Miesnieki brīdina: šos produktus veikalā pārbaudiet visrūpīgāk – viena detaļa var daudz ko pateikt

Veikalā pie gaļas vitrīnas daudzi vispirms skatās uz cenu, akciju vai derīguma termiņu. Taču ar to vien nepietiek. Pat produkts, kura derīguma termiņš vēl nav beidzies, var būt sliktā stāvoklī, ja tas tika uzglabāts nepiemērotā temperatūrā, tā iepakojums ir bojāts vai kādā brīdī pārtrūka aukstuma ķēde. Ir arī tādi gaļas un dzīvnieku izcelsmes produkti, kuriem uzglabāšanas apstākļi ir īpaši svarīgi, jo tie bojājas ātrāk un jutīgāk reaģē uz vides izmaiņām. Vislielākā uzmanība jāpievērš maltajai gaļai, zivīm un jūras veltēm, nogatavinātai liellopu gaļai, gaļai ar kauliem, pastētēm, terīnēm un subproduktiem. Tas nenozīmē, ka no šiem produktiem jāizvairās – vienkārši, tos pērkot, ir vērts dažas sekundes ilgāk aplūkot ne tikai cenu, bet arī iepakojumu, izskatu, smaržu un uzglabāšanas apstākļus.

Malta gaļa – viens no jutīgākajiem produktiem gaļas nodaļā

Malta gaļa bojājas ātrāk ļoti vienkārša iemesla dēļ: to samaļot, ievērojami palielinās virsmas laukums, kas saskaras ar gaisu un apkārtējo vidi. Tādēļ mikroorganismiem rodas vairāk iespēju vairoties, un šāda gaļa ir jutīgāka pret temperatūras izmaiņām nekā vesels gaļas gabals. Pērkot ir vērts pārbaudīt, vai iepakojums nav bojāts, caurdurts vai uzpūties, kā arī vai produkts tiek pienācīgi atdzesēts. Ja iepakojums izskatās neparasti, tajā ir daudz šķidruma vai gaļa ilgu laiku atradusies ārpus aukstuma zonas, labāk izvēlēties citu.

Svarīgi ir arī tas, ko ar gaļu darām, jau atgriezušies mājās. Neapstrādātai maltajai gaļai nevajadzētu ilgi gulēt uz virtuves galda, kamēr tiek kārtoti citi pirkumi. Ja to negatavosiet uzreiz, tā pēc iespējas ātrāk jāieliek ledusskapī vai jāsasaldē. Gatavojot ēdienu, arī nedrīkst aizmirst elementāru virtuves higiēnu: nazi, griešanas dēlīti vai bļodu, kas bijuši saskarē ar jēlu gaļu, nedrīkst izmantot salātiem, dārzeņiem, maizei vai citam ēdienam, kas vēlāk netiks termiski apstrādāts, kamēr visas virsmas un rīki nav rūpīgi nomazgāti.

Zivis un jūras veltes bieži atklāj vairākas vienkāršas pazīmes

Arī zivis un jūras veltes pieder pie ātri bojājošos produktu grupas, tāpēc šeit īpaši svarīga ir pastāvīgi zema temperatūra. Pērkot svaigu zivi, ir vērts novērtēt tās smaržu un virsmu. Spēcīga, asa vai nepatīkama smarža nav laba pazīme, tāpat kā neparasti gļotaina vai izžuvusi virsma. Ja zivs ir iepakota, vērts apskatīties, vai iepakojums ir hermētisks, vai tajā nav neparasti daudz šķidruma un vai tas nav bojāts.

Tomēr ir kļūdaini uzskatīt, ka saldēta zivs vienmēr ir sliktāka par svaigu. Ātri sasaldēta un pienācīgi uzglabāta zivs var saglabāt ļoti labu kvalitāti. Daudz svarīgāk ir tas, vai produkts nav bijis atkausēts un pēc tam atkal sasaldēts. Lieli ledus kristāli, savā starpā salipuši gabali vai iepakojumā sasaluši šķidrumi var liecināt, ka uzglabāšanas temperatūra kādā brīdī ir mainījusies. Viena šāda pazīme vēl ne vienmēr nozīmē, ka produkts nav derīgs, taču kopā ar citiem signāliem jau ir vērts kļūt uzmanīgam.

Arī nogatavinātai liellopu gaļai nepieciešams nedaudz vairāk uzmanības. Uzraksts “nogatavināta” uz etiķetes pats par sevi nenozīmē, ka gaļa automātiski ir labāka vai drošāka. Pastāv sausā un mitrā nogatavināšana, un abos gadījumos ļoti svarīga ir precīza temperatūra, higiēna, laiks un piemērots iepakojums. Tāpēc, izvēloties šādu produktu, ir vērts vadīties ne tikai pēc pievilcīga uzraksta, bet arī pārbaudīt derīguma termiņu un iepakojuma kopējo stāvokli. Tas pats attiecas uz gaļu ar kauliem – pats kauls nav sliktas kvalitātes pazīme, taču gaļai nevajadzētu būt ar aizdomīgu smaržu, lipīgu virsmu vai citām acīmredzamām bojāšanās pazīmēm.

Ja uz gaļas redzat ko tādu, labāk izvēlieties citu iepakojumu

Ir vairākas pazīmes, kuras veikalā ignorēt nevajadzētu. Viena no skaidrākajām ir nepatīkama vai neparasti spēcīga smarža. Otra – gļotaina, lipīga gaļas virsma, īpaši, ja vienlaikus ir mainījusies krāsa vai bojāts iepakojums. Tomēr tikai krāsa nav ideāls kritērijs. Gaļa var nedaudz kļūt tumšāka vai mainīt nokrāsu saskares ar skābekli vai iepakošanas veida dēļ, tāpēc tā jāvērtē pēc vairākām pazīmēm kopā: smaržas, tekstūras, iepakojuma, derīguma termiņa un temperatūras, kādā produkts tiek uzglabāts.

Īpaši piesardzīgi jāvērtē pastētes, terīnes un subprodukti. Aknas, sirdis, nieres un citi subprodukti ir jutīgāki nekā daudzi parastie gaļas gabali, tāpēc tie ir pienācīgi jāatdzesē un jāizlieto norādītajā laikā. Atverot pastētes vai cita gatava produkta iepakojumu, arī nevajadzētu vadīties pēc principa “ledusskapī taču nekas nenotiks”. Ražotāja norādītais laiks pēc atvēršanas ir daudz svarīgāks nekā tikai kopējais derīguma termiņš.

Ne mazums problēmu rodas nevis veikalā, bet jau ceļā uz mājām. Siltā dienā gaļu, zivis un citus ātri bojājošos produktus vislabāk likt iepirkumu grozā pēdējos, pirms doties pie kases. Ja līdz mājām jābrauc ilgāk, ieteicams izmantot termo somu. Arī atgriežoties mājās, gaļas iepakojumus nevajadzētu atstāt uz galda, kamēr mierīgi saliksiet konservus vai dzērienus – vispirms ledusskapī jānonāk tieši ātri bojājošajiem produktiem. Jēlu gaļu vislabāk uzglabāt ledusskapja zemākajā plauktā, vēl labāk – hermētiskā traukā, lai iztecējušie šķidrumi nenonāktu uz jau gatava ēdiena.

Svarīgs ir ne tikai svaigums, bet arī tas, cik daudz gaļas mēs ēdam

Runājot par gaļu, ir vērts atcerēties vēl vienu lietu – ne viss beidzas ar tās svaigumu. Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra pārstrādātas gaļas lietošanu uzturā saista ar lielāku resnās un taisnās zarnas vēža risku. Analizētajos pētījumos aptuveni 50 gramu pārstrādātas gaļas patēriņš dienā tika saistīts ar aptuveni par 18 procentiem lielāku relatīvo kolorektālā vēža risku. Runa ir par tādiem produktiem kā desas, bekons, šķiņķis un citi apstrādāti gaļas izstrādājumi.

Tas nenozīmē, ka vienreiz apēsta sviestmaize ar šķiņķi uzreiz kļūst par problēmu. Runa ir par ilgtermiņa uztura paradumiem un regulāru lietošanu uzturā. Savukārt ikdienas situācijā veikalā noteikums ir daudz vienkāršāks: izvēloties gaļu, nevajadzētu vadīties tikai pēc akcijas uzlīmes vai zemākās cenas. Derīguma termiņš, iepakojuma stāvoklis, uzglabāšanas temperatūra, smarža un produkta virsma bieži vien pasaka daudz vairāk. Īpaši svarīgi tas ir, izvēloties malto gaļu, zivis, subproduktus un citus ātri bojājošos produktus, jo dažas papildu sekundes pie vitrīnas var palīdzēt izvairīties no nepatīkama pārsteiguma, jau atgriežoties mājās.