MI radīja 700 tūkstošus jaunu vīrusu: zinātniekus visvairāk biedē nevis pats eksperiments, bet tas, kas var notikt tālāk

Mākslīgais intelekts ir pārkāpis vēl vienu robežu – zinātnieki izmantoja īpašus modeļus, lai radītu jaunus vīrusus. Izklausās kā katastrofu filmas sākums, tomēr svarīga detaļa ir šāda: eksperimentā tika radīti vīrusi, kas spēj inficēt baktērijas, nevis cilvēkus, dzīvniekus vai augus.

Tomēr tas nemazina satraukumu. Pētījums parādīja, ka MI jau spēj ne tikai analizēt ģenētisko informāciju, bet arī radīt jaunas DNS sekvences, kas laboratorijā kļūst par funkcionējošiem vīrusiem. No aptuveni 700 tūkstošiem iespējamo variantu zinātnieki atlasīja 285 perspektīvākos, izveidoja to sintētisko DNS un ievadīja to baktērijās. Rezultāts pārsteidza pat pašus pētniekus – 16 izveidotie varianti kļuva par dzīvotspējīgiem vīrusiem.

Daži no tiem vairojās pat ātrāk nekā dabiskais Phi X-174 vīruss, uz kura tika balstīts eksperiments.

MI jau mācās nevis vārdus, bet ģenētikas „valodu“

Šajā pētījumā tika izmantoti nevis parastie tērzēšanas roboti, bet specializēti genoma valodas modeļi „Evo 1“ un „Evo 2“. Parastie MI modeļi mācās no tekstiem, interneta lapām, grāmatām vai sarunām. Šie modeļi mācījās no triljoniem nukleotīdu – DNS „burtiem“, no kuriem sastāv ģenētiskā informācija.

Citiem vārdiem sakot, MI tika mācīts saprast ģenētisko gramatiku: kādas sekvences var darboties, kā tās savienojas, kādām struktūrām ir bioloģiska jēga. Vēlāk modeļi tika papildus apmācīti, izmantojot aptuveni 15 tūkstošus Phi X-174 dzimtas vīrusu. Tas ir ļoti mazs vīruss, kas inficē tikai E. coli baktērijas.

Zinātnieki uzsvēra, ka eksperimenta robežas tika apzināti sašaurinātas. No modeļa tika izņemtas struktūras, kas varētu būt saistītas ar cilvēku, dzīvnieku, augu vai sēņu inficēšanu. Tas nozīmē, ka pētījuma mērķis nebija radīt cilvēkiem bīstamus vīrusus.

Tomēr pats princips joprojām rada jautājumus. Ja MI spēj radīt funkcionējošu vīrusu, kas inficē baktērijas, ko tas varēs radīt vēlāk, kad modeļi kļūs vēl jaudīgāki?

Kāpēc zinātnieki vispār to dara

Pirmā reakcija uz šādām ziņām var būt vienkārša: kāpēc vispār radīt vīrusus? Tomēr medicīnā baktērijas inficējošie vīrusi, ko sauc par bakteriofāgiem, var būt ļoti nozīmīgi.

Pasaulē pieaug antibiotikām rezistentu baktēriju problēma. Kad parastie medikamenti vairs nedarbojas, zinātnieki meklē citus veidus, kā iznīcināt bīstamās baktērijas. Viens no tiem ir fāgu terapija, kurā baktērijām mērķtiecīgi uzbrūk īpaši vīrusi.

Ja MI spētu palīdzēt radīt precīzi pielāgotus bakteriofāgus, nākotnē tas varētu paātrināt ārstēšanas metožu izstrādi. Šādas tehnoloģijas varētu arī palīdzēt labāk izprast, kā darbojas genomi, kā vairojas vīrusi un kā medicīnai var radīt jaunus bioloģiskos rīkus.

Tā ir šī stāsta labā puse. Kontrolētā laboratorijā, ievērojot stingrus noteikumus un skaidru mērķi, MI var kļūt par noderīgu zinātnes rīku.

Taču risks ir acīmredzams

Vislielākās bažas rada nevis tas, ko zinātnieki izdarīja šoreiz, bet gan tas, kas var notikt, ja šādas tehnoloģijas nonāktu nepareizajās rokās. Specializētie genoma modeļi nav tas pats, kas parasts tērzēšanas robots. Tie var ne tikai sniegt informāciju, bet arī ģenerēt jaunas ģenētiskās sekvences.

Tas paver daudz bīstamāku jomu. Ja nākotnē šādi modeļi tiktu izmantoti bez kontroles, tie teorētiski varētu palīdzēt radīt ne tikai noderīgus bakteriofāgus, bet arī bīstamākas bioloģiskās konstrukcijas.

Tāpēc eksperti runā par nepieciešamību steidzami izstrādāt starptautiskus drošības noteikumus. Bioloģijas un mākslīgā intelekta savienojums attīstās ātrāk, nekā spēj attīstīties regulējums. Bet, kad tehnoloģija kļūst lētāka, pieejamāka un jaudīgāka, ar laboratoriju ētiku vien vairs nepietiek.

Šis pētījums nav pasaules gals, taču tas ir nopietns signāls

Svarīgi nekrist panikā: šajā eksperimentā netika radīti vīrusi, kas inficē cilvēkus. Zinātnieki apzināti strādāja ar vīrusiem, kas inficē baktērijas, un ierobežoja modeļu iespējas tā, lai izvairītos no bīstamākiem virzieniem.

Tomēr pētījums parādīja ļoti svarīgu lietu – MI jau spēj ģenerēt bioloģiskas sistēmas, kas darbojas reālajā pasaulē, nevis tikai datora ekrānā. Tā vairs nav teorija un nav arī fantastika. Sintētiskā DNS saskaņā ar MI piedāvāto projektu tika izveidota, ievadīta baktērijās, un daļa variantu kļuva par dzīvotspējīgiem vīrusiem.

Tieši tāpēc zinātnieki runā par šīs tehnoloģijas divējādo dabu. Vienā pusē – jaunas ārstēšanas metodes, ātrāki pētījumi, iespēja cīnīties ar rezistentām baktērijām. Otrā – bioloģiskās drošības apdraudējumi, ja šādi rīki tiktu izmantoti bezatbildīgi.

MI jau ir iemācījies rakstīt tekstus, radīt attēlus un programmēt. Tagad tas sāk rakstīt ģenētisko kodu. Un tas var būt viens no svarīgākajiem zinātnes sasniegumiem, bet vienlaikus arī viena no bīstamākajām robežām, kuru cilvēcei nāksies ļoti rūpīgi uzraudzīt.