Vai tuvojas ekonomiskā krīze? Lietuvas Banka liek bankām kaut ko izdarīt

Latvijas Banka pieņēma lēmumu, kas no pirmā acu uzmetiena var izklausīties satraucoši: Lietuvā strādājošajām bankām, centrālajām krājaizdevu sabiedrībām un to grupām būs jāuzkrāj papildu kapitāla rezerve. Citiem vārdiem sakot, finanšu iestādēm būs jābūt lielākai rezervei gadījumam, ja nākotnē ekonomika saskartos ar nopietnākiem satricinājumiem.

Tas nenozīmē, ka Latvijas Banka paziņo par tuvojošos krīzi. Drīzāk pretēji – šādi lēmumi parasti tiek pieņemti tad, kad ekonomika vēl turas pietiekami labi, bankas gūst peļņu, bet kreditēšana strauji aug. Kapitāla rezerves tiek uzkrātas nevis tad, kad māja jau deg, bet gan tad, kad vēl ir laiks sagatavot ugunsdzēšamo aparātu.

No 2027. gada 1. augusta Lietuvā tiks piemērota 1,25 procentu pretcikliskās kapitāla rezerves likme. Pašlaik tā ir 1 procents, tātad prasība palielinās par 0,25 procentpunktiem. Bankām un krājaizdevu sabiedrībām šīs papildu rezerves uzkrāšanai tiek dots viens gads.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, šāds lēmums ļaus papildus uzkrāt aptuveni 60 miljonus eiro kapitāla. Tas ir mazāk nekā 6 procenti no banku sektora 2025. gadā nopelnītās peļņas, tāpēc būtiska ietekme uz aizdevumu pieejamību vai to cenu nav paredzama.

Ko tas nozīmē parastam cilvēkam

Vienkārši sakot, Latvijas Banka vēlas, lai bankām būtu biezāks finanšu drošības spilvens. Ja nākotnē ekonomikā rastos problēmas – samazinātos ienākumi, palielinātos bezdarbs, daļai iedzīvotāju vai uzņēmumu kļūtu grūtāk atmaksāt aizdevumus –, bankām būtu vairāk pašu kapitāla un tās varētu mierīgāk izturēt triecienu.

Cilvēkiem svarīgākais: tas nav tiešs lēmums sadārdzināt aizdevumus vai ierobežot kreditēšanu. Latvijas Banka norāda, ka būtiskai ietekmei uz aizdevumu pieejamību vai cenu nevajadzētu būt. Tiek lēsts, ka par 0,25 procentpunktiem lielākas kapitāla prasības dēļ vidējās aizņemšanās izmaksas varētu palielināties līdz 0,04 procentpunktiem, bet ikgadējais kreditēšanas pieaugums varētu samazināties līdz 0,4 procentpunktiem.

Izklausās tehniski, bet būtība ir šāda: ja ietekme arī būtu, tai vajadzētu būt ļoti nelielai. Piemēram, cilvēkam, kurš plāno mājokļa aizdevumu, daudz vairāk būs jūtams kopējais procentu likmju līmenis, viņa ienākumi, pirmās iemaksas apmērs un bankas novērtētais riska līmenis, nevis pati šī kapitāla rezerves palielināšana.

Tomēr pats signāls ir svarīgs. Latvijas Banka redz, ka kreditēšana Lietuvā aug ļoti strauji, īpaši mājokļu un patēriņa aizdevumu jomā. Tāpēc sistēma tiek stiprināta jau iepriekš.

Kāpēc bankām liek uzkrāt vairāk kapitāla

Latvijas Bankas valdes loceklis Mariuss Skuodis uzsver, ka kapitāla rezerves tiek uzkrātas nevis tad, kad problēmas jau sākas, bet gan tad, kad ekonomika aug. Šāda loģika ir vienkārša: labajos laikos bankām jāuzkrāj rezerve, lai sliktākos laikos tās varētu turpināt kreditēt iedzīvotājus un uzņēmumus.

Ja ekonomika piedzīvotu būtiskus satricinājumus, uzkrātā rezerve varētu palīdzēt mazināt to ietekmi. Tas nozīmē, ka bankām nevajadzētu pēkšņi pievilkt kreditēšanas grožus, masveidā ierobežot aizdevumus vai paniski sargāt katru eiro. Tām jau būtu zināms papildu kapitāla slānis.

Šādu rezervi sauc par pretciklisku tāpēc, ka tā paredzēta ekonomikas ciklu ietekmes mazināšanai. Kad ekonomika aug un kreditēšana paātrinās, rezerve tiek palielināta. Kad pienāk lejupslīde vai palielinās risks, šo rezervi var izmantot, lai finanšu sistēma nesāktu vēl vairāk nomākt ekonomiku.

Vienkārši sakot, tas vienlaikus ir gan bremze, gan drošības josta. Kamēr brauc ātri, drošības jostai jābūt piesprādzētai jau iepriekš, nevis tad, kad automašīna jau slīd.

Lietuvas BankaAttēls: Ilustratīvs attēls

Vai tas nozīmē, ka Latvijas Banka redz draudus?

Latvijas Banka norāda, ka kopējais cikliskā riska līmenis Lietuvā pāriet no mērena uz vidēju. Tas nav panikas līmenis, taču fons vairs nav pilnībā mierīgs.

Vislielākā uzmanība tiek pievērsta mājsaimniecībām. Šajā sektorā cikliskais risks joprojām tiek vērtēts kā augsts. Iemesli ir ļoti konkrēti: saglabājas mājokļu cenu pārvērtēšana, cilvēki aktīvi aizņemas mājokļu iegādei, kā arī strauji aug patēriņa kreditēšana.

Mājokļu tirgus Lietuvā jau kādu laiku rada jautājumus. Daļa pircēju jūt, ka dzīvokļi un mājas ir dārgi, tomēr tik un tā aizņemas, jo baidās, ka vēlāk būs vēl dārgāk. Bankām tas nozīmē lielāku aizdevumu portfeli, bet Latvijas Bankai – nepieciešamību uzraudzīt, lai sistēma nepārkarstu.

Uzņēmumu sektorā risks pagaidām tiek vērtēts kā mērens. Tomēr Latvijas Banka brīdina, ka, ja pašreizējās kreditēšanas tendences saglabāsies, līdz nākamā gada sākumam arī uzņēmējdarbības segmentā var sākt veidoties nelīdzsvarotība. Tad cikliskā riska līmenis uzņēmumu sektorā arī varētu palielināties līdz vidējam.

Lietuvā kreditēšana aug vienā no straujākajiem tempiem ES

Viens no svarīgākajiem argumentiem ir kreditēšanas tempi. Latvijas Banka norāda, ka šā gada sākumā kreditēšana Lietuvā joprojām bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Uzņēmumu un iedzīvotāju parādu līmenis Lietuvā joprojām nav ļoti augsts, tomēr pēdējos gados tas ir audzis vienā no straujākajiem tempiem ES.

Tā ir ļoti būtiska atšķirība. Tas vien, ka parādu līmenis vēl nav augsts, nenozīmē, ka riska nav. Ja kreditēšana aug ļoti strauji, var rasties situācija, kad cilvēki un uzņēmumi īsā laikā uzņemas daudz saistību, bet vēlāk, mainoties ekonomiskajai situācijai, daļai no tiem kļūst grūti šīs saistības apkalpot.

Tieši tāpēc Latvijas Banka palielina rezervi tagad, kad banku sektors ir pelnošs, bet ekonomiskā vide vēl ir labvēlīga. Citiem vārdiem sakot, finanšu sistēma tiek stiprināta tad, kad tai ir, no kā kļūt stiprākai.

Kā Lietuva izskatās uz citu valstu fona

Lietuvā spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves likme, pat palielinot to līdz 1,25 procentiem, joprojām neizskatīsies ļoti liela salīdzinājumā ar dažām citām Eiropas valstīm.

Piemēram, Igaunijā tiek piemērota 1,5 procentu likme, Zviedrijā – 2 procenti, bet Norvēģijā un Dānijā jau sasniegts 2,5 procentu līmenis. Tas liecina, ka Lietuva ar šo lēmumu neievieš kaut kādu īpaši stingru regulējumu, bet drīzāk tuvojas piesardzīgākai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu praksei.

Citiem vārdiem sakot, finanšu uzraudzības iestādes reģionā redz līdzīgas lietas: ekonomika aug, kreditēšana ir aktīva, mājokļu tirgus ir jutīgs, tāpēc bankām jābūt gatavām ne tikai labajiem laikiem.

Vai aizdevumi tagad kļūs dārgāki?

Pēc Latvijas Bankas vērtējuma, būtiskam aizdevumu sadārdzinājumam šā lēmuma dēļ nevajadzētu būt. Tiek aprēķināts, ka vidējās aizņemšanās izmaksas varētu palielināties līdz 0,04 procentpunktiem. Tās ir ļoti nelielas izmaiņas.

Tomēr cilvēkiem ir svarīgi zināt vēl kādu lietu: bankas aizdevumu saņēmējus vērtēs tikpat piesardzīgi, bet dažos gadījumos varbūt pat rūpīgāk. Īpaši, ja runa ir par mājokļu aizdevumiem, lieliem patēriņa kredītiem vai situācijām, kad cilvēka ienākumi nav ļoti stabili.

Ja plānojat ņemt aizdevumu, svarīgākā nav tikai šī jaunā prasība. Svarīgāk ir veikt pietiekami lielu pirmo iemaksu, reālistiski novērtēt ikmēneša maksājumu, nepārvērtēt savu ienākumu pieaugumu nākotnē un aprēķināt, vai jūs varētu maksāt aizdevumu arī tad, ja dzīve mainītos: samazinātos ienākumi, pieaugtu citi izdevumi vai procentu likmes ilgāku laiku saglabātos augstākas.

Kāpēc mājokļu sektors tiek papildus uzraudzīts

Papildus pretcikliskajai kapitāla rezervei Lietuvā mājokļu aizdevumu portfeļiem tiek piemērota arī 2 procentu sektorālā sistēmiskā riska rezerve. Tā tiek piemērota fiziskām personām paredzētiem mājokļu aizdevumu portfeļiem, kas pārsniedz 50 miljonus eiro.

Tas nozīmē, ka mājokļu tirgus Latvijas Bankai joprojām ir viena no jutīgākajām jomām. Ja mājokļu cenas saglabājas pārvērtētas, bet aizņemšanās ir aktīva, finanšu sistēmai jābūt papildu drošības mehānismiem.

2026. gada otrajā pusē paredzēta regulāra šīs rezerves pārskatīšana. Tās laikā tiks vērtēts, vai šāda rezerve joprojām ir nepieciešama, kādam jābūt tās apmēram un kā to ietekmē palielinātā pretcikliskās kapitāla rezerves likme.

Cilvēkiem tas nozīmē, ka mājokļu tirgus arī turpmāk tiks rūpīgi uzraudzīts. Tas nenozīmē, ka aizdevumu izsniegšana tiks apturēta, taču liecina, ka uzraudzības iestādes nevēlas ļaut tirgum pārmērīgi ieskrieties bez rezerves pasākumiem.

Ko iedzīvotājiem vajadzētu paņemt no šīs ziņas

Šīs ziņas būtība nav tāda, ka rīt sabruks ekonomika. Tā vairāk ir par to, ka Latvijas Banka redz strauji augošu kreditēšanu, dārgus mājokļus, aktīvu patēriņu un vēlas, lai bankas būtu gatavas sliktākam scenārijam.

Parastam cilvēkam svarīgākais vēstījums ir šāds: ja jums ir aizdevums vai plānojat aizņemties, uz savām finansēm ir vērts raudzīties piesardzīgi. Neņemt lielāko iespējamo aizdevumu tikai tāpēc, ka banka teorētiski to piešķir. Izveidot vismaz dažu mēnešu izdevumu rezervi. Novērtēt, vai aizdevuma maksājums nebūs pārāk smags, ja vienā mēnesī nāks klāt automašīnas remonts, ārstēšanās izdevumi vai lielāks rēķins par apkuri.

Bankām šis lēmums nozīmē papildu 60 miljonu eiro kapitāla drošības spilvenu. Iedzīvotājiem – signālu, ka finanšu sistēma tiek gatavota ne tikai labajiem laikiem. Bet ekonomikai – atgādinājumu, ka, strauji augot kreditēšanai, drošības mehānismi jāiedarbina agrāk, nekā sākas īstās problēmas.

Tāpēc atbilde uz jautājumu „vai tuvojas ekonomiskā krīze?” šodien nav vienkāršs „jā”. Latvijas Bankas lēmums drīzāk nozīmē: krīze netiek izsludināta, taču riski pieaug, tāpēc labāk sagatavoties iepriekš. Bankām būs lielāka rezerve, bet iedzīvotājiem būtu vērts izveidot savu – vismaz personīgajā makā.