Vienu pamodina neliela šņākuļošana, otrs guļ cauri vētrai: kas tajā laikā notiek smadzenēs

Vienā istabā guļ divi cilvēki. Viens pamostas no tikko sadzirdamas durvju čīkstēšanas, no kāpņu telpā atbalsojušiem soļiem vai partnera vieglas šņākuļošanas. Otrs tajā pašā laikā var mierīgi gulēt pat tad, kad aiz loga brauc kravas automašīna, rej suns vai sākas vētra. No malas tas šķiet netaisnīgi: kāpēc viena miegs ir tik trausls, bet otra – kā akmens?

Atbilde nav tikai „viens ir jutīgāks, otrs – ne“. Miegs nav vienāds stāvoklis no vakara līdz rītam. Smadzenes naktī nepārtraukti pāriet cauri dažādām fāzēm, un katrā no tām citādi izlemj, ko ielaist apziņā, bet ko ignorēt. Tāpēc viena un tā pati skaņa vienā brīdī var pamodināt, bet citā – palikt gandrīz nepamanīta.

Jauni miega pētījumi liecina, ka īpaši interesanti smadzenes uzvedas REM miega fāzē – laikā, kad parasti sapņojam visspilgtākos sapņus. Tieši šajā laikā smadzenes var vājāk reaģēt uz daļu ārējo skaņu un vairāk sekot iekšējiem ķermeņa signāliem, piemēram, sirdsdarbībai. Pētījumi par REM miega mikrostāvokļiem liecina, ka tā sauktā fāziskā REM laikā, kad notiek straujas acu kustības, ārējo kairinātāju apstrāde var būt vairāk apslāpēta.

Miegs nav izslēgta poga

Daudzi iztēlojas miegu kā pilnīgu atslēgšanos. Apgulies, aizmiedz, smadzenes izslēdzas, bet no rīta atkal ieslēdzas. Taču tā nav. Pat guļot smadzenes uzrauga apkārtni. Tām jāatrod līdzsvars: jāļauj ķermenim atpūsties, bet vienlaikus nedrīkst palaist garām īstas briesmas.

Tāpēc cilvēks var nepamosties no ierasta fona trokšņa, bet pēkšņi reaģēt uz mazuļa raudāšanu, modinātāju, savu vārdu vai neparastu skaņu mājās. Ženēvas Universitātes un „Institut Pasteur“ zinātnieki ir parādījuši, ka guļoša cilvēka smadzenes var apstrādāt noteiktas skaņas, īpaši asas vai tādas, kas signalizē par briesmām, piemēram, kliedzienus vai trauksmes signāliem līdzīgas skaņas.

Tas izskaidro, kāpēc visas skaņas nav vienādas. Vienmērīga ielas dūkoņa var palikt fonā, bet pēkšņa stikla plīšana pamodinās pat dziļi guļošu cilvēku. Smadzenes naktī nevis tik daudz „nedzird“, cik filtrē.

Kāpēc vienu pamodina šņākuļošana

Viegla šņākuļošana var būt ārkārtīgi kaitinoša tieši tāpēc, ka tā nav pilnīgi nemainīga. Ja skaņa ir monotona, smadzenes pie tās pierod. Taču šņākuļošana bieži ir nevienmērīga: te skaļāka, te klusāka, te apstājas, te atkal sākas. Šādas pārmaiņas miegā var būt pamanāmākas nekā vienmērīgs fona troksnis.

Īpaši jutīgi uz to reaģē cilvēki, kuriem ir vieglāks miegs vai kuri tajā brīdī atrodas seklākā miega fāzē. Viņi var pamosties no nelielas skaņas nevis tāpēc, ka skaņa ir ļoti skaļa, bet tāpēc, ka smadzenes tajā brīdī bija tuvāk nomodam.

Vēl viena svarīga lieta ir emocionālā nozīme. Ja cilvēks jau vairākas naktis nav izgulējies partnera krākšanas dēļ, pat neliela šņākuļošana viņam var kļūt par signālu: „atkal sākas“. Ķermenis saspringst, uzmanība pieķeras, un aizmigt kļūst vēl grūtāk.

Dažreiz skaņa pamodina nevis sava skaļuma dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks to gaida.

Jutīgums miegāAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc otrs nedzird pat skaļas skaņas

Otrs cilvēks tajā pašā laikā var gulēt pilnīgi mierīgi, jo viņa smadzenes atrodas citā miega fāzē vai citādi filtrē apkārtni. REM miega laikā smadzenes ir aktīvas, sapņi var būt spilgti, bet ārējās pasaules signāliem ne vienmēr tiek piešķirta prioritāte.

Zinātnieki runā par līdzsvaru starp eksterocepciju un interocepciju. Vienkārši sakot, eksterocepcija ir informācija no ārpuses – skaņas, gaisma, pieskārieni. Interocepcija ir iekšējie ķermeņa signāli – sirdsdarbība, elpošana, ķermeņa stāvoklis. Pētījumi liecina, ka REM miega laikā šo signālu nozīme var pārdalīties, bet sirdsdarbības apstrādei smadzenēs ir savas īpatnības.

Tāpēc cilvēks, kurš „neko nedzird“, ne vienmēr guļ kaut kā labāk vai sliktāk. Viņa smadzenes tajā brīdī var būt vairāk iegrimušas iekšējā stāvoklī un mazāk reaģēt uz daļu apkārtējās vides skaņu.

Tomēr tas nenozīmē, ka guļošs cilvēks pilnībā zaudē saikni ar pasauli. Ja skaņa būs pietiekami negaidīta, nozīmīga vai bīstama, smadzenes var reaģēt pat miega laikā.

Kāpēc sapņu fāze ir tik dīvaina

REM miegu bieži dēvē par sapņu fāzi, lai gan sapņot var arī citos miega posmos. Šajā laikā smadzeņu darbība dažos aspektos atgādina nomodu, bet ķermenis ir it kā nobremzēts. Tas pasargā mūs no sapņu darbību fiziskas izpildīšanas.

Interesanti, ka REM miegs nav vienāds. Zinātnieki izšķir fāzisko REM, kad notiek straujas acu kustības, un tonisko REM, kad šādu kustību nav. Pētījumi liecina, ka tieši fāziskā REM laikā reakcijas uz ārējām skaņām var būt vājākas, bet smadzeņu darbība vairāk saistīta ar iekšējiem procesiem.

Tāpēc, kad cilvēks sapņo spilgtu sapni, ārējā pasaule dažkārt kļūst otršķirīga. Partneris var teikt, ka bijis troksnis, bet cilvēks no rīta patiesi neko neatcerēsies. Ne tāpēc, ka viņš melo. Vienkārši tajā brīdī viņa smadzenes darbojās citā režīmā.

Kāpēc vienu nakti tas pats cilvēks dzird visu, bet nākamajā – neko

Miega jutīgums nav nemainīgs. Tas pats cilvēks vienu nakti var pamosties no vismazākās skaņas, bet nākamajā pat neatcerēties trokšņainu vētru. To ietekmē nogurums, stress, miega trūkums, alkohols, medikamenti, istabas temperatūra, veselība un pat tas, ko cilvēks gaida no rīta.

Ja cilvēks ir ļoti noguris, ķermenis var spēcīgāk „pieprasīt“ miegu un mazāk reaģēt uz apkārtni. Ja cilvēks uztraucas, gaida svarīgu zvanu vai baidās nogulēt, miegs kļūst modrāks. Tad pamodināt var pat sīkums.

Vecāki to lieliski pazīst. Viņi var nedzirdēt ielas troksni, bet pamosties no tikko sadzirdamas bērna sakustēšanās. Smadzenēm šai skaņai ir nozīme, tāpēc tā caur filtru izkļūst daudz ātrāk.

Arī bioloģiskajam pulkstenim ir nozīme

Ir cilvēki, kuri pamostas gandrīz tieši vienā un tajā pašā laikā pat bez modinātāja. Parasti tas nav mistisks talants. Drīzāk tas ir labi noregulēts bioloģiskais ritms.

Pirms ierastā pamošanās laika organisms pamazām gatavojas rītam: samazinās melatonīna daudzums, mainās ķermeņa temperatūra, aktivizējas hormonālie procesi. Ja cilvēks katru dienu dodas gulēt un ceļas līdzīgā laikā, ķermenis šo ritmu iemācās. Tad pamošanās kļūst maigāka.

Savukārt „snaudas“ poga bieži dara pretējo. Dažas papildu minūtes šķiet kā dāvana, bet tās var iesviest jaunā miega cikla sākumā. Kad modinātājs atkal izrauj no miega, cilvēks jūtas vēl smagnējāks.

Tāpēc dažkārt labāk piecelties pēc pirmā modinātāja, nevis desmit reizes kaulēties ar rīta miegu.

Kad šņākuļošana vairs nav tikai kaitinoša skaņa

Vienkārša šņākuļošana ne vienmēr nozīmē slimību. Taču, ja krākšana ir ļoti skaļa, cilvēks miegā pārstāj elpot, smacē, no rīta jūtas neizgulējies, viņam sāp galva vai dienas laikā pastāvīgi nāk miegs, tas var būt signāls konsultēties ar ārstu. Mayo Clinic norāda, ka krākšana kopā ar elpošanas pauzēm, smakšanu naktī, rīta galvassāpēm vai izteiktu miegainību dienā var būt saistīta ar miega apnoju.

Tas ir svarīgi ne tikai cilvēkam, kurš guļ blakus un neizguļas. Miega apnoja var pasliktināt paša krācēja miega kvalitāti, pašsajūtu un veselību. Tāpēc pastāvīgu skaļu krākšanu nevajadzētu norakstīt tikai kā „ģimenes skaņu celiņu“.

Ko darīt, ja pamostaties no vismazākās skaņas

Vispirms vērts saprast, ka jutīgs miegs nav rakstura trūkums. Tā var būt jūsu nervu sistēmas īpatnība, stresa pazīme vai vienkārši nepiemēroti miega apstākļi. Ja istabā ir pārāk silts, gaišs, gaiss ir sauss vai cilvēks dodas gulēt pārguris, miegs bieži kļūst sliktāks.

Var palīdzēt vienkāršas lietas: pastāvīgs miega režīms, tumšāka istaba, vēsāka temperatūra, mazāk telefona pirms gulētiešanas, ausu aizbāžņi vai vienmērīgs fona troksnis, piemēram, ventilators vai baltais troksnis. Vienmērīga skaņa dažkārt palīdz, jo maskē negaidītu šņākuļošanu, kaimiņu soļus vai kāpņu telpas skaņas.

Ja problēma ir partnera krākšana, labāk to risināt nevis ar dusmām nakts vidū, bet mierīgi dienas laikā. Dažkārt palīdz gulēšanas poza, izvairīšanās no alkohola vakarā, svara korekcija vai ārsta konsultācija. Taču svarīgākais ir nepieradināt sevi ciest gadiem ilgi.

Smadzenes naktī strādā gudrāk, nekā šķiet

Tas, ka vienu cilvēku pamodina viegla šņākuļošana, bet otrs nedzird pat spēcīgu troksni, nav vienkārša iegriba. Guļot smadzenes visu nakti filtrē pasauli: dažus signālus uzskata par nenozīmīgiem, citus ielaiž, bet vēl citus saista ar sapņiem vai ķermeņa iekšējo stāvokli.

Tāpēc miegs nav klusums. Tas ir aktīvs darbs, ko mēs paši gandrīz nejūtam. Smadzenes izlemj, kad sargāt atpūtu un kad pamodināt. Dažkārt tās kļūdās un pamodina no nieka. Citreiz, gluži pretēji, ļauj nogulēt skaņas, kuras citam šķistu neiespējami nepamanīt.

Un tieši tāpēc cilvēki vienā un tajā pašā istabā guļ tik atšķirīgi. Vienam nakts ir pilna ar mazām skaņām. Otram – tikai tumša pauze līdz rītam.

Avots: https://www.newsweek.com/scientists-think-they-know-why-some-people-sleep-through-anything-12277143.