Mazgāju kā vienmēr, bet drēbes sāka smirdēt: vainīgs nebija mazgāšanas līdzeklis

„Atkal jāmazgā?“ – šāda replika mājās visbiežāk izskan tad, kad no veļasmazgājamās mašīnas izvilktais krekliņš izskatās tīrs, bet, pieliekot to pie deguna, gribas to nolikt atpakaļ. Mazgāts kā vienmēr: tā pati programma, tas pats mazgāšanas līdzeklis, varbūt pat ieliets vairāk veļas mīkstinātāja. Bet drēbes joprojām smaržo nevis pēc tīrības, bet pēc mitra dvieļa, pagraba vai kaut kāda sastāvējušās ūdens aromāta.

Sliktākais ir tas, ka smaka dažkārt parādās ne uzreiz. No rīta uzvelc džemperi, dodies uz darbu, sasildies automašīnā vai birojā – un tad saproti, ka smaka nenāk ne no skapja, ne no tevis. Tā ir iesūkusies audumā, lai gan apģērbs tikko bija izmazgāts.

Pirmā doma bieži ir vienkārša: mazgāšanas līdzeklis vairs neder. Tomēr vairumā gadījumu vainīgs nav tas. Problēma slēpjas tur, kur reti skatāmies, – pašā veļasmazgājamajā mašīnā, pārāk ilgi mitrās drēbēs vai ieradumā mazgāt tā, ka netīrumiem un līdzekļu atlikumiem nav, kur izplūst.

Smaka sākas nevis skapī, bet veļasmazgājamās mašīnas iekšpusē

Veļasmazgājamā mašīna pastāvīgi saskaras ar ūdeni, mazgāšanas līdzekļiem, ādas taukiem, matiem, pūkām un sīkām apģērba daļiņām. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka katra mazgāšanas reize to iztīra pati, taču tā nav. Īpaši tad, ja visbiežāk izvēlamies zemas temperatūras programmas, kas saudzē audumus un samazina elektroenerģijas patēriņu, bet ne vienmēr labi izskalo uzkrājušos atlikumus.

Mitrums ilgi saglabājas durvju gumijas blīvē, mazgāšanas līdzekļa atvilktnē, filtrā un šļūtenēs. Tur izveidojusies plēvīte var izplatīt nepatīkamu smaku, un vēlāk tā pāriet uz tīro veļu. Dažreiz pietiek pielikt degunu pie blīves, lai būtu skaidrs: problēma sākās nevis skapī.

To veicina arī ieradums pēc mazgāšanas cieši aizvērt durvis. Tādējādi veļasmazgājamās mašīnas iekšpusē paliek silta un mitra vide, kurā smaka tikai pastiprinās. Cilvēks dusmojas nevis viena mazgāšanas cikla dēļ – viņš dusmojas tāpēc, ka iztērēja laiku, izlietoja līdzekļus, bet beigās viss jādara no jauna.

Vairāk mazgāšanas līdzekļa vēl nenozīmē lielāku tīrību

Kad drēbes sāk izplatīt sliktu smaku, dabiska reakcija ir ieliet vairāk mazgāšanas līdzekļa vai veļas mīkstinātāja. Šķiet, ka spēcīgāks aromāts problēmu nomaskēs. Tomēr pārāk liels līdzekļu daudzums var atstāt kārtu uz audumiem un veļasmazgājamās mašīnas daļām, bet šajā kārtā uzkrājas mitrums un netīrumi.

Īpaši ātri to pamana sporta apģērba, sintētisko blūžu, dvieļu un gultasveļas mazgātāji. Šādi audumi var uzsūkt sviedru smaku, bet pārāk daudz mīkstinātāja dažkārt apgrūtina to normālu izmazgāšanu un izžūšanu. Apģērbs var intensīvi smaržot tūlīt pēc izņemšanas no cilindra, bet pēc dažām stundām šī saldā smarža sajaucas ar nepatīkamu mitruma dvesmu.

Vēl viena bieža kļūda ir pārāk pilns cilindrs. Kad veļa tiek sabāzta tā, ka tā tik tikko ietilpst, ūdens un mazgāšanas līdzeklis nesasniedz visus audumus vienmērīgi, bet netīrais ūdens aizplūst sliktāk. Ģimenei ar bērniem vai cilvēkam, kurš mazgā tikai nedēļas nogalēs, kārdinājums ir saprotams: gribas vienā reizē izdarīt pēc iespējas vairāk. Tomēr viena pārpildīta mazgāšana dažkārt atstāj vairāk darba nekā divas normālas.

Mazgāju kā vienmēr, bet drēbes sāka smirdēt: vainīgs nebija mazgāšanas līdzeklisAttēls: Unsplash / Annie Spratt

Viena aizmirsta stunda var sabojāt visu mazgāšanu

Nepatīkama smaka ne vienmēr nozīmē, ka veļasmazgājamā mašīna ir netīra. Dažkārt tā izmazgā lieliski, taču drēbes pārāk ilgi paliek aizvērtā cilindrā. Mazgāšana beidzās vakarā, cilvēks apsēdās pie seriāla, aizmiga, no rīta steigšus devās uz darbu – bet mitrā veļa gaida līdz vakaram. Šādos apstākļos smaka var rasties ļoti ātri.

Ar to īpaši saskaras strādājoši cilvēki un vecāki, kuru vakari sastāv no vakariņām, mājasdarbiem, bērnu mazgāšanas un nākamās dienas plānošanas. Senioram var būt grūti uzreiz izkārt smagāku gultasveļu, bet mazā dzīvoklī veļu ne vienmēr ir, kur ērti žāvēt. Tā nav slinkuma vai nekārtības izpausme – vienkārši ikdiena reti pielāgojas mazgāšanas programmas beigām.

Tomēr, ja drēbes, kādu laiku pastāvējušas cilindrā, jau ieguvušas skābenu, mitru smaku, tās nevajadzētu vienkārši izkārt un cerēt, ka viss izvēdināsies. Smaka bieži paliek audumā. Šādu mazgāšanu labāk atkārtot, vispirms parūpējoties, lai pati veļasmazgājamā mašīna nebūtu smakas avots.

Ko darīt, lai rīt nebūtu jāmazgā otrreiz

Sākt vajadzētu ar vienkāršām lietām: notīrīt durvju gumiju, izmazgāt mazgāšanas līdzekļa atvilktni, pārbaudīt filtru atbilstoši savas veļasmazgājamās mašīnas instrukcijai un palaist tukšu, karstāku apkopes mazgāšanu ar tam paredzētu tīrīšanas līdzekli. Nav nepieciešams liet nejaušus līdzekļus vai jaukt ķīmiskos produktus – drošāk ir ievērot ražotāja norādījumus. Ja veļasmazgājamās mašīnas iekšpuse smaržo svaigi, liela daļa problēmas jau ir novērsta.

Mazgājot ir lietderīgi nepārslogot cilindru un dozēt mazgāšanas līdzekli atbilstoši ūdens cietībai, apģērba daudzumam un tā netīrības pakāpei, nevis „uz aci ar kaudzi“. Mīkstinātāju ir vērts lietot mēreni, īpaši mazgājot dvieļus un sporta apģērbu. Dažkārt mazāks līdzekļu daudzums dod daudz tīrāku rezultātu nekā mēģinājums uzveikt smaku ar spēcīgāku aromātu.

Kad programma beigusies, veļu vislabāk izņemt pēc iespējas ātrāk, bet veļasmazgājamās mašīnas durvis un atvilktni atstāt pusvirus, lai iztvaikotu mitrums. Ja zināt, ka nevarēsiet atgriezties laikā, prātīgāk ir mazgāšanu atlikt, nekā atstāt slapjas drēbes aizvērtā cilindrā uz vairākām stundām. Tas ir mazs ieradums, bet bieži pasargā no otrreizējas mazgāšanas, papildu izdevumiem un tās neveiklās sajūtas, kad šķietami tīrs apģērbs liek justies netīram.

Tīrām drēbēm nevajadzētu būt loterijai, kurā pēc katras mazgāšanas jāosta piedurknes un jādomā, vai tās drīkst vilkt. Visbiežāk problēma nav mazgāšanas līdzekļa zīmolā – tā rodas tur, kur krustojas mitrums, atlikumi un mūsu steiga. Sakārtojot šo neredzamo posmu, veļa atkal sāk smaržot nevis pēc mākslīga aromāta, bet pēc vienkāršas tīrības.