Lietuvas debesīs iemūžināts kadrs, kuru var gaidīt gadiem: fotogrāfiem izdevies notvert ārkārtīgi retu „kūku ar halo“

Dažkārt nakts debesis virs Lietuvas šķiet mierīgas tikai no pirmā acu uzmetiena. Kamēr lielākā daļa cilvēku guļ, kaut kur tālumā pārvietojas negaisa mākoņi, sper zibens, bet virs tiem, jau gandrīz pie kosmosa robežas, uz dažām milisekundēm iedegas gaisma, ko ar neapbruņotu aci gandrīz nav iespējams pamanīt. Šāda parādība ilgst tikai mirkli, taču, ja kamera ir vērsta pareizajā virzienā un īstais brīdis sakrīt ideāli, rodas kadrs, par kuru debesu vērotāji runā ilgi.

Tieši šāds kadrs uzņemts Lietuvas debesīs. Entuziastu lapas „Sky Chasers LT“ autori iemūžinājuši ārkārtīgi retu augšējās atmosfēras parādību – tā dēvēto kūku ar halo. Pēc parādību fiksējušo vērotāju teiktā, šāds skats Lietuvā varētu būt iemūžināts pirmo reizi.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās gandrīz kā pasaka: kaut kur virs negaisa uz brīdi iemirdzas sarkanīga gaismas pēda, it kā debesis būtu atvērušas apslēptu slāni. Tomēr aiz šī skaistuma slēpjas nevis mistika, bet ļoti sarežģīta atmosfēras fizika.

Parādība bija redzama no Lietuvas, bet tā sākās Polijā

Iespaidīgais gaismas uzliesmojums parādījās ap pussešiem no rīta. Lai gan parādība tika novērota no Lietuvas, to izraisījušais zibens iespēra nevis šeit, bet kaimiņvalstī Polijā, netālu no robežas ar Baltkrieviju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šādas parādības vispār iespējams fotografēt no ļoti liela attāluma.

Parasts zibens daudziem asociējas ar elektrisko izlādi starp mākoni un zemi vai mākoņa iekšienē. Taču, ja zibens ir ārkārtīgi spēcīgs, jo īpaši, ja tas pārnes pozitīvu lādiņu, tā ietekme nebeidzas tikai negaisa mākonī. Tas var strauji mainīt elektrisko lauku virs mākoņa, un šīs pārmaiņas kā impulss aizceļo augšup – uz atmosfēras augšējiem slāņiem.

Tur, aptuveni 70–90 kilometru augstumā, gaiss uz īsu brīdi tiek ierosināts un sāk spīdēt. Tieši šādu īsu sarkanīgu spīdumu sauc par halo. Pēc tā var izveidoties arī uz leju vērsti spīdoši kanāli – kūkas, kurus starptautiskajā terminoloģijā visbiežāk dēvē par sarkanajiem spraitiem jeb „red sprites“.

Amerikas Meteoroloģijas biedrības vārdnīcā sarkanie spraiti raksturoti kā vāji gaismas uzliesmojumi, kas rodas tieši virs aktīviem negaisiem un ir saistīti ar zibeni, bet to spožākā daļa bieži atrodas 65–75 kilometru augstumā. Šīs parādības ilgst tikai dažas milisekundes.

Kāpēc šis kadrs ir tik rets

Daudzi var jautāt: ja šādas parādības notiek virs negaisiem, kāpēc mēs tās neredzam biežāk? Atbilde ir vienkārša – tās ir pārāk īsas, pārāk augstu un pārāk grūti uztveramas.

Kūka nav zibens, ko viegli pamanīt pa logu. Tas parādās virs negaisa mākoņiem, nevis zem tiem. Pats uzliesmojums var ilgt tikai dažas vai dažus desmitus milisekunžu. Cilvēka acij tas ir gandrīz neiespējams uzdevums, jo īpaši, ja parādība notiek tālu, zemu pie horizonta un debesis nav pilnīgi skaidras.

NASA arī norāda, ka sarkanos spraitus novērot ir sarežģīti, jo tie ilgst tikai dažas milisekundes un veidojas virs negaisiem, tāpēc no zemes tos bieži aizsedz paši negaisa mākoņi.

Tāpēc šeit nepietiek tikai ar veiksmi. Ir jāzina, kur varētu būt aktīvs negaiss, kādā virzienā vērst kameru, kādus iestatījumus izvēlēties un kad gaidīt. Vajadzīga arī pacietība, jo daudzas naktis var beigties bez rezultāta. Debesis nevienam neko nesola.

Tieši tāpēc „Sky Chasers LT“ uzņemtais kadrs ir tik interesants. Tas nav nejaušs telefona uzliesmojums pa logu, bet novērošanas, pieredzes un īstā mirkļa rezultāts.

Kas ir halo un kāpēc tas parādās pirms kūkām

Šajā kadrā svarīgs ir ne tikai pats kūka, bet arī halo. Sprite halo jeb kūkas halo ir īss, plašs spīdums virs negaisa, kas rodas tad, kad spēcīgs elektriskais lauks pēkšņi ierosina daļu augšējās atmosfēras. Tas var izskatīties kā sarkanīgs disks vai gaismas plankums, kas parādās un pazūd vienā mirklī.

Pēc šāda halo, ja elektriskais lauks saglabājas pietiekami spēcīgs un nestabils, var izveidoties uz leju vērsti spīdoši kanāli – kūkas. Tos var iztēloties kā ļoti īslaicīgu elektrības un gaisa deju augstu virs negaisa. Tas nav parasts zibens, kas no mākoņa krīt uz zemi. Tā ir parādība, kas notiek virs negaisa, tur, kur parasts cilvēks naktī visbiežāk nemaz neskatās.

Specializēti augšējās atmosfēras parādību avoti skaidro, ka kūkas halo veidojas īpaši spēcīga elektriskā lauka ietekmē augšējā atmosfērā, un šādi halo var kļūt par sava veida „šūpuli“ vēlāk izveidojušajiem spraitiem.

Vienkārši sakot, vispirms debesīs uz īsu brīdi iemirdzas plašs sarkanīgs laukums, bet pēc tam var parādīties šie savādie, uz leju stiepjošies gaismas pavedieni. Tie arī rada to neparasto skatu, kura dēļ šādas fotogrāfijas izskatās it kā no citas planētas.

Kāpēc tas ir svarīgi ne tikai fotogrāfiem

Šādi kadri ir svarīgi ne tikai skaistuma dēļ. Tie palīdz labāk saprast, kas notiek augstu virs negaisiem. Parasti par negaisu domājam pēc tā, ko jūtam uz zemes: lietus, vējš, pērkons, zibens, nogāzti koki, applūduši ceļi. Tomēr negaiss ietekmē daudz lielāku atmosfēras daļu, nekā spējam saskatīt ar savām acīm.

Augšējās atmosfēras gaismas parādības parāda, ka spēcīgi zibens spērieni var ietekmēt pat ļoti augstus atmosfēras slāņus. Tā ir joma, kur satiekas meteoroloģija, elektriskās parādības, kosmosa fizika un fotogrāfija. Un, lai gan parastam cilvēkam vissvarīgākais ir pats skats, zinātniekiem šādas parādības ir logs uz procesiem, kurus parasti nepamanām.

Vēl interesantāk ir tas, ka šādas parādības mūsdienās var iemūžināt ne tikai lielas observatorijas vai kosmosa aģentūras. Entuziasti, kuriem ir atbilstošs aprīkojums, zināšanas un pacietība, var uzņemt kadrus, kas kļūst svarīgi visai debesu vērotāju kopienai.

Lietuvā šāda kopiena aug. Cilvēki seko negaisiem, fotografē ziemeļblāzmas, sudrabainos mākoņus, zibeni un retas atmosfēras optiskās parādības. Un dažkārt tieši viņu pacietība ļauj ieraudzīt to, kas citādi vienkārši būtu pazudis nakts tumsā.

Kāpēc ar neapbruņotu aci to ieraudzīt ir gandrīz neiespējami

Lai gan šādas parādības fotogrāfijās var būt ļoti iespaidīgas, realitātē tās ir mānīgi īsas. Cilvēks var skatīties tieši uz vajadzīgo debess vietu un tik un tā neko nepamanīt. Acs vienkārši nepaspēj uztvert milisekundes ilgu uzliesmojumu, jo īpaši, ja tas ir vājš vai ļoti tālu.

Kamera šādā gadījumā kļūst jutīgāka par cilvēku. Ilgāka ekspozīcija, piemērots objektīvs, augsta jutība un nepārtraukta novērošana ļauj iemūžināt to, ko mēs paši bieži nepamanītu.

Tāpēc katrs šāds kadrs rada arī savdabīgu medību sajūtu. Fotogrāfs zina, ka kaut kur tālumā negaiss var radīt retu parādību, taču nezina, vai tā patiešām notiks, kad tā notiks un vai kamera tajā brīdī būs vērsta tieši tur, kur nepieciešams.

Šoreiz viss sakrita.

Lietuvas debesis atkal pārsteidza

Šis „Sky Chasers LT“ uzņemtais kūkas ar halo kadrs atgādina, ka pat mums pazīstamās debesis virs galvas var slēpt lietas, par kurām daudzi pat neaizdomājas. Dienā tās izskatās ierastas, vakarā – skaistas, negaisa laikā – draudīgas. Taču dažkārt uz dažām milisekundēm tās kļūst par laboratoriju, kurā notiek parādības gandrīz pie kosmosa robežas.

Un tas, iespējams, ir pats aizraujošākais. Ne tikai pats retums, ne tikai kadra tehniskā sarežģītība, bet sajūta, ka virs parastās nakts pēkšņi atveras neredzama atmosfēras puse.

Lielākā daļa cilvēku tajā brīdī gulēja. Zibens iespēra Polijā. Impulss aizceļoja augstumā, kur nelido mākoņi. Gaiss uz īsu brīdi iemirdzējās sarkanīgi. Bet kaut kur Lietuvā kamera bija gatava.

Šādi kadri neatkārtojas pēc pasūtījuma. Tāpēc, kad izdodas tos iemūžināt, tā kļūst ne tikai par skaistu fotogrāfiju, bet arī par nelielu vēsturisku ierakstu par to, ko mūsu debesis spēj parādīt tiem, kuri prot gaidīt.