Vētra pamatīgi plosījās visā Lietuvā. Zaudējumi jau pārsnieguši 1 miljonu eiro, taču tas vēl nav viss

Sestdienas vētra daudziem cilvēkiem nebeidzās tajā brīdī, kad norima vējš. Vieni svētdien izgāja pagalmā un atrada nolauztus kokus, citi – bojātus jumtus, applūdušu īpašumu vai uz automašīnas uzkritušus zarus. Dažviet iedzīvotāji vēl ilgi palika bez elektrības, bet daļai cilvēku ziņot par zaudējumiem uzreiz bija grūti arī sakaru traucējumu dēļ.

Saskaņā ar „Lietuvos draudimas“ datiem, 22. augustā Lietuvā pāri gāzusies stihija jau kļuvusi par lielāko šā gada vētru. Pirmdienas rītā uzņēmums bija saņēmis vairāk nekā 1700 pieteikumu, bet kopējā reģistrēto zaudējumu summa jau pārsniegusi 1 miljonu eiro. Tomēr apdrošinātāji brīdina, ka tas vēl nav galīgais skaitlis – iedzīvotājiem turpinot reģistrēt zaudējumus, kopējā summa var sasniegt arī 3 miljonus eiro.

Šī vētra izcēlās ar to, ka ziņojumi par zaudējumiem tika saņemti nevis no dažām vairāk cietušām vietām, bet gan no visas Lietuvas. Pieteikumi saņemti no visām 60 pašvaldībām.

Visvairāk cietušas mājas, pagalmi un automašīnas

Kā norāda „Lietuvos draudimas“ klientu apkalpošanas centra vadītājs Mants Norkus, visvairāk zaudējumu iedzīvotājiem nodarījis spēcīgais vējš. Tas plēsa jumtu segumus, lauzīja kokus, bojāja ēkas, saimniecības būves un citu īpašumu. To papildināja arī stipras lietusgāzes – daļa iedzīvotāju ziņoja par applūšanu un nokrišņu nodarītiem bojājumiem.

Īpaši daudz problēmu radīja koki. Pēc šādām vētrām cilvēki bieži pamana ne tikai nolūzušus zarus, bet arī nopietnākas sekas: koks uzgāzies automašīnai, bojājis žogu, pārāvis vadus, sabojājis jumtu vai aizšķērsojis iebrauktuvi. Šādi zaudējumi bieži vien ir dārgi ne tikai paša priekšmeta bojājuma dēļ, bet arī sakopšanas darbu izmaksu dēļ.

Šoreiz ļoti skaidri izcēlās arī transportlīdzekļu bojājumi. Vien reģistrēto automašīnu bojājumu summa jau pārsniegusi 100 tūkstošus eiro. Vairumā gadījumu runa ir par nolūzušu koku un zaru nodarītiem zaudējumiem. Automašīnai dažkārt pietiek ar vienu lielāku zaru, lai tiktu ieliekts jumts, sasists stikls vai bojāts motora pārsegs.

Visvairāk cietušās teritorijas – Kauņas un Viļņas pilsētas un rajoni, kā arī Panevēžas, Kaišadores, Ķēdaiņu, Utenas un Klaipēdas rajonu pašvaldības. Tomēr pati svarīgākā detaļa ir tā, ka bojājumi fiksēti visā valstī.

Daļa cilvēku zaudējumus vēl tikai reģistrēs

Apdrošinātāji uzsver, ka reģistrēto zaudējumu skaits vēl pieaugs. Daļai iedzīvotāju pēc vētras nebija elektrības, dažviet traucēti mobilie sakari, tāpēc ne visi varēja nekavējoties iesniegt ziņojumus. Tādēļ zaudējumu reģistrēšanai netiek piemērots parastais 3 darba dienu termiņš – par nodarītajiem zaudējumiem var ziņot arī vēlāk.

Tas ir svarīgi tiem, kuri pēc vētras vispirms centās sakopt pagalmu, izsaukt avārijas dienestus, novākt bīstamos zarus vai uz laiku pārsegt bojāto jumtu. Šādās situācijās cilvēks bieži vien nedomā par veidlapām un pieteikumiem, bet gan par to, kā pasargāt māju no vēl lielākiem bojājumiem.

Tomēr pirms sakopšanas darbu sākšanas vajadzētu paveikt vienu ļoti svarīgu lietu – pēc iespējas rūpīgāk visu nofotografēt. Ja vējš norāvis jumta segumu, ja ūdens applūdinājis telpas, ja koks uzgāzies automašīnai vai žogam, fotogrāfijas vēlāk var būtiski atvieglot zaudējumu novērtēšanu. Labāk uzņemt vairāk attēlu no dažādiem leņķiem, nekā vēlāk mēģināt vārdos izskaidrot, kā viss izskatījās uzreiz pēc vētras.

Ko darīt, ja vētra sabojājusi īpašumu

Ja bojājumi apdraud drošību, vispirms jāizsauc avārijas dienesti. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir pārrauti elektrības vadi, uz ēkas bīstami uzgāzušies koki, atklātas jumta vietas vai citas situācijas, kurās cilvēks pats var savainoties.

Ja tas ir droši, vajadzētu rīkoties, lai bojājumi nepalielinātos. Piemēram, uz laiku pārsegt bojāto jumtu, aizvākt ūdeni, iznest mitrumā esošās mantas, nostiprināt bojāto vietu vai novākt to, kas var vēl vairāk sabojāt īpašumu. Apdrošinātāji uzsver, ka nav jāgaida atļauja, lai sāktu nepieciešamākos darbus, tomēr pirms tam bojājumi noteikti jāfiksē.

Reģistrējot notikumu, uzreiz ir vērts sniegt pēc iespējas vairāk informācijas: kas noticis, kad pamanīti bojājumi, kas sabojāts, vai tika izsaukti dienesti, kādas fotogrāfijas jums ir, vai jau veikti pagaidu aizsardzības darbi. Jo skaidrāk viss tiek izklāstīts sākumā, jo mazāk papildu jautājumu rodas vēlāk.

„Lietuvos draudimas“ klienti zaudējumus var reģistrēt mobilajā lietotnē vai pašapkalpošanās vietnē. Tā kā pieteikumu ir ļoti daudz, to administrēšana var aizņemt vairāk laika nekā parasti. Ja zaudējumi jau ir reģistrēti, par to izskatīšanas gaitu papildus sazināties nav nepieciešams – apdrošinātāji sazināsies, ja būs vajadzīga papildu informācija.

Šādas vētras vairs nav izņēmums

Šī vētra vēlreiz parādīja, ka dabas stihijas Lietuvā kļūst par arvien nopietnāku risku iedzīvotāju īpašumam. Saskaņā ar „Lietuvos draudimas“ datiem, vien 2025. gadā uzņēmumā tika reģistrēti 7,5 tūkstoši mājokļu bojājumu, kas radušies dabas spēku ietekmē, bet klientiem kompensētā summa pārsniedza 4,6 miljonus eiro. Divos no trim gadījumiem stihiju dēļ cieš privātmājas.

Iedzīvotāju satraukums par šādiem notikumiem arī nav nepamatots. Uzņēmuma ierosināts pētījums parādīja, ka vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju – 53 procenti – uztraucas par iespējamo dabas stihiju ietekmi uz viņu īpašumu. Par to biežāk raizējas cilvēki, kas vecāki par 56 gadiem, un reģionu iedzīvotāji.

Pēc šādas vētras ļoti skaidri redzams, kāpēc. Spēcīgs vējš un lietusgāzes dažu stundu laikā var nodarīt tik lielus zaudējumus, kādus cilvēks pats nemaz nebūtu iedomājies: no nolūzuša zara uz automašīnas līdz applūdušai mājai vai norautam jumtam. Un visbiežāk viss notiek nevis tad, kad tas ir ērti, bet gan naktī, nedēļas nogalē vai laikā, kad mājās neviena nav.

Tāpēc šīs vētras mācība ir vienkārša: īpašumu ir vērts sagatavot aizsardzībai nevis tad, kad koki jau lūzt. Iepriekš jāapskata vecie koki pie mājas, jānostiprina viegli paceļamie pagalma priekšmeti, jāparūpējas par lietusūdens notekām, jumta stāvokli un jāzina, kur vērsties, ja nelaime tomēr notikusi.

Jo šodien vienam tas ir tikai pagalmā nolūzis zars, bet citam – zaudējumi vairāku tūkstošu eiro apmērā un ilga sakopšana pēc vētras.