Ir divas lietas, kurām katram autovadītājam vajadzētu būt savā automašīnā

Automašīnā ir lietas, par kurām lielākā daļa autovadītāju atceras tikai tad, kad jau ir par vēlu. Ugunsdzēšamais aparāts kaut kur bagāžniekā, avārijas zīme zem paklājiņa, aptieciņa saspiesta sānos, bet veste – varbūt durvju kabatā, varbūt garāžā, varbūt vispār aizmirsta pēc pēdējās tehniskās apskates. Kamēr viss ir kārtībā, šķiet, ka tās ir tikai formalitātes. Vēl viena prasība, vēl viena lieta „policijai“ vai tehniskajai apskatei.

Bet uz ceļa formalitāšu nav brīdī, kad sāk dūmot motora nodalījums, kad automašīna apstājas tumšā ceļa malā vai kad pēc avārijas cilvēks asiņo, bet apkārt visi panikā. Šādos brīžos saproti ļoti vienkāršu lietu: dažām lietām automašīnā jābūt nevis soda dēļ. Tām jābūt tāpēc, ka tās var izglābt dzīvību.

Lietuvā satiksmē iesaistītā mehāniskajā transportlīdzeklī jābūt avārijas apstāšanās zīmei, ugunsdzēšamajam aparātam un pirmās palīdzības aptieciņai, bet detalizētās tehniskās prasības paredz, ka transportlīdzeklī jābūt kārtīgam ugunsdzēšamajam aparātam un avārijas apstāšanās zīmei. Tomēr šodien nerunāsim par sausu sarakstu, bet gan par divām lietām, kuru vērtību autovadītāji visbiežāk saprot tikai tad, kad apstājas ne tur, ne laikā un ne pēc savas gribas.

Ugunsdzēšamais aparāts nav sarkana kaste tikai izskata pēc

Pirmā lieta – ugunsdzēšamais aparāts. Un te daudziem autovadītājiem godīgi sev jāuzdod jautājums: vai jūs patiešām zināt, kur tas atrodas? Nevis „kaut kur bagāžniekā“, nevis „tam vajadzētu būt pie rezerves riteņa“, nevis „it kā redzēju tehniskās apskates laikā“. Vai jūs varētu to paņemt dažu sekunžu laikā, ja no zem motora pārsega sāktu dūmot?

Ļoti bieži ugunsdzēšamais aparāts automašīnā ir tikai teorētiski. Tas ir iebāzts zem mantām, apkrauts ar iepirkumu maisiem, instrumentiem, bērnu ratiņiem vai vecu paklājiņu. Dažkārt tas ir tik vecs, ka uz tā norādītajam datumam jau sen vajadzēja likt autovadītājam nokaunēties. Dažkārt cilvēks pat nezina, kā to izmantot: kur izvilkt tapu, kā to turēt, uz kuru vietu izsmidzināt.

Ugunsgrēka laikā nav laika lasīt instrukciju kā grāmatu. Ja automašīna aizdegas, pirmās minūtes ir vissvarīgākās. Nelielus dūmus zem motora pārsega vēl var apturēt, bet, ja cilvēks apjūk, meklē ugunsdzēšamo aparātu, nesaprot, kā to ieslēgt, vai arī tas nedarbojas, situācija ļoti ātri var kļūt nekontrolējama.

Ugunsdzēšamajam aparātam jābūt viegli pieejamam. Nevis skaisti paslēptam, bet pieejamam. Tam jābūt derīgam, kārtīgam, piemērotam automašīnai un novietotam tā, lai vajadzības gadījumā tas nebūtu jāizrok no bagāžnieka kā dārgums. Ir vērts vismaz reizi mierīgi apskatīties, kā tas darbojas. Nevis tad, kad kaut kas deg. Tagad.

Kāpēc ugunsdzēšamais aparāts var noderēt arī tad, kad nedeg jūsu automašīna

Daļa autovadītāju domā: mana mašīna ir kārtībā, nekas tur neaizdegsies. Taču uz ceļa jūs neesat vieni. Jūs varat ieraudzīt avāriju, degošu automašīnu ceļa malā, pēc sadursmes aizdegušos motora nodalījumu vai cilvēku, kurš panikā skraida ap automašīnu un nezina, ko darīt.

Šādā situācijā jūsu ugunsdzēšamais aparāts var kļūt nevis par jūsu, bet gan cita cilvēka iespēju. Un tikai tad kļūst redzams, kurš automašīnā vadā līdzi īstu drošības līdzekli, bet kurš – tikai nederīgu cilindru skata pēc.

Protams, nevajag tēlot varoni. Ja liesmas ir lielas, ja pastāv sprādziena risks vai redzat, ka situācija ir bīstama, vispirms jādomā par drošību un palīdzības dienestiem. Taču nelielu, tikko sākušos ugunsgrēku ugunsdzēšamais aparāts dažkārt var apturēt ātrāk, nekā ieradīsies ugunsdzēsēji.

Tāpēc ugunsdzēšamais aparāts automašīnā nav „tehniskās apskates lieta“. Tā ir lieta, kas var nebūt vajadzīga desmit gadus. Bet, ja tā būs vajadzīga kaut reizi, jūs vēlēsieties, lai tā darbotos.

Avārijas zīme – mazs trīsstūris, kas var pasargāt no otrās avārijas

Otrā lieta – avārijas apstāšanās zīme. Daudzi par to atceras tikai tad, kad automašīna sabojājas. Bet vēl biežāk – kad jau stāv ceļa malā, ieslēguši avārijas gaismas, un cer, ka citi autovadītāji kaut kā paši sapratīs, ka priekšā ir problēma.

Taču ar avārijas gaismām vien ne vienmēr pietiek. Īpaši tumsā, miglā, lietū, kalnā, aiz pagrieziena vai uz ātrāka ceļa. Automašīna ceļa malā var tikt pamanīta pārāk vēlu. Un, kad cits autovadītājs pēdējā sekundē ierauga šķērsli, viss ir atkarīgs no reakcijas, bremzēm un veiksmes. Uz veiksmi uz ceļa labāk nepaļauties.

Avārijas zīme ir paredzēta tam, lai citi autovadītāji par briesmām uzzinātu agrāk. Nevis tad, kad jau ir pietuvojušies jūsu automašīnai, bet vēl pirms tam. Tas ir īpaši svarīgi, ja nākas apstāties neērtā vietā: šaurā ceļa malā, aiz pagrieziena, uz viadukta, ārpus apdzīvotas vietas vai vietā, kur automašīnas brauc ātri.

Un atkal tas pats jautājums: vai jūs zināt, kur atrodas jūsu zīme? Vai tā nav salūzusi? Vai tā stāv stabili? Vai tā nav tādā stāvoklī, ka, tiklīdz to noliksiet, pirmais vēja pūtiens to aiznesīs?

Sliktākā kļūda – stāvēt pie salūzušas automašīnas tā, it kā nekas nenotiktu

Kad automašīna sabojājas uz ceļa, daudzi cilvēki rīkojas ļoti bīstami. Izkāpj, staigā apkārt, atver bagāžnieku, meklē mantas, runā pa tālruni, stāv starp automašīnu un ceļu. Ja tas notiek intensīvas satiksmes vietā, risks ir milzīgs.

Avārijas zīme jānovieto tā, lai citi autovadītāji tiktu laikus brīdināti. Svarīgi ir arī tas, lai paši cilvēki pārvietotos uz drošāku vietu. Automašīnu var salabot, ar apdrošināšanu var tikt galā, bet cilvēka dzīvību neviens vairs neatgriezīs.

Tieši tāpēc šim mazajam trīsstūrim nevajadzētu būt lētākajai, ļodzīgajai lietai, kas nopirkta tikai tāpēc, lai „būtu“. Labai avārijas zīmei jābūt redzamai, stabilai un pietiekami izturīgai. Uz ceļa lietām jādarbojas reālos apstākļos – tumsā, lietū, vējā, uz nelīdzenas virsmas.

Aptieciņa – trešā lieta, ko nedrīkst turēt tikai dekorācijai

Lai gan bieži tiek runāts par ugunsdzēšamo aparātu un avārijas zīmi, arī pirmās palīdzības aptieciņa automašīnā nav sīkums. Lietuvā pirmās palīdzības aptieciņa ir obligāta daudzos mehāniskajos transportlīdzekļos, bet vecākas prasībām neatbilstošas aptieciņas bija atļauts izmantot tikai ierobežotu laiku; ja tās tika papildinātas ar žņaugiem, termiņš bija līdz 2025. gada 1. jūlijam.

Tas nozīmē, ka daudziem autovadītājiem vajadzētu pārbaudīt, kas patiesībā atrodas viņu aptieciņā. Ne tikai to, vai kaste ir, bet arī to, vai tās saturs ir kārtībā. Vai līdzekļi nav saplēsti? Vai nekas nav novecojis? Vai tajā ir viss, kam tur jābūt? Vai komplekts nav izjaukts pēc pēdējās reizes, kad tika nodomāts „varbūt vajadzēs plāksteri“, un pēc tam tā arī nav papildināts?

Pirmās palīdzības aptieciņa ir viena no tām lietām, par kurām negribas domāt. Jo, ja tā ir vajadzīga, tas nozīmē, ka ir noticis kaut kas slikts. Taču tieši tāpēc tai jābūt kārtībā. Avārijas, spēcīgas asiņošanas, traumas vai pat vienkārši nopietnāka griezuma gadījumā cilvēkam nevajadzētu meklēt, kur pazuda pārsēji vai kāpēc kastītē palikuši tikai veci plāksteri un tukšs iepakojums.

Vēl dažas lietas, par kurām ziemā sev pateiksieties

Ir obligātās lietas, un ir tādas, ko varbūt neviens neprasa katrā pārbaudē, bet pieredzējis autovadītājs tās tik un tā vadā līdzi. Pirmā – iedarbināšanas vadi vai pārnēsājama iedarbināšanas ierīce. Ziemā vājš akumulators var sabojāt rītu dažu sekunžu laikā. Jūs iznākat pagalmā, nospiežat pogu, bet automašīna tikai skumji noklikšķ. Tad sākas kaimiņu meklēšana, kavēšanās darbā un ļoti slikts dienas sākums.

Otrā – riepu kompresors. Riepa var nolaisties ne tikai tad, kad tas ir ērti. Dažkārt spiediens samazinās lēnām, dažkārt pēc nakts pamanāt, ka viena riepa izskatās aizdomīgi mīksta. Kompresors ļauj vismaz uz laiku atrisināt situāciju un droši aizbraukt līdz servisam vai degvielas uzpildes stacijai.

Trešā – vilkšanas trose. Tā neaizņem daudz vietas, bet, kad automašīna vairs nekustas, var kļūt ļoti nepieciešama. Tikai svarīgi, lai trose būtu kvalitatīva, nevis tāda, kas izskatās pēc dekoratīvas lentes no lēta komplekta. Vilkšana tāpat ir riskanta procedūra, tāpēc līdzekļiem jābūt uzticamiem.

Ceturtā – darba cimdi, lukturītis, neliels instrumentu komplekts un silta sega. Izklausās pēc pārmērīgas gatavošanās, līdz kādu vakaru nākas mainīt riteni aukstumā, tumsā un dubļos. Tad cimdi pēkšņi kļūst nevis par sīkumu, bet gan par glābiņu no nosalušām rokām.

Autovadītājiem bieži viss ir, tikai ne tur, kur vajag

Vēl viena ļoti lietuviska problēma – lietas automašīnā ir, bet tām nav iespējams ātri piekļūt. Ugunsdzēšamais aparāts zem bagāžas. Avārijas zīme zem rezerves riteņa. Aptieciņa kaut kur zem sēdekļa. Veste bagāžniekā, lai gan izkāpt uz tumša ceļa, vēl pirms tās uzvilkšanas, jau ir bīstami.

Drošības līdzekļiem jābūt nevis vienkārši automašīnā, bet loģiskās vietās. Avārijas vesti labāk glabāt salonā, lai to varētu uzvilkt pirms izkāpšanas. Ugunsdzēšamajam aparātam jābūt ātri pieejamam. Avārijas zīmei jāatrodas tādā vietā, lai to varētu izņemt, neizkraujot pusi bagāžnieka. Aptieciņai jābūt tur, kur to atrastu ne tikai jūs, bet arī cits cilvēks, ja jūs pats to nevarētu paņemt.

Tās nav detaļas. Ārkārtas situācijā cilvēki panikā. Viņi aizmirst vienkāršas lietas, apjūk un pieļauj kļūdas. Jo skaidrāk un vienkāršāk viss ir salikts automašīnā, jo lielāka iespēja, ka vajadzības gadījumā lietas tiks izmantotas, nevis tikai eksistēs.

Pārbaudiet šodien, nevis tad, kad stāvēsiet ceļa malā

Labākais padoms ir ļoti vienkāršs: šodien aizejiet līdz automašīnai un pārbaudiet. Kur atrodas ugunsdzēšamais aparāts? Vai tas ir derīgs? Vai avārijas zīme nav salūzusi? Vai aptieciņa ir kārtībā? Vai veste ir pieejama no salona? Vai jums ir vismaz minimāli līdzekļi riepai, akumulatoram vai negaidītai apstāšanās reizei?

Tas aizņems desmit minūtes. Varbūt piecpadsmit, ja bagāžniekā valda haoss. Bet šīs minūtes kādu dienu var ļoti dārgi atmaksāties.

Autovadītājiem bieži patīk runāt par riepām, motoru, degvielu, eļļām, apdrošināšanu un tehnisko apskati. Un tas viss ir svarīgi. Bet dažkārt dzīvību nosaka nevis motora jauda, ne automašīnas marka un ne ekrāna izmērs salonā. Dažkārt to nosaka sarkans ugunsdzēšamais aparāts, trīsstūrveida zīme un kārtīga aptieciņa.

Tāpēc automašīnā ir vērts turēt ne tikai to, kas ir obligāts, bet arī to, kas patiešām var palīdzēt. Jo tad, kad uz ceļa notiek nelaime, jau ir par vēlu teikt: „Vajadzēja nopirkt.“