Slapji apavi pie radiatora – ierasts rudens skats, taču tā tos var sabojāt

Rudenī pēc lietus pārnākot mājās, skats pie radiatora daudziem ir pazīstams līdz sīkumiem – uz grīdas atstāti slapji apavi, bet dažkārt tie novietoti tik tuvu siltuma avotam, ka dažu stundu laikā tiem vajadzētu pilnībā izžūt. Šķiet loģiski: jo vairāk siltuma, jo ātrāk iztvaikos mitrums. Taču šāda steiga var beigties ar to, ka apavi izžūs ātri, bet to izskats un forma vairs nebūs tādi paši.

Tas īpaši attiecas uz apaviem, kuru ražošanā izmantota līme, dabīgā āda, mākslīgie materiāli vai īpaši ūdensnecaurlaidīgi slāņi. Pārāk liels un tiešs siltums var ietekmēt ne tikai apavu virsmu, bet arī to iekšējās daļas, tāpēc pēc dažām šādām žāvēšanas reizēm apavi var sākt deformēties, plaisāt vai pat atlīmēties.

Visbiežāk problēma nerodas uzreiz. Vienu reizi pie radiatora izžāvēti apavi var izskatīties pilnīgi normāli, tāpēc cilvēks to pašu atkārto arī nākamajā reizē. Taču materiāli karstuma ietekmē pamazām zaudē savas īpašības, bet sekas kļūst redzamas tad, kad tās vairs nav tik viegli novērst.

Lielākā problēma – nevis pats siltums, bet tā intensitāte

Slapji apavi, protams, ir jāizžāvē. Taču pastāv atšķirība starp lēnu žūšanu siltā telpā un vairākām stundām tieši pie karsta radiatora.

Kad apavi samirkst, mitrums nokļūst ne tikai to ārējā slānī. Ūdeni uzsūc odere, zolīte, šuves un citi materiāli. Novietojot apavus pie stipri sakarsušas virsmas, ārpuse sāk žūt ievērojami ātrāk nekā iekšpuse, bet dažādas apavu daļas saņem nevienādu siltuma daudzumu.

Tā rezultātā materiāli var sākt sarauties vai sacietēt. Dabīgā āda pēc šādas žāvēšanas nereti kļūst stingrāka, zaudē elastību, bet vēlāk tās virsmā var parādīties sīkas plaisas. Ja apavi ir arī pilnībā izmirkuši, temperatūras atšķirība to formai var būt vēl nelabvēlīgāka.

No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka apavi vienkārši kļuvuši sausi. Taču nākamajā rītā, tos velkot kājās, dažkārt jau jūtama atšķirība – vienā vietā tie spiež vairāk, materiāls kļuvis cietāks, bet apavu purngals vai sāni izskatās nedaudz mainījuši formu.

Arī līmei karstums nepatīk

Daudzi mūsdienu apavi nav tikai sašūti. To dažādās daļas cita ar citu tiek sastiprinātas ar līmi, tāpēc augsta temperatūra ilgākā laikā var ietekmēt arī to saķeri.

Tas īpaši bieži pamanāms pie zoles. Sākumā var parādīties tikko saskatāma spraudziņa, kurā nākamajā reizē iekļūs ūdens. Vēlāk tā palielinās, līdz cilvēks pamana, ka apavu priekšdaļa vai sāns sākusi atlīmēties.

Tad nereti šķiet, ka apavi vienkārši bijuši nekvalitatīvi. Taču, ja apavi visu rudeni un ziemu pēc katras samirkšanas tika novietoti tieši pie radiatora, to nolietošanos varēja veicināt arī šāda žāvēšanas metode.

Līdzīgs risks pastāv arī apaviem ar dažādiem putu slāņiem vai mīkstām zolēm. Spēcīgs siltums var mainīt to struktūru, tāpēc apavi var zaudēt daļu amortizācijas vai kļūt mazāk ērti.

Ar membrānas apaviem jābūt vēl uzmanīgākiem

Rudenī un ziemā bieži valkā apavus, kas apzīmēti kā ūdensnecaurlaidīgi vai mitrumizturīgi. Šādu apavu iekšpusē var būt īpaša membrāna, kuras uzdevums ir neļaut ūdenim iekļūt iekšpusē, bet vienlaikus izvadīt uzkrājušos mitrumu.

Šādiem apaviem īpaši nepatīk agresīva žāvēšana. Ļoti augsta temperatūra var kaitēt ne tikai ārējam materiālam, bet arī iekšpusē esošajām konstrukcijām vai līmes slāņiem.

Tāpēc paradokss ir vienkāršs: mēģinot pēc iespējas ātrāk izžāvēt ūdensnecaurlaidīgus apavus, cilvēks ilgtermiņā var pasliktināt tieši tās īpašības, kuru dēļ tos iegādājās.

Tas pats attiecas arī uz ziemas apaviem ar biezu oderi. To iekšpuse žūst lēnāk, tāpēc ārpuse pie radiatora jau var būt karsta un sausa, lai gan apavu iekšpusē joprojām paliek mitrums.

Kā izžāvēt apavus, tos necepinot pie radiatora

Vispirms no apaviem vērts izņemt zolītes, ja tās ir izņemamas. Tādējādi gaiss vieglāk nokļūst iekšpusē, bet pati zolīte var žūt atsevišķi.

Ja apavi ir ļoti slapji, sākumā var notīrīt pēc iespējas vairāk ūdens un netīrumu, bet pēc tam atstāt tos labi vēdināmā telpā. Iekšpusē var ievietot sausu, mitrumu uzsūcošu papīru, taču tas jāmaina, kad kļūst mitrs.

Svarīgi nepiepildīt apavus tik cieši, lai mainītos to forma. Papīra jābūt tik daudz, lai tas uzsūktu daļu mitruma un palīdzētu saglabāt apavu siluetu.

Ja apavi tiek atstāti radiatora tuvumā, starp tiem labāk ievērot attālumu. Silts un kustīgs gaiss žāvē pietiekami labi, un apaviem nav jāskaras pie karsta metāla vai jāatrodas tikai dažu centimetru attālumā no tā.

Lēnāk izžuvuši apavi nākamajā rītā var prasīt vairāk pacietības, taču ilgtermiņā šāda metode tiem ir ievērojami labvēlīgāka.

Dažkārt vissvarīgākais ir nesteigties

Lielākā kļūda parasti tiek pieļauta tad, kad apavi vajadzīgi jau pēc dažām stundām. Vakarā pārnākot mājās, gribas, lai no rīta tie būtu pilnīgi sausi, tāpēc radiators šķiet vienkāršākais risinājums.

Taču, jo biežāk apavi tiek pakļauti šādai intensīvai žāvēšanai, jo lielāka iespēja, ka vispirms cietīs nevis to izskats, bet materiālu elastība, līme un forma. Tas ir īpaši svarīgi dārgākiem ādas, tūrisma vai membrānas apaviem, kurus paredzēts valkāt ne vienu vien sezonu.

Ja slapji apavi pie radiatora jūsu mājās ir ierasts rudens skats, no siltuma pilnībā atteikties nav nepieciešams. Pietiek ar vienu vienkāršu izmaiņu – nenovietot tos tieši pie karstas virsmas un ļaut mitrumam izzust pakāpeniski.

Jo dažkārt par dažām stundām ātrāka žāvēšana nozīmē nevis ietaupītu laiku, bet gan ievērojami īsāku pašu apavu kalpošanas laiku.