Piens bez piena, sviests bez sviesta un siers bez siera: ko mēs patiesībā liekam grozā

Pie piena produktu plaukta tagad var justies gluži kā nelielā galvasmīklā. Vienā pusē – parastais piens, jogurti, sviests un sieri. Otrā – auzu dzērieni kafijai, mandeļu alternatīvas, vegāniski „sieri“, smērējami riekstu krēmi un produkti, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās ļoti pazīstami, bet, izlasot sastāvu, izrādās, ka ar klasisko pienu vai sieru tiem ir visai maz kopīga.

Daļa cilvēku šādus produktus izvēlas uztura paradumu, alerģiju, laktozes nepanesības vai vienkārši garšas dēļ. Citi – ziņkārības dēļ. Taču problēma sākas tad, kad nosaukums izklausās pazīstams, bet pats produkts ir pavisam citāds. „Piens“ bez piena, „sviests“ bez piena taukiem, „siers“ bez īsta siera – tas viss plauktos vairs nevienu nepārsteidz. Taču uztura speciālists Uwe Knop atgādina vienkāršu lietu: vislabākā atbilde nav iepakojuma priekšpusē, bet gan sastāvdaļu sarakstā.

Jo tieši tur redzams, vai pērkat patiešām piena produktu, augu dzērienu, riekstu krēmu vai tauku un cietes maisījumu, kas vienkārši izskatās pēc siera.

Auzu „piens“ bieži vien nav piens – tāpēc uz iepakojuma raksta citādi

Ikdienas valodā cilvēki joprojām saka „auzu piens“, „mandeļu piens“ vai „sojas piens“. Tā ir īsāk, skaidrāk, un visi saprot, par ko ir runa. Taču uz iepakojumiem visbiežāk redzam citu vārdu – „dzēriens“. Un ne jau bez iemesla. Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par pienu parasti drīkst dēvēt dzīvnieku izcelsmes pienu, bet augu alternatīvas oficiāli sauc par auzu, sojas, mandeļu vai citiem augu dzērieniem. Ir tikai daži vēsturiski nostiprinājušies izņēmumi, piemēram, kokosriekstu piens.

Pats augu dzēriens visbiežāk tiek ražots pavisam vienkārši: auzas, soja vai mandeles tiek mērcētas, sasmalcinātas kopā ar ūdeni, izfiltrētas, un pēc tam produktam var pievienot eļļu, sāli, vitamīnus vai citas piedevas. Rezultāts – balts, duļķains šķidrums, kas piemērots kafijai, putrām, kokteiļiem vai konditorejas izstrādājumiem, bet pēc sastāva ne vienmēr atgādina govs pienu.

Tieši šeit ir svarīgākais moments. Pircējam nevajadzētu automātiski uzskatīt, ka auzu dzēriens uzturvērtības ziņā ir tas pats, kas piens. Vienā produktā var būt vairāk ogļhidrātu, citā – mazāk olbaltumvielu, trešais var būt papildināts ar kalciju vai vitamīniem, bet ceturtajā var būt vairāk cukuru, nekā gaidījāt. Pat ja uz iepakojuma rakstīts „nesaldināts“, joprojām ir vērts apskatīt uzturvērtības tabulu, jo dažādi augu dzērieni ievērojami atšķiras.

Zemesriekstu sviests nav sviests, taču šim nosaukumam ir cita nozīme

Ar zemesriekstu sviestu situācija ir citāda. Lai gan nosaukumā ir vārds „sviests“, piena tauku tajā nav. Visbiežāk tie ir smalki samalti grauzdēti zemesrieksti, kuriem atkarībā no ražotāja var pievienot sāli, cukuru vai augu eļļu. Citiem vārdiem sakot, „sviests“ šeit drīzāk nozīmē smērējamu konsistenci, nevis piena produktu.

Līdzīgi ir arī ar kakao sviestu. Tas nav sviests, ko brokastīs smērētu uz maizes. Tie ir tauki, kas iegūti no kakao masas, un tiem ir ļoti svarīga loma šokolādes ražošanā. Vēl viens piemērs – šī sviests, kas kosmētikā sastopams biežāk nekā virtuvē. Arī to sauc par sviestu taukainās, smērējamās tekstūras dēļ, nevis tāpēc, ka tas būtu ražots no piena.

Tāpēc šajā gadījumā nav vērts dusmoties uz nosaukumiem, bet vienkārši jāsaprot, ka viens un tas pats vārds dažādos produktos var nozīmēt pavisam atšķirīgas lietas. Ja vēlaties riekstu krēmu, zemesriekstu sviests var būt lieliska izvēle. Bet, ja meklējat parasto sviestu konditorejas izstrādājumiem vai sviestmaizēm, tas jau ir pavisam cits produkts.

„Siera“ aizstājēji var izskatīties līdzīgi, taču sastāvs mēdz būt ļoti atšķirīgs

Vislielāko apjukumu bieži rada siera alternatīvas. Uz saldētas picas vai gatavajiem ēdieniem dažkārt ir produkts, kas izskatās pēc siera, kūst kā siers un no attāluma pat atgādina sieru. Tomēr sastāvā var nebūt klasiskais piena siers, bet gan tā dēvētais tauku un olbaltumvielu produkts, kas izgatavots no augu taukiem, cietes vai citām sastāvdaļām.

Tas nenozīmē, ka katrs šāds produkts automātiski ir slikts. Taču pircējam jāzina, ko viņš pērk. Īsts siers tiek ražots no piena, izmantojot sarecināšanas, fermentēšanas un nogatavināšanas procesus. Savukārt siera imitācija var būt radīta tā, lai tā lētāk kust, stieptos un izskatītos līdzīgi, lai gan tās uzturvērtība, garša un sastāvs būs citādi.

Arī vegāniskie „sieri“ cits no cita ļoti atšķiras. Vieni tiek ražoti no Indijas riekstiem, sojas vai citām augu izcelsmes sastāvdaļām, daži tiek fermentēti un pēc garšas mēģina pietuvoties sieram. Citi ir vienkāršāki – vairāk tauku, cietes un aromatizētāju. Tāpēc ar nosaukumu vien šeit nepietiek. Jāskatās, vai produkts patiešām atbilst tam, ko sagaidāt: garšas, sastāva, olbaltumvielu daudzuma, tauku kvalitātes un cenas ziņā.

Iepakojuma priekšpuse vilina, taču patiesība parasti slēpjas aizmugurē

Mūsdienu plauktos nosaukumi bieži pārdod emociju. „Augu izcelsmes“, „barista“, „vegānisks“, „bez laktozes“, „bez piena“, „krēmīgs“, „kā siers“ – tas viss izklausās pievilcīgi. Bet, ja vēlaties saprast, ko patiesībā liekat grozā, iepakojums jāapgriež un jāizlasa sastāvs.

Svarīgi apskatīties, kas norādīts sastāva sākumā. Ja augu dzērienā visvairāk ir ūdens, bet auzu vai mandeļu daļa ir neliela, tas jau ir viens scenārijs. Ja „siera“ alternatīvā pirmajās vietās ir ciete un augu eļļa, tas ir cits scenārijs. Ja zemesriekstu sviestā ir gandrīz tikai rieksti, tas ir viens sastāvs, bet, ja pievienots daudz cukura un papildu tauku, – jau cits.

Labākais noteikums ir ļoti vienkāršs: nevajag akli ticēt nosaukumam. Jāizvēlas atbilstoši tam, kas jums der, kas garšo un kas patiesībā ir produkta iekšpusē. Vienam cilvēkam auzu dzēriens kafijā būs labākais atklājums, citam tas nemaz nepatiks. Viens izvēlēsies īstu sieru, cits – augu alternatīvu. Vienam derēs zemesriekstu sviests bez piedevām, citam gribēsies saldāku.

Svarīgākais nav tas, kā produktu sauc ikdienas valodā. Svarīgākais ir, lai pircējs nemaldītos, domādams, ka pērk to pašu, tikai „veselīgākā“ vai „modernākā“ versijā. Dažkārt tā patiešām ir laba alternatīva, bet citkārt – pavisam cits izstrādājums, kas tikai aizņēmies pazīstamu nosaukumu.