Dīzeļdegvielas cena Lietuvā var sasniegt 2,30 EUR, bet benzīna – 2,10 EUR: autovadītājiem atgriežas cenas, kuras daudzi cerēja vairs nepiedzīvot

Vēl pavisam nesen vairāk nekā 2 eiro par litru dīzeļdegvielas daudziem šķita kā slikta atmiņa, taču Lietuvas degvielas uzpildes stacijās šī robeža atkal kļūst par realitāti. Pēc atjaunotās spriedzes Hormuza šauruma reģionā nafta kļūst dārgāka, un tās cenu kāpums jau atspoguļojas degvielas cenās. Īpaši sāpīgi to izjūt dīzeļautomobiļu vadītāji, taču mierīgi nevar būt arī benzīna pircēji. Ja naftas tirgū situācija pasliktinātos vēl vairāk, Lietuvā dīzeļdegvielas cena dažos scenārijos varētu pietuvoties pat 2,30 eiro par litru, bet benzīna – 2,10 eiro. Tā nav garantēta cena, taču pašreizējā tendence autovadītājiem noteikti nav iepriecinoša.

Šādas summas pie degvielas uzpildes stacijas tablo izskatās kā pārmaiņas par dažiem desmitiem centu, taču ģimenes budžetā starpība ātri pieaug. Ja automobiļa tvertnē ietilpst 50 litri, dīzeļdegvielai sadārdzinoties no 1,70 līdz 2,30 eiro, viena pilna tvertne maksātu jau par 30 eiro vairāk. Cilvēkam, kurš piepilda tvertni divas reizes mēnesī, tas nozīmētu aptuveni 60 papildu eiro. Gadā – jau vairākus simtus. Un tas ir tikai automobilis: dārgāka degviela ilgtermiņā atspoguļojas arī preču piegādes, transporta, pakalpojumu un daļas pārtikas produktu cenās.

Viss sākas tālu no Lietuvas, bet rēķinu saņemam degvielas uzpildes stacijā

Pašreizējā satraukuma centrā ir Hormuza šaurums – viena no svarīgākajām pasaules naftas transportēšanas artērijām. Kad šajā reģionā pieaug ģeopolitiskā spriedze, naftas tirgus uz to reaģē ļoti ātri, jo investori un tirgotāji sāk izvērtēt iespējamos piegāžu traucējumus. Pat ja faktiski naftas piegādes vēl nav būtiski samazinājušās, vien lielāks risks var paaugstināt cenu.

Lietuva pati jēlnaftas cenu nenosaka. Tāpēc tas, kas notiek tūkstošiem kilometru attālumā, pēc noteikta laika kļūst redzams mūsu degvielas uzpildes staciju tablo. Naftas sadārdzināšanās nav vienīgā galīgās cenas sastāvdaļa – tai jāpieskaita pārstrādes izmaksas, transportēšana, tirgotāju peļņas maržas, akcīzes nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. Taču, kad izejviela starptautiskajos tirgos sāk strauji sadārdzināties, degvielas cenām kļūst arvien grūtāk noturēties.

Autovadītāji to jau ir izjutuši. Daļa no viņiem ir sašutuši, ka par dīzeļdegvielu atkal jāmaksā vairāk nekā 2 eiro par litru, bet ekonomisti pagaidām nesteidzas solīt strauju cenu kritumu. Ja ģeopolitiskā situācija stabilizētos un naftas cena kristos, spiediens uz degvielas cenām varētu mazināties. Tomēr, ja spriedze Hormuza reģionā vēl pastiprinātos, kustība varētu būt pretēja.

Tieši tāpēc 2,30 eiro par litru dīzeļdegvielas vai 2,10 eiro par benzīnu šodien būtu jāvērtē nevis kā neizbēgams rezultāts, bet kā sliktākais scenārijs, kas kļūtu reālāks, ja nafta turpinātu sadārdzināties un nemainītos citi galīgo cenu mazinošie apstākļi.

2,30 eiro par litru izklausās maz tikai tik ilgi, kamēr neuzpildāt visu tvertni

Degvielas cenu kāpumam piemīt viena īpašība – cilvēks to ļoti ātri izjūt. Elektrības vai apkures rēķins pienāk reizi mēnesī, bet degvielas uzpildes stacijas cenu autovadītājs var redzēt gandrīz katru dienu. Dažu centu izmaiņas šķiet nelielas, taču, cenai pieaugot par desmitiem centu, starpību kļūst grūti ignorēt.

Piemēram, 50 litri dīzeļdegvielas, kas maksā 2 eiro par litru, izmaksā 100 eiro. Ja cena pieaugtu līdz 2,30 eiro, tāds pats daudzums maksātu jau 115 eiro. Ģimenei, kurā ir divi automobiļi un daudz jābrauc uz darbu, skolu vai citu pilsētu, papildu summa var kļūt ļoti jūtama. Īpaši sāpīgi degvielas sadārdzināšanās skar cilvēkus reģionos, kur sabiedriskais transports nav reāla alternatīva un automobilis nav greznība – tas vienkārši ir nepieciešams.

Vēl vairāk maksā tie, kuri katru dienu nobrauc vairākus desmitus vai vairāk kilometru. Ja automobilis patērē 7 litrus dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem un cilvēks mēnesī nobrauc 2000 kilometru, viņam nepieciešami aptuveni 140 litri degvielas. Pie cenas 1,70 eiro tie būtu aptuveni 238 eiro. Pie 2,30 eiro – jau aptuveni 322 eiro. Starpība sasniegtu 84 eiro viena mēneša laikā.

Tāpēc degvielas cenas nav tikai autovadītāju diskusija. Dārgāku dīzeļdegvielu iepilda kravas automašīnas, autobusi, kurjeru automobiļi, lauksaimniecības tehnika un daudzi uzņēmumu transportlīdzekļi. Ja augstās cenas saglabājas ilgstoši, uzņēmumi galu galā cenšas daļu lielāko izmaksu pārnest uz klientu.

Degvielas cenu krīzeAttēls: Ilustratīvs attēls

Degvielas uzpildes staciju uzņēmumi lūdz samazināt nodokļus, taču valdība pagaidām nesteidzas

Degvielas uzpildes staciju operatori aicina valdību meklēt veidus, kā amortizēt cenu kāpumu, un runā par iespēju samazināt degvielai piemēroto nodokļu slogu līdz līmenim, kas būtu tuvāks Polijas līmenim. Viņu arguments ir vienkāršs: kad nafta strauji sadārdzinās, valsts vismaz uz laiku varētu samazināt citu cenas daļu un tādējādi nepieļaut, ka gala summa degvielas uzpildes stacijās pieaug tik strauji.

Tomēr Finanšu ministrijas nostāja pagaidām ir krietni piesardzīgāka. Finanšu ministrs nesaskata pamatu steidzamai nodokļu samazināšanai, kamēr naftas cena nav sasniegusi 100 dolāru par barelu. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām autovadītājiem nevajadzētu cerēt uz pēkšņu valsts iejaukšanos, kas vienas nakts laikā cenas samazinātu par vairākiem desmitiem centu.

Te parādās arī sena problēma – mazāki nodokļi valstij nozīmē mazākus budžeta ieņēmumus, turklāt nav garantijas, ka viss samazinājums galarezultātā nonāks pie patērētāja. No otras puses, kad degvielas cenas pārsniedz psiholoģiski svarīgo 2 eiro robežu, spiediens uz valdību parasti pieaug, jo augstās degvielas cenas sāk ietekmēt ne tikai autovadītāju noskaņojumu, bet arī visas ekonomikas izmaksas.

Lietuviešiem īpaši jūtīgs ir arī salīdzinājums ar Poliju. Pierobežas reģionu iedzīvotāji labi zina, ka lielākas cenu starpības gadījumā daļa autovadītāju vienkārši brauc uzpildīt degvielu uz kaimiņvalsti. Ja starpība kļūtu pietiekami liela, šī parādība varētu atkal pastiprināties.

Ko tagad var darīt parasts autovadītājs?

Brīnumaina veida, kā izvairīties no pasaules naftas cenas, nav, taču periodā, kad degviela kļūst dārgāka, ir vērts mainīt dažus ieradumus. Pirmkārt, nevajag gaidīt, līdz tvertnē paliks pēdējie litri, ja cenas acīmredzami pieaug vairākas dienas pēc kārtas. No otras puses, braukāšana pa pilsētu, meklējot degvielas uzpildes staciju, kur degviela ir par diviem centiem lētāka, un vairāku litru degvielas iztērēšana tam arī nav ietaupījums.

Lielāku efektu bieži dod pati braukšana. Strauja paātrināšanās, liels ātrums uz šosejas, pārāk zems riepu spiediens un nevajadzīgs svars automobilī palielina patēriņu. Ja automobilis 6,5 litru vietā sāk patērēt 7,5 litrus uz simts kilometriem, pie degvielas cenas, kas pārsniedz 2 eiro, starpība gada laikā var būt ļoti jūtama.

Tāpat ir vērts biežāk izvērtēt ne tikai litra cenu, bet arī cik reāli maksā viens nobrauktais kilometrs. Īpaši tad, ja ģimenē ir divi atšķirīgi automobiļi. Garākam braucienam izvēloties ekonomiskāku automobili, mēnesī var ietaupīt vairāk, nekā ķerot īslaicīgas akcijas par dažiem centiem degvielas uzpildes stacijās.

Tomēr autovadītājiem piesardzīgi jāvērtē arī aicinājumi jau iepriekš iegādāties lielus degvielas daudzumus un glabāt tos mājās. Degviela ir uzliesmojoša, tās glabāšanai piemēro drošības prasības, un daži ietaupīti centi noteikti nav ugunsgrēka vai cita negadījuma riska vērti.

Degvielas atlikums automobilīAttēls: Ilustratīvs attēls

Sliktākais būtu nevis īss cenu kāpums, bet ilga dzīve virs 2 eiro robežas

Vienu nedēļu dīzeļdegviela var sadārdzināties, bet nākamajā – kļūt par dažiem centiem lētāka. Autovadītājiem daudz sāpīgāks scenārijs būtu tāds, kurā cena, kas pārsniedz 2 eiro, kļūtu nevis par īslaicīgu šoku, bet par jaunu ikdienu. Tad cilvēki sāktu mainīt ne tikai vietu, kur uzpilda degvielu, bet arī to, cik daudz brauc, kur iepērkas, kā plāno braucienus un cik daudz naudas var atvēlēt citiem izdevumiem.

Vai Lietuvā mēs patiešām redzēsim 2,30 eiro par litru dīzeļdegvielas un 2,10 eiro par benzīnu, šobrīd pateikt nevar. Tam būtu nepieciešama turpmāka būtiska naftas sadārdzināšanās un citi nelabvēlīgi tirgus faktori. Taču pašreizējā cenu kustība atgādina, cik ātri situācija var mainīties, kad problēmas rodas vienā no svarīgākajiem pasaules naftas transportēšanas reģioniem.

Autovadītājam šī ģeopolitika galu galā izskatās ļoti vienkārša: vakar par pilnu tvertni samaksāji 85 eiro, šodien – 100, bet rīt var nākties atstāt vēl vairāk. Tāpēc šobrīd svarīgākais skaitlis daudziem lietuviešiem nebūs naftas barela cena televizora ekrānā, bet gan tas, kas vakarā iedegsies tuvākās degvielas uzpildes stacijas tablo.