Pēc nedēļas nogales vētras lietuvieši izslaucīja ģeneratorus: dažviet dzīve bez elektrības atgādina mazu apokalipsi

Pirmdien pēc nedēļas nogales vētras dažos Lietuvas ciemos un mazpilsētās rīts sākās nevis ar kafijas aparāta rūkoņu, bet ar pavisam vienkāršu jautājumu: kur uzlādēt telefonu? Vieni devās pie kaimiņiem, kuriem bija ģenerators. Citi iesēdās automašīnā un lādēja telefonu no mašīnas. Vēl citi meklēja strādājošu veikalu, degvielas uzpildes staciju vai seniūniju, kur vēl būtu elektrība, sakari un iespēja vismaz uz īsu brīdi atgriezties normālā dzīvē.

Ledusskapji klusēja, saldētavas sāka atkust, dažviet vairs nedarbojās ūdens sūkņi, bet mājās ar elektriskajām plītīm pat tēju parasti neuzvārīsi. Šādā brīdī ļoti ātri kļūst skaidrs, cik liela mūsu ikdienas daļa balstās uz vienu pogu sienā. Kamēr elektrība ir, par to gandrīz nedomā. Kad tās nav jau otro diennakti, sākas pavisam cita dzīve.

Pēc vētras lietuvieši steidzās meklēt elektrības ģeneratorus. Tie, kuri agrāk domāja „varbūt kādreiz vajadzētu nopirkt”, tagad jau zvanīja uz veikaliem, pārbaudīja atlikumus internetā, izjautāja paziņas un jautāja sociālajos tīklos. Daudzviet cilvēki saņēma vienu un to pašu atbildi: pieprasītāko ģeneratoru gandrīz vairs nav, bet jaunas piegādes būs jāgaida.

Kad pazūd elektrība, ģenerators no greznības kļūst par nepieciešamību

Vēl pirms dažām dienām ģenerators daudziem šķita kā priekšmets celtniekiem, lauku mājām vai tiem, kuri dzīvo kaut kur meža malā. Pēc šīs vētras attieksme ļoti ātri mainījās. Kad mājās vairs nedarbojas apkures vai ūdens sūknis, kad saimniecībā jāuztur ledusskapji, kad slimam cilvēkam medicīniskajam aprīkojumam nepieciešama elektrība vai kad ģimene pat nevar uzlādēt telefonus, ģenerators pēkšņi vairs nav „varbūt kādreiz”, bet gan „vajag tagad”.

Oficiālie skaitļi parāda, kādi bija problēmas apmēri. LRT pirmdien ziņoja, ka pirms pusdienlaika aptuveni 111 tūkstošiem Lietuvas lietotāju joprojām nebija elektrības, bet pēc pusdienlaika skaits joprojām bija aptuveni 108,6 tūkstoši lietotāju. Dažos vissmagāk cietušajos rajonos pēdējo lietotāju pieslēgšana var ilgt līdz 29. augustam.

Šādā situācijā nav pārsteigums, ka ģeneratori no veikaliem sāka pazust kā karsti pīrādziņi. Cilvēki nemeklē ideālo modeli vai izdevīgāko cenu, bet gan jebko, kas vismaz uz dažām stundām varētu ieslēgt ledusskapi, ūdens sūkni, telefona lādētāju vai pašu nepieciešamāko sadzīves tehniku. Tas, kurš paspēja nopirkt agrāk, šodien kļūst gandrīz par visas ielas glābēju.

Kaimiņš ar ģeneratoru kļuva par svarīgāko cilvēku ielā

Pēc vētras daudzviet atklājās ļoti vienkārša, bet spēcīga lietuviešu realitāte: kamēr oficiālā palīdzība vēl jāgaida, pirmie palīdz kaimiņi. Viens atnes pagarinātāju, otrs ļauj uzlādēt telefonu, trešais uz dažām stundām iedarbina ģeneratoru un pieslēdz saldētavu ne tikai sev, bet arī blakus dzīvojošai sirmgalvei.

Šādās situācijās daļa ikdienas atsvešinātības izzūd. Cilvēki, kuri parasti tikai pamāj viens otram pie vārtiem, pēkšņi apspriež, kam elektrība vajadzīga vispirms, kura saldētavā vēl ir gaļa, kuram ir mazulis, kam jāuzlādē telefons, bet kam obligāti jāsazinās ar tuviniekiem. Vienā ielā ģenerators kļūst nevis par priekšmetu, bet par mazu elektrības centru.

Taču tas parāda arī otru pusi: ne visi var atļauties ģeneratoru. Vienam 400 vai 700 eiro ir plānots pirkums, citam – pusmēneša ienākumi. Tāpēc cilvēki dalās ar to, kas viņiem ir. Kam ir ārējā baterija, tas ļauj uzlādēt. Kam ir gāzes plīts, tas uzvāra ūdeni. Kam ir ģenerators, tas ļauj vismaz uz īsu brīdi pieslēgt ledusskapi.

Šī vētra atgādināja, ka sagatavotība nav tikai ierēdniecisks vārds no atgādnēm. Tā ir ļoti sadzīviska lieta: lukturītis atvilktnē, pilna ārējā baterija, daži litri ūdens, mazā gāzes plītiņa, degvielas rezerve, kaimiņa telefona numurs un vismaz aptuvens plāns, ko darīt, ja elektrība pazustu nevis uz stundu, bet uz dažām dienām.

Sakari arī apstājās, jo bez elektrības izlādējas ne tikai telefoni

Cilvēki visvairāk izjuta ne tikai elektrības, bet arī sakaru trūkumu. Kad nedarbojas internets, ir grūti pārbaudīt ESO informāciju, sazināties ar tuviniekiem, pieteikt avāriju vai uzzināt, kas notiek apkārt. Pirmdien telekomunikāciju uzņēmumi ziņoja, ka daļa mobilo sakaru staciju joprojām nedarbojās, jo vētra bija bojājusi elektrotīklus, bet dažviet bija izlādējušās rezerves baterijas vai vēl nebija pieslēgti ģeneratori.

To ļoti skaidri izjuta tie, kuri dzīvo attālākās vietās. Pilsētā vēl var aiziet līdz tirdzniecības centram vai degvielas uzpildes stacijai. Lauku sētā, kur nav elektrības, vājinās telefona signāls, nedarbojas maršrutētājs, bet apkārt ir sagāzti koki, cilvēks jūtas daudz vairāk nošķirts. Ne velti sociālajos tīklos cilvēki rakstīja, ka tas atgādina mazu apokalipsi: nevis tāpēc, ka viss būtu sabrucis, bet tāpēc, ka pēkšņi vairs nedarbojas lietas, kuras uzskatījām par pašsaprotamām.

To vēl vairāk pastiprināja milzīgā palīdzības dienestu noslodze. Iekšlietu ministrija ziņoja, ka divu diennakšu laikā ugunsdzēsēji glābēji saņēma 2525 ziņojumus par vētras sekām, bet Kopējais palīdzības centrs nedēļas nogalē saņēma 33 561 zvanu. PAGD arī norādīja, ka var piešķirt 192 mobilos 2–3 kW ģeneratorus vietās, kur elektrības padeve vēl nav atjaunota.

Ģenerators var izglābt, bet var arī nogalināt

Kad ģeneratori tiek iegādāti pēdējā brīdī, rodas vēl viens risks – cilvēki ne vienmēr zina, kā tos droši lietot. Taču kļūdas šeit var būt nāvējošas. Ģenerators nedrīkst atrasties istabā, pagrabā, garāžā, šķūnītī, uz balkona vai tieši pie atvērta loga. Tam jādarbojas ārpus telpām, drošā attālumā no ēkas, jo izplūdes gāzes var izraisīt saindēšanos ar tvana gāzi. Tvana gāzei nav ne smaržas, ne krāsas, tāpēc cilvēks to nejūt.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka ģeneratoru nedrīkst vienkārši iespraust mājas kontaktligzdā, mēģinot „pabarot” visu māju. Šādi eksperimenti ir bīstami ne tikai pašam iedzīvotājam, bet arī speciālistiem, kuri remontē tīklus. Ja ģeneratoru vēlas pieslēgt mājas elektrosistēmai, tas jādara kvalificētam speciālistam. Vienkāršākais drošais variants ir pieslēgt tikai atsevišķas ierīces, izmantojot piemērotus, lietošanai ārpus telpām paredzētus pagarinātājus un nepārsniedzot slodzi.

Arī degvielu nevajadzētu glabāt jebkur. Benzīna kannas pie krāsns, katla, plīts vai dzīvojamās telpās ir ļoti slikta doma. Degviela jāglabā īpašos traukos, vēsā un vēdināmā vietā, bet ģenerators jāuzpilda tikai tad, kad tas ir izslēgts un atdzisis. Pēc vētras cilvēki vēlas ātru risinājumu, taču steiga ar ģeneratoru var beigties ar vēl lielāku nelaimi.

Šī vētra parādīja, ka ar „kaut kā jau” vairs nepietiek

Daudzi cilvēki līdz šim dzīvoja ar domu, ka elektrība pazūd uz īsu brīdi. Uz stundu, divām, varbūt līdz vakaram. Tad var aizdegt sveci, pagaidīt, un viss atgriezīsies. Taču nedēļas nogales vētra parādīja citu scenāriju: elektrības var nebūt diennakti, divas vai vēl ilgāk, bet vissmagāk cietušajās vietās gaidīšana var ieilgt līdz nedēļai.

Tāpēc ģeneratoru izpirkšana veikalos nav tikai panika. Tā ir reakcija uz ļoti skaidru sajūtu: cilvēki vairs nevēlas būt pilnībā atkarīgi no viena tīkla un viena solījuma, ka „tūlīt salabos”. Īpaši tie, kuri dzīvo privātmājās, lauku sētās, saimniecībās, kuriem ir saldētavas, akas ar elektriskajiem sūkņiem, apkures sistēmas vai cienījama vecuma tuvinieki.

Taču ģeneratora pirkšana pēc vētras ir dārgākais un nervozākais ceļš. Tad izvēle ir maza, cenas spiež, un cilvēks bieži satver to, kas palicis. Daudz gudrāk ir gatavoties tad, kad debesis ir mierīgas. Iepriekš aprēķināt, kas patiesībā nepieciešams: vai pietiek ar mazu invertora ģeneratoru telefoniem, maršrutētājam un ledusskapim, vai vajadzīgs nopietnāks risinājums ūdens sūknim, apkures sistēmai un vairākām ierīcēm.

Šī vētra daudziem būs nepatīkama mācība. Vieni izmetīs atkusušo pārtiku, citi vēl dažas dienas gaidīs elektrību, bet vēl citi atcerēsies, kā devās pie kaimiņa lādēt telefonu. Taču pēc dažām nedēļām, kad viss norims, ir ļoti viegli atkal aizmirst. Līdz nākamajai vētrai.

Un tad atkal būs tas pats: aizņemtas tālruņa līnijas, izlādējušies telefoni, tukšas ģeneratoru noliktavas un cilvēki, kuri krēslā meklē sveci atvilktnē, ko sen nav kārtojuši.

Tāpēc šodien jautājums vairs nav „vai man vajag ģeneratoru”. Jautājums ir vienkāršāks: ko es darītu, ja elektrība manā mājā pazustu uz trim dienām? Ja atbildes nav, tas nozīmē, ka vētra jau ir parādījusi, ar ko sākt.