Blaktis atgriezušās stiprākas: kāpēc ar vienu aerosolu tās vairs nevar uzveikt un ko darīt, ja naktīs pamostaties sakosts

Blaktis ilgu laiku šķita pagātnes problēma, taču tagad tās atkal rada arvien vairāk raižu. Sliktākais ir tas, ka daļa to populāciju jau ir pielāgojušās insekticīdiem, kas agrāk tika uzskatīti par efektīvu risinājumu. Tas nenozīmē, ka blaktis vairs nav iespējams iznīcināt, tomēr ar vienkāršu veikalā nopērkamu aerosolu bieži vairs nepietiek.

Ja cilvēks no rīta pamostas sakosts, uz ādas redz apsārtumus, jūt niezi un matraci jau vairākas reizes ir apsmidzinājis, dabiski rodas panika: vai mājoklī ir iemitinājušies parazīti, kurus vairs neviens nespēj uzveikt? Speciālisti skaidro, ka problēma slēpjas ne tikai pašos līdzekļos, bet arī evolūcijā. Gadu gaitā blaktis ir iemācījušās izdzīvot ķīmisko iedarbību, bet izdzīvojušās šo rezistenci nodod saviem pēcnācējiem.

Kāpēc blaktis kļuvušas izturīgākas

Blakšu rezistence pret insekticīdiem neradās vienā naktī. Tas ir ilgs process, kas norisinājies no paaudzes paaudzē. Kad telpa tiek apstrādāta ar ķīmisku vielu, jutīgākie kukaiņi iet bojā, taču daļa no tiem var izdzīvot. Tieši šie izdzīvojušie kļūst par jaunas, izturīgākas populācijas sākumu.

Šis process ļoti skaidri parāda, kā darbojas dabiskā atlase. Ja nejauša ģenētiska īpašība ļauj blaktij izturēt insekticīdu, tai ir lielāka iespēja izdzīvot, vairoties un nodot šo pazīmi nākamajai paaudzei. Pēc daudziem šādiem cikliem mājokļos vai pilsētās var izveidoties populācijas, uz kurām parastie līdzekļi iedarbojas daudz vājāk.

Viens no svarīgākajiem vēsturiskajiem posmiem bija plaši izmantotais DDT pesticīds. Tas savulaik ievērojami samazināja blakšu izplatību, taču dažas populācijas izdzīvoja. Izdzīvojušās blaktis kļuva it kā par rezistences sākumu: to pēcnācējiem jau bija īpašības, kas palīdzēja labāk izturēt ķīmisko iedarbību.

Tāpēc šodien situācija šķiet paradoksāla. Cilvēks izmanto spēcīgu līdzekli, cer uz ātru rezultātu, taču pēc dažām naktīm atkal redz kodumus. Tas ne vienmēr nozīmē, ka līdzeklis nedarbojas vispār. Iespējams, tas iznīcināja daļu kukaiņu, bet izturīgākās blaktis palika un atkal vairojas.

Kāpēc viens līdzeklis vienā mājoklī darbojas, bet citā – ne

Ir svarīgi saprast, ka visas blaktis nav vienādas. Dažādas populācijas uz vieniem un tiem pašiem insekticīdiem var reaģēt atšķirīgi. Saskaņā ar pētījumos minētajiem datiem daļa parastās blakts populāciju uzrādīja samazinātu jutību pret bifentrīnu, bet dažas – pret hlorfenapīru. Tas nozīmē, ka vienā vietā viens un tas pats apstrādes plāns var dot rezultātu, bet citā – pievilt.

Blakšu rezistence nav viens vienkāršs „triks“. To organisms var aizsargāties vairākos veidos. Viens no tiem ir biezāks ārējais slānis jeb eksoskelets. Ja tas kļūst izturīgāks, toksiskajām vielām ir grūtāk iekļūt kukaiņa ķermenī. Pētnieki šo pazīmi ir saistījuši ar konkrētiem DNS marķieriem.

Cits mehānisms ir metaboliskā rezistence. Vienkāršāk sakot, dažas blaktis var ražot fermentus, kas palīdz noārdīt toksiskās vielas vēl pirms tās nodara nāvējošu kaitējumu. Tāpat ir konstatētas izmaiņas noteiktās nervu sistēmas daļās, kuru dēļ insekticīdi var iedarboties vājāk.

Tāpēc cilvēkam, kurš mēģina problēmu atrisināt ar vienu apsmidzināšanas reizi, situācija var šķist bezcerīga. Patiesībā blaktis ne vienmēr ir „neuzveicamas“, taču tās ir kļuvušas par daudz grūtāku pretinieku nekā agrāk.

Ko cilvēki vispirms pamana, kad mājoklī parādās blaktis

Visbiežākā pazīme ir nakts kodumi. Cilvēks var pamosties ar niezošiem, apsārtušiem plankumiem uz rokām, kājām, muguras vai kakla. Ne visu cilvēku āda reaģē vienādi, tāpēc viens ģimenes loceklis var būt stipri sakosts, bet otrs gandrīz neko nepamanīt.

Vēl viena pazīme ir mazi tumši plankumi uz matrača, gultasveļas vai gultas rāmja. Tie var būt blakšu atstāti pēdu nospiedumi. Dažkārt slēptuvēs var atrast arī sīkus kukaiņus: matrača vīlēs, gultas konstrukcijā, aiz grīdlīstēm, mēbeļu spraugās vai pat pie elektrības rozetēm.

Liela kļūda ir uzskatīt, ka blaktis parādās tikai netīros mājokļos. Tās var iekļūt kārtīgā dzīvoklī ar koferi, lietotu mēbeli, apģērbu vai priekšmetiem no vietas, kur jau bijusi invāzija. Tīrība palīdz ātrāk pamanīt problēmu, taču pati par sevi negarantē aizsardzību pret blaktīm.

Kāpēc veikalā nopērkamie aerosoli dažkārt tikai pasliktina situāciju

Kad cilvēks pamana pirmās pazīmes, visbiežākā reakcija ir nopirkt aerosolu un apstrādāt matraci. Tas ir saprotami, bet ne vienmēr efektīvi. Ja līdzeklis neiedarbojas uz visu populāciju, tas var tikai samazināt kukaiņu skaitu, bet neiznīcināt perēkli. Atlikušās blaktis turpina slēpties, dēt oliņas, un pēc kāda laika problēma atgriežas.

Vēl viens risks ir tas, ka blaktis var izklīst. Nepareizi izmantoti līdzekļi var piespiest tās atkāpties dziļākās spraugās, uz citām telpas vietām vai pat kaimiņu telpām. Tad invāziju kļūst grūtāk kontrolēt.

Tāpēc, ja kodumi atkārtojas, bet pašu spēkiem izmantotie līdzekļi nepalīdz, vairs nevajadzētu atlikt rīcību. Jo ilgāk blaktis vairojas, jo grūtāk tās pilnībā likvidēt.

Kas iedarbojas, kad ar ķīmiju vairs nepietiek

Arvien nozīmīgākas kļūst metodes, kas nav atkarīgas no tā, vai konkrētā blakšu populācija ir jutīga pret vienu vai otru insekticīdu. Viena no šādām metodēm ir termiskā apstrāde. Tās būtība ir vienkārša: telpu ar īpašu aprīkojumu uzkarsē līdz temperatūrai, kas ir nāvējoša blaktīm un to oliņām.

Tas nav tas pats, kas vienkārši ieslēgt sildītāju vai paturēt priekšmetus saulē. Profesionālai termiskajai apstrādei jāsasniedz atbilstoša temperatūra un tā jāuztur pietiekami ilgi, lai karstums iekļūtu slēptuvēs. Tieši tāpēc šo metodi parasti veic speciālisti.

Mājas apstākļos var palīdzēt tikai palīgdarbības: mazgāt gultasveļu augstā temperatūrā, rūpīgi izsūkt gultas zonas, izolēt invadētos priekšmetus, nenest tos uz citām telpām un nenest mājās lietotas mēbeles, pirms tās nav pārbaudītas. Tomēr nopietnākas invāzijas gadījumā bieži nepieciešams profesionāls plāns, nevis tikai viens aerosols.

Blaktis nav pazudušas – tās ir pielāgojušās. Un tieši tas padara tās tik nepatīkamas. Tomēr panikai nav pamata: problēmu var kontrolēt, ja tā tiek pamanīta laikus, netiek paļauts tikai uz nejauši izvēlētiem līdzekļiem un tiek veikta konsekventa rīcība. Vissvarīgākais ir nevis gaidīt, līdz kodumi kļūs par iknakts murgu, bet rīkoties nekavējoties, tiklīdz parādās pirmās pazīmes.