Galvu spiež pēc darba vai vienlaikus ir nelabums? Šīs tējas var palīdzēt, taču no vienas kļūdas labāk izvairīties

Galvassāpes bieži piemeklē pavisam ikdienišķu iemeslu dēļ: pēc vairākām stundām pie datora, neizdzerot ūdeni, izlaižot pusdienas, slikti izguloties vai pēc saspringtas dienas, kad pleci ir sastinguši, bet deniņus it kā savelk stīpa. Šādos gadījumos cilvēks ne vienmēr vēlas uzreiz ķerties pie tabletes. Dažkārt pirmā vēlme ir vienkārša – apsēsties klusākā vietā, iedzert ūdeni, aizvērt aizkarus un pagatavot tasi silta tējas dzēriena.

Dažas tējas patiešām var būt noderīgas, tomēr te ir svarīgi nepārkāpt robežu. Zāļu tēja nav tas pats, kas zāles pret migrēnu vai stiprām galvassāpēm. Turklāt, ja pētījumos tiek minēts auga ekstrakts, ēteriskā eļļa vai standartizēts preparāts, tas vēl nenozīmē, ka tādu pašu iedarbību nodrošinās vāja tējas krūze.

Tomēr noteiktās situācijās tēja var būt saprātīga izvēle. Ne tāpēc, ka tā brīnumainā kārtā „izslēdz“ sāpes, bet tāpēc, ka palīdz nomierināties, papildināt šķidruma daudzumu, mazināt nelabumu vai vismaz uz brīdi apturēt tempu, kas bieži vien arī veicina galvassāpes.

Kumelītes, piparmētras un lavanda – kad nepieciešams nomierināties

Ja galva sākusi sāpēt pēc smagas dienas, vispirms vērts domāt nevis par spēcīgāko augu, bet gan par atpūtu. Kumelīšu tēja šeit ir viena no biežākajām izvēlēm. Tā nesatur kofeīnu, ir maiga, to bieži dzer vakarā, un daudziem tā saistās ar nomierināšanos.

Tomēr kumelītes nevajadzētu pasniegt kā tiešas zāles pret galvassāpēm. Nav ticamu klīnisku pierādījumu, ka tieši kumelīšu tēja remdē migrēnu vai galvassāpes. Tās labums biežāk slēpjas pašā rituālā: silts dzēriens, klusāka apkārtne, pārtraukums no ekrāna un aptuveni piecpadsmit minūtes bez steigas.

Līdzīgi ir arī ar lavandas tēju. Lavanda saistās ar mieru, miegu un nelielu emocionālā saspringuma mazināšanu. Ja galva sāk spiest pēc stresa, nepatīkamas sarunas, noguruma vai pārāk garas dienas, lavandas tēja var būt piemērota vakara sastāvdaļa. Tomēr to nevajadzētu uzskatīt par uzticamu migrēnas ārstēšanas līdzekli. Pētījumos vairāk runāts par lavandas ēteriskās eļļas inhalāciju, nevis par parastu lavandas tēju.

Piparmētru tēju arī bieži dzer tad, kad vēlas viegluma un svaiguma sajūtu. Tā var būt patīkama, ja galva spiež saspringuma dēļ, taču svarīga ir tā pati detaļa: labāk izpētīta nav piparmētru tējas iedarbība, bet gan ārīgi lietota piparmētru eļļa. Pētījumos minēts 10 procentu piparmētru eļļas šķīdums, ko uzklāj uz pieres un deniņiem, nevis piparmētru tējas krūze.

Tāpēc kumelītes, piparmētras un lavandu vislabāk uztvert kā palīglīdzekli atpūtai, nevis kā pretsāpju līdzekli. Ja galvassāpes nav stipras un tās radušās pēc saspringuma vai noguruma, šāda tējas krūze var būt labs sākums.

Ingvera tēja – kad galvassāpes pavada nelabums

Ja galvassāpes pavada nelabums, ingvera tēja var būt viena no racionālākajām izvēlēm. Ingveru bieži min saistībā ar tā ietekmi uz gremošanu, nelabumu un nepatīkamām sajūtām kuņģī. Dažos pētījumos ir aplūkoti ingvera preparāti migrēnas laikā, un novērots, ka daļai cilvēku pēc dažām stundām mazinājās sāpes, nelabums vai vemšana.

Tomēr arī šeit nepieciešama precizitāte: tika pētīti preparāti, nevis vienkārša tēja no dažām ingvera šķēlītēm. Tāpēc ingvera tēju nevajadzētu dēvēt par zālēm pret migrēnu. Bet, ja sāp galva, ir nelabums, negribas smagu ēdienu un kuņģis ir jutīgs, silts ingvera dzēriens var būt piemērotāks par stipru melno kafiju vai ļoti saldu dzērienu.

Parasti pietiek ar dažām plānām svaiga ingvera šķēlītēm. Tās var apliet ar karstu ūdeni, dažas minūtes ļaut ievilkties, pievienot citronu vai nedaudz medus. Ja ingvers ir ļoti ass vai kairina kuņģi, tā daudzums jāsamazina.

Brīnišķīgā kumelīšu tējaAttēls: Ilustratīvs attēls

Melnā un zaļā tēja: vienam palīdz, citam pasliktina pašsajūtu

Melnā un zaļā tēja atšķiras no daudzām zāļu tējām ar to, ka satur kofeīnu. Galvassāpju gadījumā kofeīnam ir divējāda nozīme. Neliels tā daudzums dažiem cilvēkiem var palīdzēt, tāpēc kofeīns ir arī dažos kombinētajos pretsāpju līdzekļos.

Tomēr citiem cilvēkiem kofeīns pats var izraisīt migrēnu vai pastiprināt nepatīkamo sajūtu. Galva var sākt sāpēt arī tad, ja cilvēks katru dienu dzer daudz kofeīna, bet kādā dienā pēkšņi no tā atsakās. Tad sāpes rodas nevis tējas trūkuma, bet gan organisma reakcijas uz pēkšņu ieraduma maiņu dēļ.

Tāpēc, ja pamanāt, ka pēc stipras melnās tējas, zaļās tējas vai kafijas galva sāp biežāk, kādu laiku vērts pavērot sevi. Vienam cilvēkam zaļās tējas krūze var palīdzēt pamosties un mazināt trulas sāpes, citam – kļūt par vēl vienu migrēnas izraisītāju.

Vībotne un vītola miza – ne ikdienas eksperimentiem

Ārstnieciskā vībotne, ko dēvē arī par feverfew, tautas medicīnā jau sen tiek saistīta ar galvassāpēm. Tas ir viens no augiem, par kuriem migrēnas kontekstā runā nopietnāk nekā par daudziem citiem ārstniecības augiem. Daži dati liecina par iespējamu labumu migrēnas lēkmju profilaksē, tomēr rezultāti nav pietiekami pārliecinoši, lai mājās pagatavotu vībotnes tēju un droši ieteiktu to visiem.

Svarīgi arī tas, ka nopietnākās rekomendācijās biežāk tiek runāts par standartizētiem preparātiem, nevis patstāvīgi aplietu tēju. Tā ir būtiska atšķirība, jo mājās cilvēks nezina precīzu aktīvo vielu devu. Grūtniecēm, cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, vai tiem, kuriem ir hroniskas slimības, ar šādiem augiem jābūt piesardzīgiem.

Vītola miza izskatās dabiska, taču tas nenozīmē, ka tā ir nekaitīga. Tā satur salicīnu – vielu, kas saistīta ar salicilātiem. Tāpēc vītola mizas preparātus tradicionāli lieto īslaicīgai sāpju mazināšanai, tomēr tiem ir vairāk ierobežojumu nekā parastai kumelīšu vai piparmētru tējai.

Vītola mizu nevajadzētu lietot cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret aspirīnu vai nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kuri slimo ar aktīvu kuņģa čūlu, kuriem ir noteikti asinsreces traucējumi, smagi aknu vai nieru darbības traucējumi. Tā nav piemērota bērniem un pusaudžiem, kā arī pēdējos grūtniecības mēnešos. Ja cilvēks regulāri lieto medikamentus, pirms vītola mizas lietošanas vērts konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Kurkuma izklausās moderni, bet brīnumu gaidīt nevajadzētu

Kurkuma un tajā esošais kurkumīns bieži tiek minēti, runājot par iekaisuma procesiem. Tāpēc populāri kļuvuši dažādi dzērieni – kurkumas tēja, „zelta piens“, silti dzērieni ar pipariem, medu vai pienu.

Tomēr nav pietiekami daudz pierādījumu, ka parasta kurkumas tēja droši remdē galvassāpes vai migrēnu. Viena lieta ir pētījumi ar konkrētiem savienojumiem vai uztura bagātinātājiem, pavisam cita – mājās gatavots dzēriens no garšvielu skapīša.

Parastie kurkumas daudzumi pārtikā lielākajai daļai cilvēku ir vienkārši garšviela. Taču lielas koncentrētu uztura bagātinātāju devas vairs nav tik nekaitīgas, kā dažkārt šķiet. Tās var mijiedarboties ar medikamentiem, turklāt dažos gadījumos aprakstīta arī nevēlama ietekme uz aknām. Tāpēc kurkumas dzēriens var būt garšīgs, bet to nevajadzētu dēvēt par drošām dabīgām zālēm pret galvassāpēm.

Kad ar tēju nepietiek

Ja galvassāpes nav stipras un tās radušās pēc saspringtas dienas, dehidratācijas, ilgas sēdēšanas pie ekrāna vai miega trūkuma, tējas krūze, glāze ūdens, atpūta un klusums var palīdzēt justies labāk. Šādā gadījumā var izvēlēties kumelītes, piparmētras vai lavandu, bet, ja vienlaikus ir nelabums, – ingveru.

Tomēr tējai nevajadzētu maskēt stipras, neparastas vai bieži atkārtojošās galvassāpes. Ja sāpes atkārtojas, kļūst stiprākas, traucē strādāt, pamodina naktī vai mainās to raksturs, vērts aprunāties ar ģimenes ārstu.

Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja ļoti stipras galvassāpes sākas pēkšņi un dažu minūšu laikā sasniedz maksimālo intensitāti. Bīstami simptomi ir arī sejas nejutīgums, rokas vai kājas vājums, runas, redzes, līdzsvara vai apziņas traucējumi. Bažas vajadzētu radīt arī galvassāpēm pēc traumas, ja tās pavada augsta temperatūra, spranda stīvums vai citas neparastas pazīmes.

Šādos gadījumos nevajag mēģināt „pārciest ar tēju“. Tad nepieciešama nevis kumelīšu krūze, bet gan medicīniska palīdzība.

Tēja var būt labs pirmais palīglīdzeklis tad, kad sāpes ir vieglas un skaidri saistītas ar nogurumu, saspringumu vai šķidruma trūkumu. Bet, ja organisms sūta nopietnāku signālu, vissvarīgākais ir to laikus sadzirdēt.