Pēc dušas āda savelk un lobās: ikdienas ieradums var atgriezt maigumu

Duša beigusies, ķermenis ir tīrs, vannas istabā spogulis vēl aizsvīdis, bet āda jau liek par sevi manīt. Apakšstilbi savelkas, uz rokām parādās bāli, sausi laukumi, gribas pēc iespējas ātrāk uzvilkt mīkstu džemperi un nekam nepieskarties. Daudzi šo sajūtu noraksta uz gadalaiku, cietu ūdeni vai vienkārši „tādu ādu“, lai gan bieži problēma sākas ar dažām minūtēm, kas pavadītas zem karstas ūdens strūklas.

Dīvainākais ir tas, ka cilvēks var iegādāties arvien dārgāku ķermeņa krēmu, bet pēc tam to lietot tikai tad, kad āda jau ir pilnīgi izžuvusi. Tikmēr viens ļoti vienkāršs ieradums pēc dušas var mainīt vairāk nekā vēl viena pudelīte vannas istabas plauktā: ādu ir vērts mitrināt uzreiz, kamēr tā vēl ir nedaudz mitra.

Tas nenozīmē, ka pēc izkāpšanas no dušas krēms jāuzklāj uz piloša ķermeņa. Pietiek neberzt sevi ar dvieli kā katlu pēc vakariņām, bet maigi nosusināt ādu un dažu minūšu laikā uzklāt piemērotu mitrinošu līdzekli. Tieši šis īsais laika posms bieži nosaka, vai vakarā āda būs mierīga vai atkal prasīsies kasīties.

Karsta duša atslābina, bet ādai tā ne vienmēr patīk

Pēc garas dienas karsta duša šķiet gandrīz kā neliels atalgojums. Īpaši ziemā, atgriežoties nosalušam, gribas ilgāk pastāvēt zem strūklas, līdz pleci atslābst. Tomēr ļoti karsts ūdens kopā ar stipri putojošiem mazgāšanās līdzekļiem var nomazgāt daļu dabiskā ādas aizsargslāņa, kas palīdz saglabāt mitrumu.

Tāpēc nepatīkamā savilkuma sajūta rodas nevis tāpēc, ka āda „nemīl tīrību“. Tā vienkārši zaudē daļu tauku un mitruma, kas to aizsargā no ārējās ietekmes. Ja ķermeni vēl enerģiski berž ar raupju dvieli, āda saņem vēl vienu triecienu – un ļoti ātri parāda savu neapmierinātību ar lobīšanos.

Īpaši to pamana cilvēki, kuri mazgājas vairākas reizes dienā, daudz sporto, strādā putekļainā vidē vai bieži mazgā rokas. Vienam cilvēkam pietiek ar īsu dušu un ūdeni, citam katra mazgāšanās nozīmē jaunu cīņu ar sausumu. Šeit nav viena noteikuma visiem, tomēr pārāk karsts ūdens un agresīva mazgāšanās reti ir ādas sabiedrotie.

Krēms pēc dažām minūtēm iedarbojas citādi nekā vakarā uz dīvāna

Pēc izkāpšanas no dušas ūdens no ādas virsmas sāk iztvaikot. Kopā ar to var pazust arī daļa mitruma, tāpēc pēc kāda laika svaiguma vietā rodas savilkuma sajūta. Mitrinošs līdzeklis, kas uzklāts uz vēl nedaudz mitras ādas, palīdz šo mitrumu it kā ieslēgt un stiprināt ādas aizsargbarjeru.

Praksē tas izskatās vienkārši: pēc dušas ķermenis maigi jānosusina ar dvieli, neatstājot ūdens pilienus, bet arī negaidot, līdz āda pilnībā izžūst. Pēc tam dažu minūšu laikā jāizkliedē ķermeņa krēms, losjons vai balzams. Sausākām vietām – apakšstilbiem, elkoņiem, ceļiem, plaukstām – var pievērst vairāk uzmanības.

Ja vakarā atceraties uzklāt krēmu, to joprojām ir vērts darīt, tomēr efekts var nebūt tik patīkams, jo āda jau būs zaudējusi vairāk mitruma. Tas līdzinās mēģinājumam aplaistīt puķi tad, kad tās lapas jau nokārušās: palīdzība ir noderīga, tikai augam būtu bijis vieglāk, ja ūdeni tas saņemtu agrāk. Ādai nav vajadzīgs sarežģīts rituāls – tai parasti vairāk patīk pastāvība.

Pēc dušas āda savelk un lobās: ikdienas ieradums var atgriezt maigumuAttēls: Pixabay / IqbalStock

Šis diskomforts ģimenei, senioram un steidzīgam cilvēkam izpaužas atšķirīgi

Vecākiem bieži pazīstama aina, kad pēc vakara vannas bērns nevēlas smērēt ķermeņa krēmu, jo jau ir uzvilcis pidžamu un steidzas pie grāmatas vai rotaļlietām. Tomēr bērnu āda var būt jutīgāka, un kasīšanās naktī ātri kļūst par visas ģimenes rūpi. Īss, mierīgs ieradums pēc mazgāšanās reizēm ietaupa vairāk pacietības nekā ilga pierunāšana vēlāk.

Senioriem āda bieži dabiski kļūst plānāka un sausāka, tāpēc savilkuma sajūta vai nieze nav sīkums. Ja ir grūti aizsniegt muguru vai apakšstilbus, var palīdzēt līdzeklis ar ērtu dozatoru, vieglāk izkliedējams losjons vai tuvinieku palīdzība. Svarīgākais, lai kopšana nepārvērstos par sarežģītu procedūru, kuru galu galā vienkārši negribas sākt.

Strādājoši cilvēki bieži izvēlas ātrāko variantu: karsta duša, dvielis, drēbes, un jau jāskrien. Tomēr krēmu var turēt blakus dvielim, nevis dziļi skapītī starp reti lietotiem līdzekļiem. Kad tas ir redzams un ērti aizsniedzams, dažas papildu sekundes kļūst nevis par pienākumu, bet par dabisku rutīnas daļu.

Ne katru sausumu atrisinās viens losjons

Ādu var sausēt ne tikai mazgāšanās ieradumi. To ietekmē apsildāms telpu gaiss, aukstums, vējš, daži kosmētikas līdzekļi, bieža saskare ar tīrīšanas līdzekļiem un pat vilnas apģērbs, kas tieši saskaras ar jutīgu ādu. Tāpēc ir vērts palūkoties uz visu ikdienas ķēdi, nevis vainot tikai vienu krēmu, kas „nedarbojas“.

Ja āda pastāvīgi kņud, stipri niez, plaisā, kļūst sarkana, parādās izsitumi vai nelielas brūces, ar kosmētiskiem eksperimentiem vien var nepietikt. Šādā gadījumā ir saprātīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, īpaši, ja simptomi atkārtojas vai traucē gulēt. Ķermeņa āda dažkārt skaidri parāda, ka tai vajadzīgs nevis jauns losjons ar smaržu, bet precīzāka kopšana.

Arī mazgāšanās līdzekļiem nav jāuztic neiespējami uzdevumi. Ļoti smaržīgs, bagātīgi putojošs gels var radīt tīrības iespaidu, bet jutīgai ādai dažkārt labāk piemērots maigāks līdzeklis. Uzņēmējdarbībai ir izdevīgi pārdot sajūtu, ka pēc dušas mums jāsmaržo kā eksotiskam dārzam, taču ādai bieži pietiek ar to, ka tā netiek kairināta.

Maiga āda pēc dušas parasti nav greznība un nav tikai veiksmīgi izvēlēta krēma jautājums. Tā sākas ar nelielu lēmumu: īsāka, ne pārāk karsta mazgāšanās, mīksts dvielis un mitrināšana vēl pirms šī tvaikojošās vannas istabas mirkļa beigām. Kad āda vairs nesavelkas, tu saproti vienkāršu lietu – dažkārt vislabākā pašsajūta slēpjas nevis jaunā pirkumā, bet laikā veik­tā ikdienas darbībā.