Pēc dažiem gadiem veikalā mainīsies pat ierastie iepakojumi: 2030. gads kļūs par lūzuma punktu

Šodien veikalā reti aizdomājamies par to, kas notiks ar jogurta trauciņu, kafijas paciņu vai veļas mazgāšanas līdzekļa pudeli, kad tos izmetīsim. Svarīgākais, lai iepakojums būtu ērts, neatplīstu ceļā uz mājām un aizsargātu produktu. Taču pēc dažiem gadiem ar skaistu dizainu un ērtumu vairs nepietiks. Eiropas Savienībā iepakojumi būs jāveido tā, lai tos patiešām varētu pārstrādāt.

Šīs pārmaiņas paredz jaunā ES Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula. Tā stājās spēkā 2025. gadā, bet lielāko daļu tās noteikumu sāk piemērot no 2026. gada 12. augusta. Viens no svarīgākajiem posmiem gaidāms 2030. gadā – tad pārstrādājamība kļūs par konkrēti vērtējamu iepakojuma īpašību, nevis tikai skaistu uzrakstu uz etiķetes.

Vairs nepietiks uzrakstīt „pārstrādājams“

Būtiskākā atšķirība ir vienkārša: tiks vērtēts ne tikai tas, no kāda materiāla izgatavota kastīte, pudele vai maisiņš. Svarīga kļūs visa iepakojuma konstrukcija.

Regulā paredzēts, ka iepakojumam jābūt izstrādātam materiālu pārstrādei. Tiks vērtēts, vai tā daļas iespējams atdalīt, vai šķirošanas iekārtas spēj tās atpazīt un vai pēc pārstrādes tiek iegūta pietiekami kvalitatīva otrreizējā izejviela. No 2030. gada iepakojumu pārstrādājamība tiks iedalīta A, B un C klasē, bet iepakojumi, kas nesasniegs 70 procentu pārstrādājamības slieksni, tiks uzskatīti par tehniski nepārstrādājamiem.

Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāpievērš uzmanība pat sīkumiem, kurus pircējs pie plaukta visbiežāk nepamana.

Problēma var būt nevis pati plastmasas pudele, bet tās etiķete. Nevis kartona kastīte, bet tās pārklājums. Nevis trauciņš, bet līme, ar kuru tam piestiprinātas citas daļas. ES regulā starp vērtējamajiem aspektiem tieši minētas etiķetes, līmes, krāsas, drukas krāsas, pārklājumi, aizvēršanas elementi un dažādu materiālu kombinācijas. Pat ļoti tumša plastmasas vai papīra krāsa var apgrūtināt šķirošanu vai pasliktināt no atkritumiem iegūtā materiāla kvalitāti.

Tāpēc daļa mūsdienās ierasto iepakojumu var tikt pārveidoti. Iespējams, arvien biežāk redzēsim vienkāršākas konstrukcijas, vieglāk atdalāmas daļas un vairāk iepakojumu, kas izgatavoti no viena galvenā materiāla.

Pārmaiņas var būt pamanāmas arī ar neapbruņotu aci

Pircējam tas viss izklausās pēc tālas ražotāju problēmas, tomēr galu galā pārmaiņas nonāks tieši veikala plauktā.

Produkta sastāvs var palikt tāds pats, arī zīmols, taču tā iepakojums izskatīsies citādi. Ražotājiem būs jāatsakās no risinājumiem, kas reklāmā izskatās skaisti, bet traucē iepakojumu sašķirot vai pārstrādāt.

Piemēram, lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, vai etiķete neaizsedz pārāk lielu iepakojuma daļu, vai vāciņš un citas detaļas netraucē šķirošanai un vai dažādos materiālus iespējams atdalīt. Īpaši daudz jautājumu rodas par dažādiem daudzslāņu un vairāku materiālu iepakojumiem, jo tieši to konstrukcija var apgrūtināt pārstrādi. Regulā šādi elastīgi un stingri daudzmateriālu iepakojumi izdalīti atsevišķās vērtēšanas kategorijās.

Pārmaiņas skars arī plastmasu. No 2030. gada noteiktiem plastmasas iepakojumiem paredzēts minimālais pēc patēriņa atkritumiem pārstrādātas plastmasas daudzums. Atkarībā no iepakojuma veida regulā noteikti atšķirīgi sliekšņi – no 10 līdz 35 procentiem, lai gan dažiem iepakojumiem paredzēti izņēmumi.

2030. gads būs tikai sākums

Svarīgi ir arī tas, ka ar 2030. gadu reforma nebeigsies.

Pirmais lielais posms būs vērsts uz to, vai pats iepakojums ir izstrādāts tā, lai to varētu pārstrādāt. No 2035. gada latiņa celsies vēl augstāk – tiks vērtēts arī tas, vai konkrētā veida iepakojumi reāli pietiekamā apjomā tiek savākti, šķiroti un pārstrādāti funkcionējošā infrastruktūrā. Citiem vārdiem sakot, nepietiks laboratorijā pierādīt, ka iepakojumu teorētiski var pārstrādāt. Būs nepieciešams, lai tas darbotos arī reālajā atkritumu apsaimniekošanas pasaulē.

Vēl stingrāks posms paredzēts 2038. gadā: tad tirgū būtībā būtu jāpaliek tikai iepakojumiem, kas atbilst augstākajām A vai B pārstrādājamības klasēm.

Pircējam visa šī reforma, visticamāk, neatnāks vienā rītā kā pēkšņa plauktu revolūcija. Iepakojumi mainīsies pakāpeniski, ražotājiem atjaunojot ražošanas līnijas un produktu dizainu. Kādu dienu pamanīsim citādu etiķeti, citā – vienkāršāku trauciņu vai plānāku kastīti.

Tomēr virziens jau ir skaidrs. Iepakojums vairs netiks vērtēts tikai pēc tā, cik labi tas pārdod produktu. Arvien svarīgāk būs tas, kas ar to notiek tad, kad produkts jau ir patērēts un iepakojums nonāk šķirošanas konteinerā.