Sestdien Dituvās tirgū nopirku “svaigus” ķiršus: mājās ieraudzīju to, kā dēļ pazuda visa vēlme tos ēst

Sestdien devos uz Dituvās tirgu Dercekļos, tāpat kā daudzi cilvēki – cerot nopirkt svaigus produktus nedēļas nogalei. Laikapstākļi tajā dienā patiešām nelutināja: lija, bija mitrs, cilvēki steidzās starp letēm, taču pats tirgus tik un tā bija dzīvs. Kāds pirka dārzeņus, kāds ziedus, kāds gaļu, bet es apstājos pie ogām.

Manas acis piesaistīja ķirši. Tie izskatījās skaisti, tumši, nogatavojušies, tādi, kādus vasarā gribas pārvest mājās un nolikt uz galda. Dituvās tirgus ir pazīstams visā Lietuvā, tāpēc, godīgi sakot, es pat neiedomājos, ka vajadzētu ļoti aizdomīgi aplūkot katru ogu. Kad pērc tirgū, tomēr ceri, ka saņemsi svaigu, normālu produktu.

Nopirku ķiršus un pārvedu tos mājās. Domāju – nomazgāšu, salikšu bļodā, būs ģimenei. Taču, tiklīdz sāku tos mazgāt, viss noskaņojums mainījās.

No ārpuses ķirši izskatījās skaisti, bet iekšpusē gaidīja pavisam cits skats

Sākumā neko sliktu nepamanīju. Ogas izskatījās kā parasti ķirši – varbūt viena otra bija mīkstāka, bet nekas tāds, kas uzreiz radītu aizdomas. Sāku tās mazgāt zem ūdens, un pēc dažām minūtēm pamanīju nelielu kustību.

No viena ķirša sāka līst ārā mazs tārps. Tad pamanīju vēl vienu. Paskatījos rūpīgāk – radījumi bija ne vienā vien ogā. Izskatījās, ka tie slēpās pašā ogas iekšpusē, kaut kur pie kauliņa. No ārpuses oga vēl var izskatīties skaista, bet, kad sāc to mazgāt vai pārplēst, ieraugi to, ko pārtikā nemaz negribas redzēt.

Mēģināju sevi mierināt, ka varbūt gadījušās tikai dažas šādas ogas. Tomēr, pārbaudot vēl ķiršus, skats atkārtojās. Vienā kaut kas kustējās, citā bija redzami bojājumi, trešajā radās tādas pašas aizdomas. Pēc dažām minūtēm sapratu, ka šādas ogas ne ēdīšu pati, ne došu ģimenei.

Viss bija jāizmet.

Ķirši ar tārpiemAttēls: Asociatyvi nuotr.

Dusmas nav tikai par naudu – visnepatīkamākais ir pats princips

Protams, žēl arī samaksātās naudas. Taču šajā situācijā mani visvairāk sadusmoja nevis daži eiro. Visnepatīkamākā ir pati sajūta, kad cilvēks brauc uz tirgu, pērk produktu, uzticas pārdevējam, bet mājās ierauga šādu skatu.

Pircējs taču pie letes nevar pārplēst katru ķirsi un pārbaudīt, kas ir iekšpusē. No ārpuses tie var izskatīties normāli. Pārdevējs tos saliek, cilvēks samaksā naudu, pārved mājās, un tad izrādās, ka viss pirkums derīgs tikai atkritumu tvertnei.

Man radās ļoti vienkāršs jautājums: kāpēc šādas ogas vispār nonāk uz letes? Es saprotu, ka ķirši ir sezonas produkts, ka dabā visādi gadās, ka ogas nav sterilas kā rūpnīcā iepakota prece. Bet, kad no tām sāk līst ārā tārpi un citi radījumi, ir tikai normāli jautāt – vai šāda produkcija patiešām būtu jāpārdod kā svaiga un laba?

Kur skatās tie, kuriem būtu jāpārbauda pārtika tirgos?

Pēc šādas pieredzes dabiski rodas jautājums arī par kontroli. Kur skatās iestādes? Vai šādās vietās patiešām tiek pārbaudīts, kādas kvalitātes ogas tiek pārdotas? Vai viss tiek atstāts tikai pircēja acij un pārdevēja sirdsapziņai?

Dituvās tirgus nav mazs, nevienam nezināms tirdziņš. Tā ir vieta, uz kuru cilvēki brauc no dažādām pilsētām un rajoniem. Tieši tāpēc gribētos, lai pārtikas kvalitāte šeit tiktu vērtēta nopietnāk. Cilvēki pērk ogas bērniem, ģimenei, vecākiem tuviniekiem. Tas nav priekšmets, ko nolikt plauktā un aizmirst – tā ir pārtika.

Es negribu teikt, ka visi pārdevēji ir slikti. Noteikti ne. Tirgos ir daudz godīgu cilvēku, kuri strādā atbildīgi un pārdod labu produkciju. Tomēr šādi gadījumi liek aizdomāties, vai pircējs netiek atstāts viens pats. Ja ogas skaisti izskatās tikai no augšpuses, bet iekšpusē ir pilnas ar nepatīkamiem pārsteigumiem, kaut kur ķēdē tik un tā ir problēma.

Pēc šīs pieredzes ogas tirgū pārbaudīšu pavisam citādi

Šis stāsts man kļuva par nepatīkamu mācību. Turpmāk tirgū ogas aplūkošu daudz rūpīgāk. Es nepaļaušos tikai uz skaistu krāsu, glīti sakārtotu kasti vai pārdevēja vārdiem. Ja vajadzēs, palūgšu pagaršot, rūpīgāk apskatīšu, varbūt pat dažas ogas pārplēsīšu uz vietas. Jo, pārvedot tās mājās, jau ir par vēlu.

Manuprāt, tā būtu jārīkojas katram pircējam. Īpaši pērkot ķiršus, saldos ķiršus, plūmes vai citas ogas un augļus, kuros problēma var slēpties iekšpusē. Skaista virsma vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā.

Es negribu nevienu biedēt, bet vēlos brīdināt. Ja pērkat ogas tirgū, neskatieties tikai uz to, kā tās izskatās no augšpuses. Rūpīgāk pārbaudiet, pajautājiet, no kurienes tās ir, kad novāktas, vai drīkst pagaršot. Jo manā gadījumā “svaigie” ķirši beidzās ar to, ka viss pirkums nonāca atkritumu tvertnē.

Pēc šāda skata vēlme vēlreiz akli uzticēties pazuda. Un, manuprāt, ne es viena pēc šādas pieredzes sāktu jautāt: vai tiešām tirgū mēs vienmēr pērkam to, ko domājam, ka pērkam?