs tiks nolietots. Arī maziem jauniem uzņēmumiem tika pagarināts periods, kurā var piemērot 0 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Citiem vārdiem sakot, tika mēģināts ne tikai paņemt vairāk, bet arī saglabāt stimulus investēt.

Tomēr apšaubāma bija ne tik daudz pati 17 % likmes ideja, cik ļoti optimistiskais ieņēmumu plāns. 2025. gadā faktiski iekasējot aptuveni 1,81 miljardu eiro, 2026. gada latiņa tika pacelta līdz 2,24 miljardiem eiro. Tas nozīmē vairāk nekā 430 miljonus eiro papildu ieņēmumu viena gada laikā, lai gan viens papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa procentpunkts pats par sevi šādu lēcienu radīt nevar. Tam bija vajadzīgas cerības gan uz ļoti labu uzņēmumu pelnītspēju, gan uz lielāku apliekamo bāzi, gan uz citiem labvēlīgiem faktoriem.

Matemātika gada otrajā pusē kļūst vēl stingrāka. Lai sasniegtu 2,24 miljardu eiro plānu, pēc pirmā pusgada valstij vēl jāiekasē aptuveni 1,12 miljardi eiro. Pamatojoties uz pirmā pusgada un visa 2025. gada datiem, tas nozīmētu, ka šā gada otrajā pusē uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem vajadzētu būt aptuveni divreiz lielākiem nekā atbilstošā summa 2025. gada otrajā pusē. Tas jau būtu ļoti izteikts lēciens, tāpēc ekonomistu šaubas par plānu nav tikai pesimisms – tās balstās vienkāršā aritmētikā.

Problēma varētu būt nevis 17 procenti, bet pastāvīga noteikumu maiņa

Uzņēmumiem viens papildu procentpunkts pats par sevi ne vienmēr ir kritisks. Daudz svarīgāks jautājums ir – cik bieži tiek mainīta visa nodokļu vide un vai uzņēmumi var vismaz vairākus gadus uz priekšu prognozēt savus izdevumus. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Lietuvā palielinājās divus gadus pēc kārtas: no 15 līdz 16 % 2025. gadā un no 16 līdz 17 % 2026. gadā. Tajā pašā laikā mainījās zaudējumu atskaitīšanas noteikumi, atvieglojumi un citi nodokļi.

Šādā vidē uzņēmums var reaģēt ne tikai, samaksājot lielāku nodokli. Tas var atlikt investīciju, aktīvāk izmantot likumīgus nodokļu atvieglojumus, pārskatīt grupas struktūru vai daļu jauno projektu novirzīt citur. Tas nenozīmē, ka katrs nodokļa palielinājums automātiski samazina budžeta ieņēmumus, taču atgādina svarīgu noteikumu: nodokļa likme un faktiski iekasētie ieņēmumi nav viens un tas pats.

Tāpēc, vērtējot 2026. gada reformu, var teikt šādi: papildu un stabilu ieņēmumu meklēšana, jo īpaši strauji augošo aizsardzības vajadzību dēļ, bija pamatota. Taču lēmums vienlaikus palielināt likmi un budžetā sagaidīt ļoti strauju uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu lēcienu bija riskants. Jo īpaši tāpēc, ka Lietuvas Banka par iespējamu 140 miljonu eiro neatbilstību brīdināja vēl pirms budžeta apstiprināšanas.

Iedzīvotājam visa šī diskusija var šķist tāla – galu galā uzņēmumu ienākuma nodokli maksā uzņēmumi, nevis darbinieks pie kases. Tomēr, ja budžetā pietrūkst simtiem miljonu, jautājums galu galā kļūst ļoti praktisks: iztrūkums jākompensē ar lielākiem citu nodokļu ieņēmumiem, mazākiem izdevumiem vai papildu aizņemšanos. Pagaidām kopējā valsts budžeta ieņēmumu iekasēšana nav slikta – pirmajā pusgadā saņemti 50,3 % no visa gada plāna, bet PVN un IIN ieņēmumi auga strauji. Tāpēc par budžeta robu vēl ir pāragri runāt.

Tomēr uzņēmumu ienākuma nodokļa vēsture jau tagad sūta diezgan skaidru vēstījumu. Paaugstinot nodokli, valsts ieņēmumi ne vienmēr palielinās tik daudz, cik ierakstīts budžeta tabulā. Ja vēlas ilgtspējīgi finansēt aizsardzību un citus valsts izdevumus, ir svarīgi ne tikai noteikt augstāku likmi, bet arī reālistiski novērtēt uzņēmumu pelnītspēju, investīciju ciklu un pašas ekonomikas iespējas. Šajā ziņā lielākā 2026. gada problēma varētu būt nevis pats 17 % uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet pārmērīga ticība, ka vien nodokļa likmes palielināšana automātiski nodrošinās simtiem miljonu papildu eiro.