Kaķis pats nāk samīļoties, bet pēc mirkļa kož: vietas, kuras labāk neaiztikt

Kaķis uzlec uz dīvāna, pieglaužas cilvēkam, murrā un izskatās, ka pats prasa uzmanību. Roka dabiski stiepjas viņu paglaudīt – pa muguru, aiz auss, varbūt pat pa mīksto vēderu, ja kaķis apveļas uz sāniem. Sākumā viss šķiet labi, bet pēc dažām sekundēm noskaņojums mainās: aste sāk raustīties, ausis pagriežas atpakaļ, un roka pēkšņi dabū ar ķepu vai zobiem.

Daudzi tad sadusmojas: taču kaķis pats atnāca, pats glaudās, pats gulēja blakus. Taču te arī slēpjas viena no biežākajām kļūdām. Kaķis var gribēt būt blakus cilvēkam, bet tas vēl nenozīmē, ka viņš ļauj aiztikt jebkuru ķermeņa vietu. Viņam glaudīšana nav tikai patīkama sajūta – tas ir arī uzticēšanās jautājums un robežu pārbaude.

Tāpēc dažas vietas, kas cilvēkam šķiet nevainīgas vai pat ļoti mīļas, kaķim var būt nepatīkamas, pārāk jutīgas vai radīt nedrošības sajūtu. Ja šos signālus nepamanām, dzīvnieks sāk aizstāvēties tā, kā prot – atkāpjas, vicina ķepu, kož vai vispār izvairās no kontakta.

Vēders izskatās vilinošs, bet kaķim tā ir ievainojama vieta

Viena no lielākajām kārdinājumiem – paglaudīt kaķa vēderu. Kad viņš apveļas uz muguras, šķiet, ka tas ir skaidrs aicinājums: „glaudi mani“. Vēders ir mīksts, pūkains, un kaķis tajā brīdī bieži izskatās pilnīgi atslābis. Taču daudziem kaķiem tā nav atļauja pieskarties.

Vēders ir viena no ievainojamākajām ķermeņa vietām. Instinktīvi kaķis šo zonu sargā, jo tur nav tādas aizsardzības kā uz muguras vai galvas. Pat mājas, mierīgs un cilvēkam uzticošs kaķis var pēkšņi reaģēt, ja roka pietuvojas vēderam. Vienā brīdī viņš mierīgi guļ, nākamajā – satver roku ar visām četrām ķepām.

Svarīgi saprast, ka vēdera parādīšana ne vienmēr nozīmē aicinājumu glaudīt. Bieži tas rāda uzticēšanos: kaķis jūtas droši jums blakus. Bet uzticēšanās nav tas pats, kas atļauja aiztikt visjutīgāko vietu. Tāpēc, ja kaķis apveļas uz muguras, labāk par to papriecāties no attāluma vai maigi paglaudīt tur, kur viņam patiešām patīk – zodu, vaigus vai pakausi.

Ir kaķi, kuri ļauj glaudīt vēderu un pat to mīl. Bet tas drīzāk ir izņēmums, nevis likums. Ja kaķis kaut reizi parādīja neapmierinātību, labāk šo robežu nemēģināt katru reizi no jauna.

Ķepas un aste nav rotaļlietas

Vēl viena vieta, kurai cilvēki bieži pieskaras ziņkārības pēc, ir ķepas. Īpaši tad, kad kaķis guļ, un viņa mīkstās pēdiņas izskatās ļoti mīlīgas. Taču daudziem kaķiem ķepu aiztikšana ir nepatīkama. Ķepas viņiem ir vajadzīgas kustībai, medībām, lēcieniem, aizsardzībai un līdzsvaram, tāpēc pieskāriens tām var radīt kairinājumu vai pat apdraudējuma sajūtu.

Ja kaķis kopš mazotnes ir pieradināts pie ķepu aiztikšanas, nagu griešanas un maigas apskatīšanas, viņš to var paciest. Taču pieaugušam kaķim, kurš pie tā nav pieradis, pēkšņa pēdiņu spaidīšana vai turēšana var šķist kā mēģinājums viņu ierobežot. Tad viņš sāk vilkt ķepu prom, grozīties vai kož.

Līdzīgi ir arī ar asti. Bērniem tā bieži šķiet kā rotaļlieta, bet kaķim aste ir ļoti svarīga ķermeņa daļa. Tā palīdz noturēt līdzsvaru, rāda noskaņojumu un palīdz sazināties. Astes raustīšana, turēšana vai glaudīšana daudziem kaķiem ir nepatīkama. Pat ja kaķis to pieļauj, bieži viņš to tikai īsu brīdi pacieš, nevis patiešām izbauda.

Īpaši jutīga var būt vieta pie astes pamatnes. Dažiem kaķiem maiga pakasīšana tur patīk, bet citiem šī zona ir pārāk jutīga. Ja kaķis pēkšņi paceļ ķermeņa aizmugurējo daļu, raustās āda, aste kustas strauji vai viņš pagriežas kost, tā ir skaidra zīme apstāties.

Purniņš, ūsas un ausis prasa piesardzību

Daudziem kaķiem patīk, kad viņus maigi glauda pa vaigiem vai zodu. Tur atrodas smaržu dziedzeri, tāpēc kaķis berzējas gar cilvēku, mēbelēm vai stūriem, iezīmējot pazīstamo vidi. Taču tas nenozīmē, ka var aiztikt visu purniņu bez robežām.

Ūsas ir ļoti jutīgas. Tās palīdz kaķim orientēties apkārtējā vidē, novērtēt attālumus un sajust tuvumā esošus priekšmetus. Tāpēc tās nevajadzētu raustīt, spiest vai glaudīt pret spalvu. Daži kaķi uzreiz novērš galvu, sarauc degunu vai atkāpjas, ja cilvēks pārāk rupji pieskaras ūsu zonai.

Piesardzīgi vajadzētu rīkoties arī ar ausīm. Lai gan daudziem kaķiem patīk maiga pakasīšana aiz ausīm, ne visiem tas ir patīkami. Ja ausis ir jutīgas, sakairinātas vai kaķim ir veselības problēmas, pieskāriens var radīt sāpes. Cilvēks var domāt, ka vienkārši glauda, bet kaķim tas jau ir nepatīkams spiediens.

Tāpēc vislabāk ir vērot reakciju. Ja kaķis pagriež galvu tā, ka pats „pasniedz“ vaigu, lēni mirkšķina, murrā un paliek uz vietas, viss ir labi. Ja viņš atkāpjas, pagriež ausis atpakaļ, vicina ķepu vai pēkšņi apklust, labāk neaiztikt.

Kāpēc kaķis vienmēr apguļas uz tīras veļasNuotrauka: Ilustratīvs attēls

Sprands ne visiem kaķiem patīk

Daži cilvēki joprojām domā, ka kaķi var satvert aiz skausta, jo it kā tā dara kaķenes ar kaķēniem. Taču pieaugušam kaķim tas var būt ļoti nepatīkami un radīt stresu. Skausta zona ir īpaši jutīga tiem kaķiem, kuri piedzīvojuši rupju izturēšanos, tikuši ķerti, ārstēti vai piespiedu kārtā turēti.

Glaudīšana no mugurpuses arī ne vienmēr ir labs risinājums. Kaķiem patīk redzēt, kas viņiem tuvojas. Ja roka negaidīti parādās no mugurpuses, dzīvnieks var nobīties vai reaģēt aizsargājoši. Tas īpaši raksturīgi piesardzīgākiem, vecākiem vai mazāk socializētiem kaķiem.

Daudz drošāk ir ļaut kaķim pašam izvēlēties kontaktu. Var izstiept roku, ļaut to apošņāt un skatīties, vai kaķis pats beržas klāt vai atkāpjas. Ja viņš pats pienāk, kontakts būs mierīgāks. Ja cilvēks viņu dzenā pa istabu, gribēdams paglaudīt, tā vairs nav maigums, bet spiediens.

Kaķis brīdina agrāk, nekā kož

Bieži šķiet, ka kaķis uzbruka „bez iemesla“. Patiesībā viņš visbiežāk brīdina iepriekš, tikai cilvēks šīs zīmes nepamana. Viens no skaidrākajiem signāliem – aste. Ja tā sāk strauji raustīties, sist pa dīvānu vai kustēties arvien ātrāk, kaķis jau kļūst aizkaitināts.

Vēl viena zīme – ausis. Kad tās pagriežas uz sāniem vai tiek piespiestas atpakaļ, labāk roku atvilkt. Tāpat vajadzētu vērot ķermeņa saspringumu. Ja kaķis sastingst, āda uz muguras sāk raustīties, viņš pārstāj murrāt vai pēkšņi pagriež galvu pret roku, tas jau ir brīdinājums.

Daži kaķi vispirms maigi satver ar zobiem, it kā sakot „pietiek“. Ja cilvēks tomēr turpina, nākamais kodiens var būt stiprāks. Tāpēc vislabāk ir apstāties jau tad, kad kaķis tikai parāda pirmās neapmierinātības pazīmes.

Kaķi nav neparedzami dusmu dēļ. Viņi vienkārši sazinās citādi. Aste, ausis, ķermeņa poza un skatiens ir viņu valoda. Kad cilvēks sāk to saprast, kodumu un skrāpējumu parasti kļūst mazāk.

Kur glaudīt ir visdrošāk

Vairumam kaķu patīkamākās vietas ir vaigi, zods, pakausis un dažreiz mugura. Tieši ar tām vislabāk sākt. Kustībām jābūt lēnām, vieglām un ne pārāk ilgām. Kaķis pats parādīs, vai grib vēl: beržas gar roku, paliek blakus, murrā, lēni mirkšķina vai pagriež galvu ērtākai vietai.

Vissvarīgākais ir neglaudīt tur, kur cilvēkam šķiet mīļi, bet tur, kur kaķim patiešām ir patīkami. Viens kaķis dievinās zoda kasīšanu, cits ļaus aiztikt tikai pakausi, trešais gribēs vienkārši gulēt blakus bez jebkādas glaudīšanas. Tas nenozīmē, ka viņš nemīl cilvēku. Tas nozīmē, ka viņam ir savas robežas.

Kaķis nav plīša rotaļlieta un ne vienmēr grib tādu tuvību, kādu grib cilvēks. Bet, kad viņa robežas tiek respektētas, viņš biežāk nāk pats, ilgāk paliek blakus un vairāk uzticas.

Tāpēc, ja kaķis pēc dažām glaudīšanas sekundēm kož vai sit ar ķepu, ir vērts nevis dusmoties, bet padomāt: varbūt roka nonāca tur, kur viņam ir nepatīkami. Dažkārt pietiek nomainīt vietu, saīsināt glaudīšanu un ļaut kaķim pašam izlemt, kad pietiek. Tad cīņas par uzmanību vietā parādās tas, ko visi arī grib – mierīga murrāšana blakus.